Latgolys kulturys programā 2026 apstyprynuotys treis "Volūdys" projektu idejis
Nūsaslāguse Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” atbaļsteituos Latgolys kulturys programys 2026 projektu konkursam īsnāgtūs projektu izviertiešona i leidza ar Latgolys regiona atteisteibys agenturys viesti vysu projektu vydā itūgod apstyprynuotys ari treis latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” idejis.
Kai viestej Latgolys kulturys programys 2026 administrators Latgolys regiona atteisteibys agentura, itūgod mierkprogramā Latgolys viesturyskajā zemē atbolstu sajims 58 projekti – nūtikšonys, izdavumi, koncertprogramys i cyta veida kulturys procesi –, kas saisteiti ar Latgolys kulturu. Kūpā konkursam sajimti 124 dasacejumi, bet atbolstu dabuojuse mozuok nakai puse nu projektu (napylni 47 %), kurim kūpā daškiertuo summa ir 172 100 eiro. Projektu eistynuošonys laiks ir nu 5. maja da ituo gods 15. decembra.
Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” projektu konkursā sajēme atbolstu vysom treis īsnāgtajom idejom – Kārļa Skalbis puosoku latgaliski audio īroksta sagataveišonai (daškiertais finansiejums 2500 eiro), latgaliskajam seminaram jaunīšim “Atzolys 2026” (daškiertais finansiejums 2500 eiro), kai i gruomotys par Pītera Miglinīka dzymtu drukai (daškiertais finansiejums 3000 eiro).
Kārļa Skalbis puosoku latgaliski audio īroksts paradz 20. godu symta 20. godūs latgaliski puorlyktūs K. Skalbis puosoku radejis īrokstu sagataveišonu radejis teatram pīmāruotā formatā. Projekts tiks eistynuots sadarbeibā ar LSM Latgolys redakceju i Kristapu Rasimu (studeja “Reiga”), turpynojūt da ituo veiksmeigi aizsuoktū radejis īstudiejumu sagataveišonu. 2025. gods golā ar Latgolys kulturys programys atbolstu izskanēja ari Norberta Neikšānīša romana “Myura kolns” radejis īstudiejums, bet Skalbis puosoku īstudiešona papyldynuos bārnim i saimem daīmamūs audio dorbus. Projekta vadeituoja – Edeite Laime.
Latgaliskais jaunīšu seminars “Atzolys” itūgod nu 3. da 7. augusta paradzāts Ludzys nūvoda Kuorsovys vydsškolā. Seminarā pīsadaleis vysmoz 20 dalinīku vacumā nu 16 da 21 goda, vuicūtīs latgalīšu rokstu volūdu, izzynojūt Latgolys kulturu, kai ari itūgod eipaši struodojūt pi jaunu kaitu latgaliski. Projekta vadeituoja – Agnese Skangale.
Pītera Miglinīka dzymtai veļteituo gruomota, kurys autore ir žurnaliste, dzymtys pietneica Anta Buša, bet redaktore nautrānīte, volūdneica Anna Stafecka ir stuosts naviņ par Miglinīku dzymtu i juos dyžonajim puorstuovim (Pīteru Miglinīku, Nikodemu Rancānu, Fraņci Kempu i cytim), bet reizē ari Latgolys i Latvejis puslopu apsavieršona. Projekta vadeituoja – Vineta Vilcāne-Toca.
Īsnāgtūs projektus viertēja ekspertu komiseja: Ruta Cibule, Diāna Zirniņa, Māris Čačka (Latgolys regiona puorstuovi), Mudīte Juhna, Kristaps Epners (Vaļsts kulturkapitala fonda puorstuovi) i Signe Pujāte (Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys padūmis sekretariata (Latvejis Nacionalais kulturys centrys) puorstuove). Rezultatus ir apstyprynuojuse Vaļsts kulturkapitala fonda padūme.
Latgolys kulturys programa atbolsta projektus, kas paradz: kvalitativys muokslys i kulturys daīmameibys nūdrūsynuošonu Latgolā; Latgolys kulturys daudzveideibys izzynuošonu, saglobuošonu i atteisteibu; ar Latgolu saisteitu jaunradi; tradicionalūs zynuošonu i omotu prašmu saglobuošonu, praktiziešonu, dokumentiešonu, izpieti, populariziešonu i puornesi, kai ari tūs integraceju turysma aktivitatēs; bārnu i jaunīšu īsaisti kulturys projektu aktivitatēs i rodūšajūs procesūs; kulturys darbinīku, amatnīku kapacitatis ceļšonu (seminari, pīredzis apmaiņa, apvuiceibys i c.); Latgolys, tuos kulturtelpys i nūvodu sovpateibu paruodūšu i popularizejūšu pasuokumu nūdrūsynuošonu; ar latgalīšu rokstu volūdys praktiziešonu i populariziešonu saisteitu iniciativu i projektu eistynuošonu; daudzu godu kulturys periodikys izdavumu izdūšonu latgalīšu rokstu volūdā.
Vaira par itūgod apstyprynuotajim projektim var izzynuot ITE.