Edeitei Laimei KM Atzineibys roksts pīškierts par aktivu sabīdryskū darbeibu Latgolys kulturtelpys i volūdnīceibys styprynuošonā. Edeite stuosta, ka itei atzineiba jai bejuse cīši nagaideita. “Novembrī, svietejūt jubileju, atzineibys rokstu sajēme “Volūda”, deļtuo, kod niu zvaneja ministrejis puorstuove, puorvaicuoju, voi eistyn tys ir maņ kai maņ? Tys ir cīši lels gūds, kam, kai saceju ceremonejā, laikā, kod pīdzymu – tys ir ostoņdesmitūs godu vydā –, nazkas itaids nabyutu īsadūmojams. Beju nu tūs bārnu, kurim vacuoki saceja, ka nadreikst runuot latgaliski, tai byus lobuok volūdai i ari dzeivē, bet, pai, kai niu saguojs! Laiki pasamejuši i “napaklauseiba” nas augļus. Nu vysys sirds gribīs pasaceit treis lelus paļdis. Vysa pyrma profesorei Lidejai Leikumai par byušonu kluotyn pyrmajūs sūļūs myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdā i īdviesmi ar sovu izcylū, pamateigū pīmāru latgalīšu volūdys pietnīceibā i zynuotnē. Ūtrys paļdis ir “Volūdai” – pyrma 20 godu kai studente īsasaisteju “Latgolys Studentu centra” aktivitatēs, tys tik daudzi devs i taida prīca redzēt, ka vēļ arviņ mes asam organizaceja, kurai sirds i acs dag par sev svareigom lītom – dzymtū pusi i latgalīšu volūdu, ka itei ir platforma, kurā pīpiļdeit sovus latgaliskūs sapynus. I trešais paļdis munam veiram, kurs ir kasdīnys bolsts i styprynuojums dorbu skriejīnī, i, koč pats nav latgalīts, reizē pīruodejums, ka mīlesteibys volūda mums var byut latgalīšu. Nūslādzūt pateiceibys runu ceremonejā Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā, saguoja eisa latgalīšu volūdys stuņde, kurys gola vieliejums, lai ir styprynuojums kotram – lai mums drūsi dabasi, styprys gors i skaidra, boguota latvīšu volūda!”

Reizē ar Edeiti KM Atzineibys rokstus sajēme ari pianists Andrejs Osokins, bīdreiba ISSP, pietneica Baiba Tjarve, dirigente Evita Taranda, arhitekte Gunta Grikmane, pietneica i Latvejis Kino muzeja vadeituoja Inga Pērkone-Redoviča, Latvejis Nacionaluo rakstnīceibys i muzykys muzeja direktore Iveta Ruskule, bīdreibys “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” izpylddirektore Liena Edvardsa, portala literatura.lv komanda, tulkuotuoja Līna Meļnika, namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Gita Lancere, studeja “VFS Films” i dzejneica Madara Gruntmane-Dujana.

Kulturys ministrejis augstuokuo apbolvuojumu – Eipašū atzineibys rokstu – sajēme kinorežisore Rūta Celma, arhitekts Jānis Piešiņš, teatra zynuotneica Edīte Tišheizere, arhitekts Edgars Bērziņš, Jāņa Akuratera muzeja vadeituoja Ruta Cimdiņa i komponists Imants Zemzaris.

Sovutīs Ministru kabineta Atzineibys rokstu pasnēdze rakstneicai Mārai Svīrei, Storptautyskajai Rakstnīku i tulkuotuoju sātai, muokslinīkam i pedagogam Imantam Klīdzējam, Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys institutam, komponistam Paulam Miervaldim Dambim, galerejis “Alma” dybynuotuojai Astrīdai Riņķei, muzikologei Ingrīdai Zemzarei, kai ari Līpuojis Muzykys, muokslys i dizaina vydsškolai.

MK Atzineibys rokstu pasnādz, kab izsaceitu vaļdeibys atzineibu privatpersonom, t.sk., uorvaļstnīkim, par izcylim sasnāgumim tautsaimisteibys, zynuotnis, izgleiteibys, veseleibys, vidis aizsardzeibys, vaļsts puorvaļdis, kulturys, sporta i vaļsts aizsardzeibys jūmā. KM Eipašū atzineibys rokstu, Atzineibys rokstu i Pateiceibys rokstu pīškir, kab izsaceitu atzineibu i pateiceibu privatpersonom (fiziskom personom, privatūs tīseibu juridiskom personom i itaidu personu apvīneibom) i vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem par sasnāgumim, īguļdejumu i darbeibu kulturys jūmā, sabīdreibys integracejis jūmā voi medeju politikys jūmā.

Foto: Oskars Artūrs Upenieks/Kulturys ministreja