Aicynojam iz viesturyskajim latgalīšu izdavumim veļteitu piecpušdīni Reigā
Pīktdiņ, 26. septembrī, svietejūt Eiropys Volūdu dīnu i atbolstūt nūtikšonu cyklu “Latviešu grāmatai 500”, Latvejis Universitatis (LU) Humanitarūs zynuotņu fakultate, sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”, aicynoj iz latgalīšu senejim izdavumim – 18. i 19. godu symtā izdūtajom gruomotom – veļteitu izzynūšu piecpušdīni.
Pasuokumā “Svīžūt aci 18.–19. g. s. latgalīšu gruomotuos”, kas nūtiks 26. septembrī Vysvaļža īlā 4a 16 stuņdēs LU Humanitarūs zynuotņu fakultatē, bibliotekā (1. stuovs), volūdneica, profesore Lideja Leikuma i magistra studeju programys “Latvīšu volūdys, literaturys i kulturys studejis” studenti īpazeistynuos ar latgalīšu rokstu volūdys viesturē nūzeimeigim izdavumim. Tūs vydā – pyrma 250 godu izdūtuo “Mociba katoliszka” (1775), pyrma 220 godu izdūtuo “Wyssa mocieyba katoliszka” (1805), kai ari Jezupa Macileviča “Pawujciejszona un wyssajdi sposobi” (1850), “Pawujcama nustostiejszona” (1860) i Eduarda Voltera “Materialy dlja etnografii latyšskago plemeni” (1890), kurom 2025. godā svietejamys simboliskys jubilejis. Zynoms, piecpušdīnē naiztiks bez stuosta ari par pyrmū da myusu dīnu sasaglobuojušu izdavumu latgaliski – 1753. godā Viļņā izdūtū “Evangelia toto anno”. Pasuokuma laikā vairuokus latgaliskūs izdavumus i tūs kopejis varēs apsavērt tyvuok.
“Aicynojūt iz latgalīšu izdavumim veļteitū pasuokumu, Eiropys Volūdu dīnā gribim atguodynuot, ka ari latgalīšu volūda ir vīna nu Eiropys volūdu, kurai ir īvārojama raksteibys viesture. Izdavumi, ar kurim īpazeistynuosim 26. septembra piecpušdīnē, ir svareigi volūdys pīminekli, kas paleidz pieteit i izzynuot obeju latvīšu volūdys rokstu tradiceju – latvīšu literaruos i latgalīšu rokstu aba literaruos volūdys – viesturi. Jī ir cīši svareiga līceiba par volūdys atteisteibu, normiešonys raudzeišonu i reizē kolpoj kai īskots na tik Latgolys latvīšu religiskajūs redzīņūs, tok ari attīceiguo laika sadzeivē,” soka pasuokuma idejis autore, LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesore Lideja Leikuma.
Eiropys Volūdu dīna 26. septembrī teik atzeimāta nu 2001. gods. Tuos mierkis ir dagrīzt viereibu volūdu daudzveideibai Eiropā, kai ari veicynuot volūdu vuiceišonūs i interesi par tulkuošonu i cytom profesejom, kas saisteitys ar volūdu. Sovutīs “Latviešu grāmatai 500” ir Latvejis Nacionaluos bibliotekys eistynuota pīcu godu (2021–2025) programa, kurā teik izcalti nūzeimeiguokī procesi, kas īkustynuojuši latvīšu raksteituo i īspīstuo vuorda izplateibu.
Latgalīšu volūdā publicātajim izdavumim veļteituo piecpušdīne sevkuram interesentam ir bez moksys, taipat nav vajadzeiga īprīškeja dasasaceišona. Piecpušdīni ar dzīsmem latgaliski kuplynuos folklorys kūpys “Ceidari” dzīduotuoji. Pasuokumu reikoj LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis Latvistikys i baltistikys nūdaļa, LU Humanitarūs zynuotņu biblioteka i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.
Latgalīšu kulturys kusteibys "Volūda" īsasaisteišona nūtikšonys reikuošonā varama, sokūt paļdis tam, ka "Volūdys" aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.
____________________
Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.
