Latgolys kongresa dīnā medejus aicynojam etera programā īkļaut vaira satura latgaliski
Pyrmūdiņ, 27. aprelī, Latvejā tiks atzeimuota Latgolys kongresa dīna, kurū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu sarokstā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Ar vysaidom nūtikšonom kongresa dīnu atzeimēs vairuokuos vītuos Latgolā, bet, kab svieteitu itū dīnu i caltu Latgolys latvīšu pošapziņu, kas ir vīns nu Latgolys kongresa dīnys mierku, radeju stacejis vysā Latvejā 27. aprelī teik aicynuotys bīžuok atskaņuot muzyku latgaliski, bet cyti medeji – pīdūmuot par latgalisku, Latgolai veļteitu saturu dīnys programā i stuostu pīduovuojumā.
27. apreļs ir viesturyskuo 1917. gods Latgolys latvīšu kongresa lāmumu pījimšonys datums. Kongresā pījimtā lāmumi, kurūs vydā – Latgolys latvīšim apsavīnuot ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim –, veiduoja pamatu Latvejis vaļstei i Latvejis Satversmei. Nu 2018. gods Latgolys kongresu dīna īkļauta atzeimejamūs dīnu sarokstā ar ideju ceļt Latgolys latvīšu pošapziņu, styprynuot regionalū identitati, izruodeit cīnu viesturyskajom ar vaļsts izaveiduošonu saisteitajom nūtikšonom, kai ari veicynuot latgalīšu īsasaisteišonu piļsūniskajuos aktivitatēs.
Kab itamā dīnā plotuok sveiteitu Latvejis Republikys veiduošonuos ideju, popularizātu Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonu i leidza ar tū caltu latgalīšu pošapziņu, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” jau trešū reizi aicynuoja Latvejis radeju stacejis 27. aprelī rotacejā bīžuok īkļaut dzīsmis latgaliski, bet televizejis – dīnys programā paredzēt latgalisku voi Latgolai veļteitu saturu. Marta golā aicynuojums i reizē atguodynuojums par Latgolys kongresa dīnu tyka izsyuteits aptyvai 20 medejim (radeju stacejom i televizejom). Aicynuojumam atsasaukušys Radio TEV, Radio SKONTO, Kurzemes Radio, Radio Marija Latvija, īsasaistūt vysaidūs veidūs – ar intervejom, bīžuoku latgalīšu muzykys atskaņuošonu, kai ari, par pīmāru, Kūrzemis Radio apsajāmuši sovu pyrmūdīnis “Latvīšu muzykys stuņdi” veļteit muzykai latgaliski. Plotai Latgolys kongresa dīnys atzeimiešonā īsasaistejuši Latvejis Sabīdryskuo medeja kanali – kai bīžuok atskaņojūt muzyku latgaliski (eipaši par tū vysod pasaryupej Latvejis Radio 2), tai pīduovojūt raidejumus par Latgolu, par pīmāru, LR1 raidejums “Ģimenes studija”, sasarunojūt ap latgalīšu volūdys vuiceišonūs, raideis nu napaseņ atkluotuos LSM Latgolys redakcejis Daugovpilī, portals REplay.lv sagatavejs raidejumu izlasi “Latgaliski par Latgali”, LTV1 eterā paradzāta vareiba nūsavērt dokumentaluos kinys “Latgalīši Pīterpilī” i “Latgolys kongress zam lupys”. Pīdūmuot par muzyku, raidejumim voi cytu saturu, kas ir latgaliski, kai 27. aprelī, tai kasdīnā aicynuoti ari cyti medeji. Īsasaisteišona Latgolys kongresa dīnys nūtikšonuos ir breivpruoteiga.
Aicynuojuma syuteituoja, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda”, vadeituoja Amanda Anusāne soka: “Latgolys kongresa dīna, ka tai saleidzynoj, ir jauna atzeimejamuo dīna, juos gūdynuošona sabīdreibā vaļsts mārūgā vēļ tik atsateistej, deļtuo prīcojamīs redzēt, ka atzeimiešonā īsasaisteit atsasauc ari Latvejis medeji. Itūgod eipašuok uzrunuojom radejis i TV kanalus, bet pīdūmuot ap saturu latgaliki kai Latgolys kongresa dīnā, tai cytuos, sasnādzūt atzeimejamuos dīnys ierki, drūsai var kotrys! Itū dīnu var atzeimēt vysaidūs veidūs, par pīmāru, zinim, ka ari Vaļsts policeja īsasaisteis Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonā, sagatavejūt presis viesti latgaliski. 27. aprelī gūdynojam vaļsts viesturē cīši svareigu nūtikšonu – ceļu iz vīnuotu, naatkareigu vaļsti, deļtuo ir jauki, ka par tū prīcojās vysaidūs sabīdreibys leimiņūs – nu saimis Latgolā da Latvejis Sabīdryskuo medeja.”
Latgolys kongresa dīnys atzeimiešona ar vysaidom nūtikšonom suoksīs jau reitu, 25. aprelī, Rēzeknē ar skotivis runys konkursu “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotū latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadi. Taipat Latgolys kongresa dīnai veļteiti pasuokumi – daņči, sasatikšonys ar sabīdreibā zynomim latgalīšim, lekcejis, izalauzšonys spēle, svineigi pasuokumi, kai i Navaļstiskūs organizaceju i Ministru kabineta sadarbeibys memoranda eistynuošonys padūmis sēde – īplānuoti Augšdaugovys nūvoda Kolupā, Bolvu nūvoda Baļtinovā i Upītē, Leivuona nūvoda Leivuonā, Rēzeknē i Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogostā. Pasuokumus reikoj kai pošvaļdeibys, tai jaunīšu centri, izgleiteibys īstuodis, navaļstiskuos organizacejis i cyti, nūtikšonu apkūpuojums daīmams latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.
____________
Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.
