Dasmytais diktats latgalīšu rokstu volūdā. Klausīs i pīroksti!
Oktobra vydā teik svieteita Vaļsts volūdys dīna i, turpynojūt tradiceju, kotrys gribātuojs diktatā teik aicynuots puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Verīs diktatu tepat, latgalīšu kulturys kusteibys "Volūda" sātyslopā, i puorbaudi sovu variešonu raksteit latgaliski!
Dasmytais diktats latgaliski skaņ Latvejis Radejis 1 eterā latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta” sastdīnis, 17. oktobra, vokorā 18.15 stuņdēs, kai i video formatā byus nūsaverams Latvejis Sabīdryskuo medeja portalā LSM.lv, portalā REplay.lv i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.
Diktatā Dailis teatra akters Aldis Siliņš skaiteis fragmentu nu 1921. godā (pīmārojūt myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys nūsacejumim, kas apstyprynuoti 2007. godā) latgaliski puorlyktuos i izdūtuos Kārļa Skalbis literaruos puorsokys “Miļzs” (Milzis) fragments. Latgalīšu volūdys diktata raksteit grybātuojim teik pīduovuota vareiba tekstu raksteit tīšsaistis formā, kai i, ka ir gribiešona, īsnēgt jū klaidu puorbaudeišonai. Tū var izdareit ite: http://ej.uz/LTGdiktats2026.
Latgaliski puorlyktuos i izdūtuos sešys Kārļa Skalbis literaruos puorsokys itūgod varēs nūsaklauseit ari radejis skaitejumu versejā, plotuoku auditoreju īpazeistynojūt ar vēļ vīnu latgalīšu rokstu volūdys viesturis pūsmu, kas saisteits ar 20. godu symta 20. godim i latgalīšu volūdys vītu izgleiteibys sistemā tuos šaļts Latvejis Republikā. Puorsoku īrokstu gatavej LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i muokslinīcyskais vadeituojs Kristaps Rasims.
Puorbaudeit, kai saguojs diktatu pīraksteit, var ite:
Dasmytuo diktata latgalīšu rokstu volūdā teksts.
Kārlis Skalbe “Miļzs” (fragments)*
Miļzs guoja, guoja i izguoja kolnā. Pazusē jam beja zalta gobols – tik lels kai cylvāka golva. Īdams nu kolna lejā, redz, ka vīns puika gona vuškys. “Vei, kur kukaiņs,” Miļzs saceja i smaideja Pret sauli zīdēja boltuo uobūleņa pakaļne. Zamai pi dabasu gulēja bolti muokuli. Ni zalts, ni sudobrys kolna dziļumā – nikas nabeja tik gaišs kai itei pakaļne. Miļžam gribējuos tai nūsalaist zuolē i apsavērt: ite ruodīs suocās tys skaistais pasauļs, par kuru jam beja stuostejušys meža laumenis. Juos kleida tuoli ar vieju, maldynuodamys gonus, medinīkus, i daudzi zynuoja kū stuosteit. “Ej, ej, lelais!” puika klīdze. “Naīsaguļsti tik otkon munā vacainē! Kur jius, miļži, guļat, tī treis godi zuole naaug!” Puika beja lels sovvaļnīks i jis na pyrmū reizi sasatyka ar miļžim i valnim. “Klausīs, puika, es grybu drupeit aizkūst. Dūd maņ vīnu vušku!” “Voi, šeļma! Vasalu vušku! Bet ej pa prīšku ar mani lauztūs. Ka paveiksi, tod dabuosi vušku, ka nā – tys zalta gobols byus maņ.”
*Puorsokys fragments nu 1921. godā latgaliski puorlyktūs i izdūtūs Kārļa Skalbis puorsoku izdavuma (“Posokas” (Školas literatura Nr. 1), izdeviejs A. Gulbis Reigā (1921)). Teksts pīlāguots atbiļstūši myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdys nūsacejumim (pījimti 2007. godā). Originaluo teksta puorlicieja J. Lač (latgalīšu bīdreibys “Kultura” aizdavumā), myusu dīnu adaptaceja – Edeite Laime i Maruta Latkovska.
Diktatu latgalīšu rokstu volūdā organizej latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i LSM Latgolys redakceja, bet atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu i Vaļsts kulturkapitala fonds.