Aicynojam iz lekceju cyklu Nautrānu kulturtelpys viesturis i vierteibu izzynuošonai
Septembra vydā Latvejis Nacionalais kulturys centrys paviesteja, ka Latvejis Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts itūgod papyldynuots ar sešim jaunim elementim, kurūs vydā ari Nautrānu kulturtelpa. Niu, oktobrī i novembrī, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Nautrānu kulturys centru, aicynoj iz sešu lekceju cyklu Nautrānu kulturtelpys viesturis i vierteibu izzynuošonai.
Nautrānu kulturtelpa geografiski atsarūn bejušuo Zaļmuižys pogosta i Nautrānu draudzis teritorejā – niulinejuo Rēzeknis nūvoda Nautrānu i Iļžukolna pogostūs, kai i daleji Ludzys nūvoda Mežavydu pogostā. Kulturtelpys byušona Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā ir svareigs aplīcynuojums Nautrānu kulturtelpys boguoteibai, dzeivajom tradicejom i kūpīnys spākam, kas sagloboj i nūdūd tuoļuok latgaliskū montuojumu. Nautrānu kulturtelpa spūdri īsazeimoj kai vīta, kur sasateik Latgolys goreiguos vierteibys, folklorys boguoteiba, dzymtūs vītu stuosti i dzeivuotuoju kūpeibys sajiuta, kai i myusu dīnu nūtikšonys i procesi, kas styprynoj latgaliskuos vierteibys.. Tei aptver kai vītvuordu i mutvuordu tradiceju saglobuošonu, tai folklorys vuokumu, dzīduošonys, muziciešonys stuosteišonys, sadzeivis i cytys tradicejis, kas cīši saisteitys ar Nautrānu, Iļžukolna i Mežavydu apleicīnis viesturyskū pīredzi.
Lai īpazeistynuotu plotuoku sabīdreibu ar Nautrānu kulturtelpys vierteibom i viesturi, kūpīnys izgleituošonu, kai ari veicynuotu izpratni par vierteibu styprynuošonu, oktobrī i novembrī Nautrānu kulturys centrā Rēzeknis nūvoda Rogovkā byus sešu lekceju cyklys. 9. oktobrī cyklys īsasuoks ar stuostu par vīnu nu kulturtelpys īvārojamuokūs personeibu – literatu, muokslinīku i sabīdrysku darbinīku Ontonu Kūkuoju, bet 22. novembrī nūsaslēgs ar večerinku, simboliski nūsvietejūt pošys Nautrānu kulturtelpys byušonu namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Nūtikšonu cyklā paradzāts kai dokumentaluos kinys vokors, tai i lekcejis par vītvuordim, apdzeivuotom vītom, dzymtys kūku taiseišonu, folklorys materialim i sādžu viesturi, kas paleidzātu kulturtelpys vierteibys i vysai Latgolai svareigus viesturyskūs procesus i personeibys vaira izzynuot kai vītejim dzeivuotuojim, tai i cytu vītu interesentim.
Lekceju cykla programa:
9. oktobris 18 stuņdēs "Daudzpuseigais Ontons Kūkuojs"
Dokumentaluo kina par Ontonu Kūkuoju “Izdzeivuot pīdereibu. Dzeive gleznuos”, stuosts i saruna ar kinys režisoru Voldemāru Ivdri.
23. oktobris 18 stuņdēs "Apdzeivuotūs vītu viesture i vītvuordi Latgolā"
Latgolys apdzeivuotūs vītu i administrativuo īdalejuma viesture. Nautrānu, Iļžukolna i Mežavydu apleicīņu pīmāri. Lektore kartografe, nūvodpietneica Andra Zubko-Melne.
30. oktobris 18 stuņdēs "Sovys saknis vaicojūt"
Informacejis vaicuošonys īspiejis, kai taiseit dzymtys kūkus. Stuosts par Nautrānu apleicīnis dzymtom. Lektore kartografe, nūvodpietneica Andra Zubko-Melne.
6. novembris 18 stuņdēs "Nu sādžys leidz vīnsātai"
Agraruos reformys, sādžu izīšona iz vīnsātom, kolektivuos saimisteibys i administrativi teritorialuos reformys. Nautrānu apleicīnis pīmāri. Lektore kartografe, nūvodpietneica Andra Zubko-Melne.
13. novembris 18 stuņdēs "Folklorys vuokumi Nautrānu kulturtelpā"
Folklorys vuokumu kolekcejis Nautrānu kulturtelpā. Latvīšu folklorys kruotivis digitaluo arhiva garamantas.lv izmontuošonys īspiejis. Lektors folklorys pietnīks Sandis Laime.
22. novembrī 19 stuņdēs "Večerinka ar folklorys kūpu “Grodi”"
Večerinka ar vīnu nu Latvejis lobuokūs folklorys kūpu – “Grodi” (Reiga), Nautrānu kulturtelpys īraksteišonys Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā nūsvieteišona i stuosti ap sovulaik Nautrānu pusē nūtykušajom večerinkom.
“Rogovka, Nautrāni i vysa viesturyskuo apleicīne vysod ir bejuse īvārojama vīta, nu kurīnis īt Latgolys i vysys Latvejis mārūgā svareigi ļauds. Nautrānu kulturtelpu veidoj napylnys divejis tyukstūšys ļaužu, kurūs vīnoj pīdareibys sajiuta itai vītai naatkareigi nu tuo, voi itūšaļt dzeivoj iz vītys, voi nazkur cytur Latvejā i pasaulī. Jaunais kulturtelpys statuss sovā ziņā ir pošapziņas styprynuojums, bet reizē ari breineiga vareiba pošim par sovom vierteibom izzynuot vaira, viesteit cytim i turpynuot dareit aizsuoktū. Deļtuo ar gaidomū lekceju cyklu cerejam vysi kūpā augt i byut zynūšuoki par Nautrānu apleicīni i Latgolys viesturi i procesim,” soka nautrānīte, Nautrānu pogosta kulturys pasuokumu organizatore i vīna nu namaterialuos kulturys montuojuma saroksta dasacejuma autoru Inga Vigule.
Vysys lekceju cykla nūtikšonys ir daīmamys kotram grybātuojam, īīšona bez moksys. Nūtikšonu cyklu projektā “Nautrānu kulturtelpys styprynuošona” eistynoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, kas ir vīna nu Nautrānu kulturtelpys dasacejuma autoru. Nūtikšonys atbolsta Latvejis Nacionalais kulturys centrys konkursā “Latgolys namaterialuo kulturys montuojuma styprynuošonys i populariziešonys pasuokumu nūdrūšynuošona 2025. godā”, Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde, Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Nautrānu kulturys centrys.