Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” pārnejuo gods dorbi – “Boņuks 2025” nominanti

Februara suokums atguojs ar prīceigu viesti – Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” 30 nominantu vydā ari ostoni nominanti, kurūs radeišonā, dareišonā i kustynuošonā pīsadalejuse latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Ar vysu 30 nominantu sarokstu var īpasazeit latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" sātyslopā, bet ituo gods bolvai nominātī i ar "Volūdu" saisteitī pretendenti ir (alfabeta parādā atbylstūši bolvys reikuotuoju sarokstam):

Edeite Laime – latgalīšu kulturys i literaturys kūpieja

Edeite da 2025. gods marta beja bīdreibys vadeituoja, bet niu ir aktiva projektu vadeituoja – 2025. godā jei dalykuse rūku pi Nautrānu kulturtelpys dasacejuma sagataveišonys īraksteišonai Nacionalajā namaterialuo kulturys motnuojuma sarokstā, juos vadeibā izdūts Sarmītis Trūpys debejis stuosts “Melnais stārķis”, eistynuota literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa (ar literarajim konkursim “Rogovkys dzejis voga 2025”, P. Jurciņam veļteitais konkurss, Latgolys prozys skaitejumi i muzykaluos dzejis reitiškys “Gulguošona”), padareits radejis īstudiejums “Myura kolns”, topuse latgalīšu volūdys stuņde “Lels, lels okeans” i daudzys cytys “Volūdys” pārnejuo gods aktivitatis. Taipat pārņ “Volūda” īsasaisteja Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica 2025”, kuram, pasasokūt dasaceitajai temai, Edeite palyka par muokslinīcyskū vadeituoju i, cik viņ spāka beja i vareiba ļuove, atguodynuoja par latvīšu volūdys boguoteibu, tymā vydā – latgalīšu volūdu. Nūsaklauseit sarunu ar Edeiti raidejumā "Monopols" var ITE.

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” 20 godu jubileja

2025. gods 2. novembrī palyka 20 godu nu šaļts, kod “Volūdu” (īprīšk Latgales Studentu centrs, Latgolys Studentu centrs i LgSC) kai bīdreibu registrēja Latvejis Republikys Uzjāmumu registrā. Svietejūt itū faktu, atguodynuojom par tū, stuostūt par sovim kustynuotuojim (stuosti turpynuosīs ari itūgod), taipat aicynuojom iz latgalīšu volūdys i kulturys forumu “Vierzeiba” i svātku sasatikšonu 1. novembrī. Atsaverūt iz aizvadeitajim 20 godim (bet organizacejis dorbi ir vēļ senejuoki), ir gondarejums i prīceiga sajiuta, ka eistyn daudzi dareits, kustynuots i myusu bīdri, kustynuotuoji i atbaļsteituoji ir tik breineiga kūpīna!

Latgalīšu volūdys video stuņde “Lels, lels okeans”

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, sasadorbojūt ar Kristapu Rasimu i grupu “Rupuči”, publiciejuse latgalīšu volūdys stuņdi jaunuokūs klašu bārnim “Lels, lels okeans”, pīduovojūt vareibu izzynuot vaira ap latvīšu volūdu, pasaceit pamata lītys latgaliski i dzierdēt ari vairuokus jaunus grupys “Rupuči” skaņdorbus. Taipat video stuņde papyldynuota ar dorba lopom zynuošonu nūstyprynuošonai. Latgalīšu volūdys stuņdis scenareja autori ir Ilze Sperga, Kristaps Rasims, Terēze Rasima, Ernests Rasims i Edeite Laime, video fiļmiejs Ivars Utināns, video montažu taiseja “Reiga Productions” i Kristaps Rasims, bet dorba lopys taiseja Edeite Laime i Liāna Merņaka.

Latvejis Radejā īskaņuotys 15 latgalīšu klausompuosokys

Latvejis Radejis Latgolys studeja, sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”, sagatavejuse i 2025. gods februarī publiciejuse 15 jaunus latgalīšu puosoku īskaņuojumus, kū var nūsaklauseit kai lītuotnē “Latvijas Radio pasakas”, tai radejis sātyslopys sadaļā “Radioteātris”. Puosokys nu Latvīšu folklorys kruotivis izdavuma “Latgaliešu pasakas” īrunuojuši: aktrise Kristīne Veinšteina, akters Kristaps Rasims i grupys “Rupuči” dalinīki Ernests i Terēze Rasimi. Īrokstus papyldynoj postfolklorys grupys “Rikši” muzykys motivi. Puosokys nu kruojuma “Latgaliešu pasakas” izalasejuse Egita Kancāne, īrokstim sagatavejuši Edeite Laime i Kristaps Rasims, bet producējuse Renāte Lazdiņa i Latvejis Radejis Latgolys studeja.

Nautrānu kulturtelpa

2025. gods septembra vydā Latvejis Nacionalais kulturys centrys paviesteja, ka Latvejis Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts itūgod papyldynuots ar sešim jaunim elementim, kurūs vydā ari Nautrānu kulturtelpa. Tei ir teritoreja, kurys vydā Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosts, Iļžukolna pogosta daļa nu centra iz zīmelim i Ludzys nūvoda Mežavydu pogosta zīmeļu daļa. Pi kulturtelpys dasacejuma, gatavejūt dasacejuma strategeju, rūsynojūt pietejumus, gatavejūt tekstus, video i foto materialus, aktivi pīsadaleja ari latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Nautrānu kulturtelpa ir ari bīdreibys juridiskuos sātys vīta, deļtuo ruodejuos cīši svareigi pīsadaleit i atbaļsteit itymā sūlī. Oktobrī i novembrī, sasadorbojūt ar Nautrānu kulturys centru i ar Latvejis Nacionaluo kulturys centra atbolstu, nūtyka vairuoku lekceju cyklys (mierkis – pošim kulturtelpys dzeivuotuojim vaira izzynuot kulturtelpys vierteibys), kas nūsaslēdze ar folklorys kūpys “Grodi” spālātu večerinku. Vaira par Nautrānu kulturtelpu var izzynuot ITE.

Rodūšūs rezidenču programa latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā

2025. godā Rēzeknis nūvoda Lūznovys muiža, sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” i pasasokūt Rēzeknis nūvoda i Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstam, aizsuoce jaunu iniciativu – rodūšūš rezidenču programu latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā. Pyrmajā godā rezidenču programu izmontuoja pīci interesenti: literate Dagneja struoduoja pi ūtruo dzejūļu kruojuma “Mīleibys volūdā” – redicencis laikā kai raksteiti jauni dzejūli, tai struoduots pi jau da ituo pīraksteitūs, konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2024” uzvarātuoja Inga Kaļva-Minina rezidencis laikā pabeiguse garstuostu bārnim latgaliski “Sirdsbolss” i pīrakstejuse apceri, latgaliskuo dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuojs Silvestrs struoduojs pi debejis dzejis kruojuma “Lāčus plēst un velnus raut”, tulkuotuojs Laurs Magazeiņs rezidencis laikā gatavejs myusdīnu ukraiņu literaturys autora Artema Čeha dorba “D rajons” fragmentu tulkuojumu latgaliski, bet muzikis Ingars Gusāns (Sovvaļnīks) struoduojs ar muzykys materialu jaunajam albumam “Cārtumi”.

Romana “Myura kolns” radejis īstudiejums

Pošā 2025. gods golā Latvejis Radejis “Radioteatra” platformā škārsteiklā pasaruodeja vareiba nūsaklauseit jaunu radejis īstudiejumu latgaliski – pyrmuo latgalīšu romana “Myura kolns”, kura autors ir Norberts Neikšanīts, īrokstu. Romana radejis īstudiejumā pīsadola taidi profesionali akteri kai Katrīna Griga, Andris Keišs, Alise Dzene, Liena Šmukste, Kristaps Rasims, tai Rēzeknis Tautys teatra akteri Juoņs Pampe i Ilmārs Dreļs, kai i īrokstā pīsadalejuši grupys “Bez PVN” dalinīks Jurs Vucāns i grupys “Rupuči” dalinīks Ernests Rasims. Radejis īstudiejuma “Myura kolns” veiduošonā sasadorbuoja Latvejis Radeja (LR Latgolys multimedeju studeja), latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i studeja “Reiga”. Īroksta režisors i muokslinīciskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, producente ir Renāte Lazdiņa, projekta vadeituoja Edeite Laime, bet romana digitaliziešonā, sagatavejūt radejis īstudiejuma vajadzeibom, tolkā guojuši latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” bīdri (eipaši pateiceibys sveicīni Ingai Vigulei!).

Sarmītis Trūpys debejis gruomota “Melnais stārķis”

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” 2025. gods vosorā izdeve Sarmītis Trūpys stuostu “Melnais stārķis”. Stuosta darbeiba nūteik 20. godu symta Latgolā, īzeimejūt taidys temys kai regiona dzeive, kars i juo sakys, varmuoceiba i napīpiļdeiti sapyni. Gruomota pīraksteita obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos – latvīšu literarajā i latgalīšu volūdā. Stuosts “Melnais stārķis” ir Sarmītis Trūpys debejis dorbs literaturā. Da ituo autore bejuse konkursa “Latgolys prozys skaitejumi” finaliste, publicējuse dorbus latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Autore īt nu Viļānu, bet kasdīnā dzeivoj Vuocejā i struodoj Maincys Universitatē (Johannes Gutenberg-Universität Mainz), pasnādzūt latvīšu volūdu i cytus volūdnīceibys kursus, kai ari pietejūt latgalīšu volūdu. Gruomotai beja divejis atkluošonys – 18. julī Viļānūs i 20. julī Reigā. Stuosta “Melnais stārķis” izdeviejs ir latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Jaunuo izdavuma redaktors ir Valentins Lukaševičs, muokslineica-maketātuoja Daina Salmiņa, korektore Muora Mortuzāne-Muravska, bet izdūšonys projekta vadeituoja – Edeite Laime. Gruomotu var nūpierkt ITE. 

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” sajiemieju vuordus varēs izzynuot ceremonejā Latgolys viestnīceibā “Gors” 2026. gods 14. martā. Bolvys – muola Boņuku statuetis – sajims 10 nominantu.

-------------------------------

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Nav komentāru

Komentēt