Izzynuotys Nautrānu kulturtelpys vierteibys i viesture
Ituo gods oktobrī i novembrī Nautrānu kulturys centrā nūtyka pīcu lekceju cyklys “Nautrānu kulturtelpys viesture i vierteibys”, kū organizēja latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puovaļdi i Nautrānu apvīneibys puorvaļdi.
Iz kotru nu pīcu lekceju, kuruos beja sagatavejuse nūvodpietneica, kartografe Andra Zubko-Melne, turysma specialists i režisors Voldemārs Ivdris, kai i Latvīšu folklorys kruotivis pietnīks Sandis Laime, atguoja ap 30 dalinīku vysaiduos vaduma grupuos. Lekceju apmaklātuoju dzeivisvītu areals puorstuovēja gondreiž vysu Nautrānu kulturtelpu.
Pyrmajā lekcejā par Ontonu Kūkuoju tyka aktualizāts tys, ka kotrys kūpīnys individs var nest kūpeju lobumu, aktivi īsasaistūt kulturtelpys kūpšonā, par pīmāru jamūt Nautrānu kulturtelpys personeibys. Ontona Kūkuoja personeiba ir pīmārs tam, kai i cik daudzi vierteiga i palīkūša var pamest vīns cylvāks. Lekceju apmaklātuoji atzineigi nūvērtēja Andrys Zubko-Melnis lekcejuos dabuotuos zynuošonys par Nautrānu kulturtelpys viesturi, verūtīs iz jū nu pošu pamatu – veiduošonuos. Eipaši interesanti i daudzveideigi tyka apsavārti vītvuordi, uzvuordi i administrativais īdalejums laika gaitā. Lekceju laikā atguojušī nūskaidruoja sova uzvuorda izaceļšonu, kai ari atškireibys nu seņču uzvuordim, kas iz prīšku atvīgluos dzymtys vaicuojumu pieteišonu.
Karteņā: LFK vodūšais pietnīks Sandis Laime i Ārmaņu dzymtys puorstuovis ar Ārmaņu dzymtys ciļtskūku
Lekceju cykla pādejuo lekceja beja veļteita folklorai, kam zynuošonys par folklorys vuokumim Nautrānu kulturtelpā da ituo bejušys cīši skūpys. Lekcejā par folklorys vuokumim Nautrānu pogostā Sandis Laime aktualizēja dzymtu i cīmu pieteišonu. Vairuoki lekcejis daleibnīki aktivi īsasaisteja teicieju atpazeišonā, kai ari iz pasuokumu beja atbraukuši Ontona i Aleksandra Ārmaņu, kas sovulaik beja vīni nu ražeiguokūs Nautrānu kulturtelpys folklorys vuocieju, dzymtys puorstuovi, pasadolūt ar vierteigu informaceju Latvīšu folklorys kruotivis digitaluo arhiva garamantas.lv datu papyldynuošonai.
Lekceju cykla nūslāgums 22. novembrī saguoja Nautrānu kulturtelpys statusa sajimšonys nūsvieteišona večerinkā kūpā ar folklorys kūpu “Grodi”, iz kurū atguoja naviņ vītejī, bet gostūs beja atbraukuši ļauds nu Jākubpiļs, Preiļu, Bolvu i cytu nūvodu. Kai pasuokumā, kurā beja vareiba izdoncuot i izdzīduot vysaidu Latgolys vītu daņčus, pastuosteja folklorys kūpys vadeituoja Aīda Rancāne, juos tāvs, slovonais vejūļnīks Andrejs Rancāns, pa dzimšonai ari beja nu Nautrānu kulturtelpys – tagadejuo Mežavydu pogosta Buzdu i sovulaik Rogovkā spēlējs večerinkys, leidza ar kū saguoja simboliska šaļts i tradicejis tuoļuok nūdūšona – niu Rogovkā večerinku spēlēja vejūļnīka meita i mozmeita Aurēlija.
Karteņā: večerinka ar folklorys kūpu "Grodi"
Kai pīzeist Nautrānu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule, piec lekceju cykla nūslāguma vairuoki vītejuos kūpīnys puorstuovi izsaceja gribiešonu piec leidzeigu aktivitašu ari iz prīšku, kab vaira īpazeitu sovu dzymtū vītu, juos viesturi, vierteibys i vītejūs ļaužu davumu.
Nūtikšonu cyklu projektā “Nautrānu kulturtelpys styprynuošona” eistynoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, kas beja vīna nu Nautrānu kulturtelpys dasacejuma autoru. Nūtikšonys atbolsta Latvejis Nacionalais kulturys centrys konkursā “Latgolys namaterialuo kulturys montuojuma styprynuošonys i populariziešonys pasuokumu nūdrūšynuošona 2025. godā”, Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde, Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Nautrānu kulturys centrys.
Fotogalerejis: