Seši "Latgolys prozys skaitejumi". Puordūmys i drupeit statistikys

Pyrmī Latgolys prozys skaitejumi nūtyka 2020. godā kai atbiļde iz Latvejis Rakstnīku savīneibys mudynuojumu reikuot konkursu. Iz tū atsasauce Iveta Ratinīka, Anna Rancāne i Ilze Sperga. Taišni Ilze palyka par konkursa koordinatori. Atškireibā nu tuoļuokim konkursim, pyrmais prozys skaitejumu konkurss nūtyka divejuos kuortuos – pyrmajā žureja anonimai viertēja tekstus, ūtrajā – autoru skaitejumus kamerys prīškā. Tai kai Latvejā beja nūsaceiti pandemejis īrūbežuojumi, pasuokums kluotīnē Lūznovys muižā nanūtyka i ar konkursa uzvārātuoju dorbim varēja īpasazeit video formatā. Par 2020. goda konkursa uzvarātuoju palyka Annele Slišāne ar eisstuostim nu tūpūšuos gruomotys "Tuoraga stuosti". Jei ari pīzyna, ka konkurss ir nūzeimeigs nūtykums vysai Latvejis literaturai, na tik Latgolā: "Ari Latgolā ir daudzi cylvāku, kas roksta, i tys ir zeimeigs atspierīņa punkts ari jim. Tei ir sacenseiba, tok reizē ari sasatikšona volūdā i latgalīšu volūdys populariziešona." ("Latgales Laiks", 09.12.2020.)

Ūtrī Latgolys prozys skaitejumi 2021. godā startej ar moto “Pasaulī vyss ir sasapiņs mozgūs” i otkon atnas uzvoru Annelei Slišānei i juos dorbam "pavasars atguoja treis dīnuos". Konkursā kūpumā tyka sajimti 10 dorbi, tuo finals nūtyka tīšraidē. 

Trešī Latgolys prozys skaitejumi 2022. godā nūtyka kluotīnē i tīšraidē nu Rēzeknis dzeļžaceļa stacejis “Rēzekne II”. Konkursa devize “Kur ir muna sāta?” aicynuoja autorus pīsavērst pīdareibys, puormaiņu i mekliejumu vaicuojumim. Tyka sajimti 16 dažaidu autoru dorbi kai latvīšu literarajā, tai latgalīšu rokstu volūdā. Konkursā jau trešu reizi par uzvarātuoju tyka atzeita Annele Slišāne ar stuostu "atīdams". 

Catūrtī Latgolys prozys skaitejumi 2023. godā nūteiki izacēle ar konkursa daleibnīku rekordskaitu – kūpumā tyka īsyuteits 21 dorbs. Konkursa, kura devize beja "Es rokstu, bet voi tu skaiteisi?" finalu varēja vāruot kai kluotīnē, tai tīšraidē nu Rēzeknis “IGGI bārs un karbonādes”. Itūreiz par konkursa uzvarātuoju kliva Ilze Sperga ar stuostu "Breiveiba". Lai dagrīztu leluoku viereibu literaturai latgaliski, nūtyka naviņ prozys skaitejumu nūslāguma pasuokums Rēzeknē, bet ari kulturvītā “Volūdu sāta” beja literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča lekceja ap latgalīšu literaturys viesturi i tai veļteituos literatu stuostu sadalis portalā lakuga.lv prezentaceja, kai ari saruna-diskuseja ap raksteišonu latgaliski i tulkuojumim “Es rokstu, bet voi tu skaiteisi?”.

Pīktajūs Latgolys prozys skaitejumūs 2024. godā par uzvarātuoju 19 raksteituoju konkureņcē par lobuokū dorbu tyka pīzeits literatis, žurnalistis i gruomotu blogeris Ingys Kaļvys-Mininys garstuosta bārnim “Sirdsbolss” fragments. Konkursu “Latgolys prozys skaitejumi 2024” bīdreiba "Volūda" organizēja  kai vīnu nu literaruos jaunradis latgaliski radeišonys programys nūtikšonu. Tuo finals itūreiz nūtyka kluotīnē i tīšraidē nu Daugovpiļs Vīneibys noma kopejneicis. 

Sastī Latgolys prozys skaitejumi 2025. godā konkursam izvierzeja moto "Kai tev dzelys?". Tys sasasauce ar storptautyskuo festivala “Prozas lasījumi” ituo goda aicynuojumu aizdūt itū vaicuojumu pošim sev i atbiļdi puorvērst stuostā. Par uzvarātuoju 15 raksteituoju konkurencē kai lobuokais dorbs tyka pīzeits literatis Ligijis Purinašys tūpūšuo romana “Sieviete” fragmenti. Konkursa finals nūtyka kluotīnē i tīšraidē nu Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižys, ar kuru bīdreiba "Volūda" niu ari parakstejuse sadarbeibys leigumu rezidenču literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā 2026. godā eistynuošonai.

Vysus godus konkursa dorbus viertiejuse profesionala žureja, kurys sastuovā ir bejuši na viņ Latgolys, tok ari vysys Latvejis literaturys procesūs īsaisteiti cylvāki – Maija Burima, Laima Kota, Anna Rancāne, Ruta Cibule, Ilga Šuplinska, Ieva Kalniņa, Jana Egle, Valentīns Lukaševičs, Annele Slišāne, Inga Gedžūne, Ilze Sperga, Maruta Latkovska, Elīna Kokareviča, Māra Poļakova, Inga Kaļva-Miņina i Snorre Karkonens-Svensons. 

Pādejūs četru konkursu koordinatore Kristīne Pokratniece par Latgolys prozys skaitejumim pīzeist: "Maņ ir prīca, ka ir dīzgon daudz daleibnīku i aizviņ vaira nu jim izalosa sovus dorbus raksteit taišni latgalīšu volūdā. Apsazynojam, ka latgaliski rokstūšūs autoru nav daudz, tok kotru godu sajimtī dorbi dūd puorlīceibu, ka konkursa reikuošona ir bejuse tuo vārta. Juopīkreit ari reiz Iļzis Spergys saceitajam, ka itei ir breineiga īspieja sovu tekstu īdūt puorskaiteit nūzaris ekspertim, kas var i grib skaiteit latgaliski. 

Ka runoj par latgalīšu literaturys nuokūtni, es aizviņ grybātu byut pozitiva i dūmoju, ka kotram laikam ir bejuši sovi raksteituoji i sovi skaiteituoji. Par speiti vysaidom viesturiskom nūtikšonom voi attīksmi pret volūdu."

Žurnaliste i jau divejus godus konkursa žurejis lūcekle Maruta Latkovska doluos sovuos puordūmuos par konkursa nūzeimi latgalīšu rokstu volūdys aspektā. 

Plotī vaicuojumi sev pošim

Prozys skaitejumu tekstu sakareibā maņ vēļ i vēļ guoja pruotā myusu pyrmuo akademiski izgleituotuo filologa (jis ir bejs paleigs ari pi  Mīlenbaha i Endzelina latvīšu volūdys vuordineicys), presis darbinīka, talaņteiga rakstnīka, nazkodejuo Ludzys gimnazejis direktora Pītera Turkopuļa žurnalā “Latgolas Škola” 1928. g. 11. nr. publicātī vuordi: “Latgalīšim agri voi vieli, bet byus sova literatura. Kur tautai ir īpatnejis sovys goreiguos vierteibys i sovs zynoms dvēselis nūskaņojums – tī ari nūsadybynoj patstuoveiga literatura.” Ari vairums ituo goda prozys skaitejumu autoru dorbi ir tam dzeivs aplīcynuojums, ka raksteišonys spiejis atplaukst taišni cylvāka dzymtajā volūdā, ka nu juos jam ir kū smeļtīs i ir kur augt.

Vysūs dorbūs prīcuojūs par breineigajim latgalīšu vuordim, kuri niu jau moz teik lītuoti sarunvalodā, bet kai dimaņteni atmirdz tekstūs. I grybu saceit vīnu, ka mums, latgaliski rokstūšajim, eistyn ir juosasajam i juoīsavuica sovys rokstu volūdys koč pošus pamatnūsacejumus, lai korektoram, kurs dorbus skaita, nabyutu juosajiut kai začam soltumā, kod acs, itūreiz gon nu puorpyulis, spruogst nu pīris uorā.  Latgalīts par sovu nagribiešonu vuiceitīs, par sovu atsasaceišonu nu dzymtuos volūdys ir sajiems i sajam tai saucamos vuikluos struopis... nu kuru tok golā byutu ari juosavuica. Nu labi. Narunojam ar bārnim latgaliski, lai jim lobuok lūbtūs īīt puornūvodūs, lai par jūs izrunu nasasmītu i tt., a izaruoda, ka tys praktiski nauorstejamais akcents (kai atzeist runys pedagogi) ir na jau tim bārnim, ar kurim sātā runuots latgaliski, bet gon tim, kuri nu sovu dzymdynuotuoju jūs latvīšu literarajā volūdā dzierdiejuši volūdu ar akcentu, i taišni tys jim runā īsazeiž ar superleimis spāku. A viļteiguo struope nu tuo taida, ka sovs nav īvuiceits i cytā klybojam. 

Taipoš ir ar raksteitū vuordu. Bīži dzierdāts: kai muoku, tai maunu. Deļkuo maņ tei rokstu volūdu? Vystik školā vydsškolys kursā mes latvīšu literaruos volūdys lykumus vuicejomēs tīpoš voi vairuok kai desmit godu garumā. I, jo mes gribim paturēt viestejumu, ka mums, latvīšim, ir divejis rokstu tradicejis, tod ari latgalīšu rokstu volūdai tī sova vīta juoatrūn. Latvejā kūpumā saskaitamys puori par 500 izlūksnis. Tei ir lela boguoteiba. Nui. Bet izlūkšņu vuordus mes varim likt sovūs rokstu dorbūs kai sinonimus volūdys kuplynuošonai, ari zynūt, kūpūt i saglobojūt sovu rokstu tradiceju.

Paguojušuo goda prozys skaitejumu konkursa nūslāgumā vīns autors pīsasaceja, ka jis grybātu, lai kaids pastruodoj ar juo rokstu darbeņu volūdu. Konkursa organizatori maņ tū uzticēja i tuo rezultatā mums roduos ideja, ka nu autora vēļ pīraksteitūs stuosteņu sataisom materialu ar latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys atsliedzenim. Niu mums tim tekstim ir zeimiejumi i ceram ari iz gruomatenis, kuru varēs puorskaiteit vysi interesenti. Tys byutu taids mozeņš dalykums Latgolys prozys skaitejumu leluos nūzeimeibys kontā ar dūmu: paleidzam dzeivuot sovai volūdai i poši sev!

Konkura "Latgolys prozys skaitejumi" atbaļsteišonā vairuoku godu garumā eipaši lels paļdis Vaļsts kulturkapitala fondam!

Nav komentāru

Komentēt