Dzejis dīnu tradiceja Rogovkā – dzejnīku sasaceņsšona i literarī pyrmatskaņuojumi muzykā
Sastdiņ, 13. septembrī, Rēzeknis nūvoda Rogovkā jau catūrtū reizi iz sasatikšonu aicynuos azartiskuo latgaliski rokstūšūs dzejnīku saceņseiba “Rogovkys dzejis voga”. Dzejis autoru uzastuošonu papyldynuos grupys “Sovvaļnīks” i vokaluos studejis “Skonai” pyrmatskaņuojumi ar pārnejuo gods slama uzvarātuoja Silvestra dzeju, kai i grupys “TKP / tā kā pērn” uzastuošona.
Latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga” byus 13. septembrī 19 stuņdēs Nautrānu kulturys centrā Rēzeknis nūvoda Rogovkā. Ituo gods dzejis slamā pīsadaleis vysmoz ostoni latgaliski rokstūši autori, bet saceņseibu, kas byus treis kuortuos, uzvarātuoju nūsaceis žurejis i skateituoju bolsuojums. Latgaliski rokstūši dzejis autori, kuri grib pīsadaleit dzejis slamā, nūtikšonai var pīsasaceit da 31. augusta, aizpyldūt anketu ite: https://ej.uz/voga2025.
“Rogovkys dzejis vogys” vadeišona – simboliska dzejis ražys vuokšona – itūgod izticāta pasuokumu vadeituojam i radejis personeibai Lauram Zalānam. Nūtikšonys apmaklātuojus gaida grupys “TKP / tā kā pērn”, kurys kūduls ir etnomuziki Ēriks Zeps i Julgī Stalte, uzastuošona, taipat pasuokumā pīsadaleis ari grupa “Sovvaļnīks” i Rēzeknis nūvoda vokaluo studeja “Skonai”, kas pyrmatskaņuos jaunus skaņdorbus ar pārnejuo gods slama uzvarātuoja Silvestra dzeju. Eipaši “Rogovkys dzejis vogai” gataveiti pyrmatskaņuojumi niu jau ir stabila pasuokuma tradiceja, veicynojūt literarūs dorbu turpynuošonūs ari muzykā.
Dzejis slams Rogovkā 2022. godā tyka aizsuokts ar gribiešonu itaidu dzejis skaiteišonys formu paraudzeit ari latgaliski, bet niu tys palics ari par vareibu dzierdēt jaunus latgaliski raksteitus dorbus, kai ari īpazeit vaira pošus autorus. Pasuokuma nūsaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski sasavej septembra pyrmuo daļa, kas laukūs īrosts ir ražys nūvuokšonys, eipaši buļbu laseišonys laiks, i dzejis saceņseiba. Leidzeigi kai buļbu vogā, kur zynomu apbreinu izapeļnej dreižuokais i ceņteiguokais laseituojs, ari slamā vys tik kai uzvarātuojs da gola teik tys, kurs ar sovu rodūšū dorbu spiej vysa spylgtuok puorlīcynuot žureju i skateituojus, ir izveiceiguokais vuordu meistars. Par slama uzvarātuojim da ituo palykuši – Mārīte Slišāne, Annele Slišāne, Vinsents Kūkojs i Silvestrs.
Ari ituo gods dzejis slama uzvarātuojs sajims naudys bolvu, bet uzvariejušī dzejūli tiks publicāti latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Taipat “Rogovkys dzejis vogys 2025” uzvarātuoju gaida vareiba 2026. godā izmontuot desmit dīnys garu raksteišonys rezidenci Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā (ar apmoksuotu uzaturiešonu rezidencē i stipendeju rodūšajam dorbam), kai ari, sasadorbojūt ar Latvejis dzejis slama kusteibu, pyrmū reizi “Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuojam byus vareiba pīsadaleit Latvejis Nacionalajā dzejis slama čempionatā 2026. gadā.
Rogovkā nūteikūšais dzejis slams ir vīna nu septembrī tradicionalūs Dzejis dīnu laika nūtikšonu. Dzejis slams ir dzejis kusteiba, kas Latvejā i pasaulī (storptautyski zynoma kai “Poetry slam”) atdzeivynuojuse interesi par myusu dīnu dzeju. Tuos pamatā ir nūsaceita dzejnīku saceņseiba, kurys laikā autori skaita sovus dorbus skateituoju prīškā, bet žurejis i skateituoju bolsuojumā teik nūskaidruots ituos saceņseibys uzvarātuojs. Dzejis slami Latvejā teik organizāti nu 2010. gods. Regularu tradiceju aizsuocs Kaspars Lielgalvis i “Totaldobže” muokslys centrys, bet jū turpynoj Valters Liberts i Amanda Kaufmane, reikojūt regularūs slamus daudzuos vītuos Latvejā, kai i Latvejis Nacionalū dzejis slamu, kura uzvarātuojs daboj vareibu puorstuovēt Latveju Eiropys čempionatā i pīsadaleit cytūs konkursūs vysā pasaulī, jūs vydā i pasauļa kausā “Du coup le Monde”, kas nūteik Parizē. Dzejis slamus raksturoj breiva i demokratiska vide, kurā var īsasaisteit kotrys.
Latgaliskū dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga” reikoj Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Nūtikšonu atbolsta Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Vaļsts kulturkapitala fonds. Īīšona pasuokumā ir bezmoksys.
Taipat “Rogovkys dzejis vogys” reikuotuoji pasuokuma dīnā, 13. septembrī, jau 11 stuņdēs nu reita aicynoj ari iz ūtrajom muzykalajom dzejis reitiškom “Gulguošona” Rēzeknis nūvoda Pleikšņūs, kur ar skaitejumim pīsadaleis literati Ilze Sperga, Silvestrs, Līveja Līpdryvīte i Evija Piebalga, bet ar muzyku reitu pīpiļdeis arfiste Elizabeta Lāce i grupa “TKP / tā kā pērn”. Pasuokums pyrmū reizi nūtyka 2024. godā, suocūt jaunu tradiceju – slama dīnā vareibu dzierdēt ari īprīškejuo gods uzvarātuoja, kai i cytu literatu dorbus nasteidzeigā nūskaņā ar skaistu skotu iz Rēzekni.
“Rogovkys dzejis voga” i “Gulguošana” ir latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” eistynuotuos literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys pasuokumu programys daļa, kura par padareitū 2024. godā sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2024”. Programā, kuru atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds i kurys mierkis ir veicynuot jaunu literarūs dorbu latgaliski radeišonu, 2025. godā paradzāti treis literarī konkursi – jau nūtykušais Pīteram Jurciņam veļteits literatu konkurss, niu gaidomais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga”, kai i konkurss “Latgolys prozys skaitejumi”, kura nūslāguma pasuokums byus ituo gods decembra suokuos Lūznovys muižā.
