Mozuok lītuotuos volūdys socialūs medeju vidē – katalaņu, latgalīšu i cytu kūpīnu pīredze
3. i 4. septembrī Katalonejā, Barselonā, nūtyka COST (European Cooperation in Science and Technology) teikla PLURILINGMEDIA seminars, kura tema beja digitaluo satura veiduotuoju monitorings mozuok lītuotajuos volūduos. Seminara golvonais mierkis beja izpieteit, kai mozuok lītuotuos i minoritašu volūdys var nūstyprynuot sovu byušonu kluotyn digitalajā vidē, izmontojūt satura veiduotuojus, datus, institucionalū atbolstu i kūpīnu sadarbeibu. Divejis dīnys 16 seminara dalinīki nu frizu (Nēderlande), katalaņu (Spāneja), basku (Spāneja), latgalīšu (Latveja), kašubu (Pūleja), īru (Īreja), velsīšu (Velsa, Lelbritaneja), galisīšu (Spāneja), vuocu i ladinu (Dīnavydtirole, Italeja), silezīšu (Pūleja) volūdu kūpīnu apsamaineja pīredzē i pasadaleja ar situaceju jūs vaļstīs i volūdu kūpīnuos. Seminarā pīsadaleju ari es i puorstuovieju RTU Rēzeknis akademeju i latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Itymā rokstā pasadaleišu ar golvonajom atziņom nu seminara, īskiciešu situaceju cytuos kūpīnuos, kai ari apvaicuošu satura veiduotuojus nu Latgolys, parkū jī veidoj voi naveidoj saturu latgaliski.
Vysuleluokuo prīca i puorsteigums ir Katalonejis pīmārs. Ir aptyvai 7 miļjoni katalaņu volūdys lītuotuoju. Digitalais saturs katalaņu volūdā suokumā atsateisteja kai volūdys aktivismys. Piec YouTube pasaruodeišonys 2005. godā veiduotuoju beja saleidzynūšai moz, bet 2020.-2021. godā, kod pasauļs pīdzeivuoja Covid-19 pandemeju, tūs skaits cīši pīauga i TikTok algorytmys suoce vaira ruodeit saturu katalaņu volūdā. Niu tys puoraudzs plotā ekosistemā. 2025. godā tyka saskaiteits vaira nakai 1200 aktivu satura veiduotuoju, kas kūpā sasnēdze 2,8 miļjardus skatejumu. Tuo atteisteibā īsasaisteja na tik poši satura veiduotuoji, bet ari medeji, vaļsts institucejis, piļsūniskuo sabīdreiba i uzjāmumi.
Jī ir izveiduojuši platformu La Llista, kas apkūpoj i monitorej Katalonejis satura veiduotuojus. Itūšaļt identificāts vaira nakai 1400 satura veiduotuoju katalaņu volūdā. Itei platforma tyka prezentāta kai pīmārs, kai ar datim īspiejams analizēt i kartēt digitaluo satura veiduotuoju ekosistemu. Daudzi tyka runuots, voi taida platforma byutu vajadzeiga, adaptejama i paleidzātu cytu mozuok lītuotūs volūdu satura veiduotuojim. Vīnys atbiļdis tam nav. Kaidu volūdu kūpīnu puorstuovi pīkryta, ka itaida platforma veicynuotu satura radeišonu jūs volūdā, cyti saceja, ka tei vaira varātu kolpuot pietnīcyskim mierkim i situacejis apzynuošonai. Cyti otkon saceja, ka jūs volūda ir puoruok moza i itaida platforma nabyutu efektiva. Taipat izskanēja idejis, ka vysom mozuok lītuotajom volūdom varātu byut vīna platforma, kurā satura veiduotuoji varātu atrast cyts cytu i taidā veidā mudynuot jaunus influencerus taiseit saturu jūs mozuok lītuotuos volūdys kūpīnā.
Katalaņu satura veiduotuoju nūzare teik ari publiski atzeita. Vīns nu pīmāru ir kasgadeja Premis CRIT bolva, kas izceļ i popularizej ituos volūdys satura veiduotuojus. Ceremoneja jau ūtrajā reikuošonys godā puļcēja vaira nakai 1000 cylvāku i tyka puorraideita nacionalajā televizejā.
Taipat Barselonā ir izveiduota jauna digitaluos jaunradis infrastrukturataišni satura veiduotuojim katalaņu volūdā, kū atteistej Barselonys piļsātys pošvaļdeiba. Taidā veidā teik maklāti sadarbeibys modeli vaļsts īstuožu i privatuo sektora vydā, kai ari nūdrūsynuota publiska telpa, kur satura veiduotuojim sasatikt.
Zynoms, ka aktuals ir ari vaicuojums, voi, veidojūt saturu mozuok lītuotajā volūdā, var nūpeļneit? Nu seminara dalinīku izskanēja aptuvanī skaitli, par pīmāru, Katalonejā tikai nu satura veiduošonys dzeivoj ap 2 % satura veiduotuoju, bet daudzim tys ir kai papyldu peļnis olūts. Īrejā ap 100 satura veiduotuoju peļnej nu satura veiduošonys īru volūdā. Kašubim tys varātu byut tikai vīns satura veiduotuojs, kas peļnej nu satura veiduošonys. Cytim – nivīns.
Koč i Katalonejā radzama pozitiva attīksme pret satura veiduotuojim katalaņu volūdā, par pīmāru, sadarbeibom ar digitaluo satura veiduotuojim atsasauc muzykys festivali, futbola klubi, apdrūsynuošonys firmys, restorani, veikali i cyti uzjāmumi. Na tik vītejī, bet ari storptautyskī. Tok katalaņu satura veiduotuoja Laura Grau, kas sajāmuse Premis CRIT bolvu i kurai Instagram platformā ir vaira nakai 67 tyukstūšys sekuotuoju pīzeist, ka vystik ari niu vītejī uzjāmumi skaita, ka leluoku auditoreju var sasnēgt ar saturu spāņu voi angļu volūdā. Tys vys laikam asūt par tū, ka uzjāmumi tai cerej vaira pīsaisteit turystus. Anna Kostjukeviča (Kościukiewicz) i Arturs Jablonskis (Artur Jabłoński) nu “Radio Kaszëbë” ari pīzeist, ka vītejūs uzjāmumu attīksme pret reklamom kašubu volūdā nav pozitiva, tok, par pīmāru, lelī uzjāmumi, kai “Ford”, ir atvārti reklamom kašubu volūdā. Ari maņ pošai bejuse leidzeiga pīredze ar vīnu veikalu teiklu Latvejā, kurs napīkryta reklamys saturam latgaliski, kam juo zeimyna volūda asūt latvīšu literaruo. Tok cyts klients vys deve leluoku rodūšū breiveibu, tymā skaitā ari latgalīšu volūdys izmontuošonā.
Taipat daudzi tyka sprīsts ap tū, kaidus kriterejus izveiduot i kas tod skaituos satura veiduotuojs konkretajā mozuok lītuotajā volūdā. Cik procentuali profilā saturam juopasaruoda, lai cylvāku pīskaiteitu pi konkretuos volūdys kūpīnys satura veiduotuoju? Voi, par pīmāru, satura veiduotuojs, kurs publicej vīnu video godā konkretajā volūdā, skaituos tuos volūdys satura veiduotuojs? Voi cylvāks, kurs veidoj saturu par īru volūdu i kulturu, bet angliski, skaituos īru satura veiduotuojs? Cik sekuotuoju jam juobyut? Voi tei ir tikai privata voi ari juridiska persona? Itaidi i cyti vaicuojumi ar navīnnūzeimeigom atbiļdem tyka aktualizāti seminarā. Partū konkretus ciparus, cik kurā volūdā ir satura veiduotuoju, ir gryuši nūsaukt, bet skaitli aptyvai, ir itaidi: 18 frizu, 109 basku, 30 kašubu volūdā. Latgalīšu volūdā es uzskaiteju ap 10 influenceru, tok taipat nu saroksta nasagrib izslēgt uzjāmumus, īstuodis, deputatus, muzikus i cytus profilus, kuri socialūs medeju platformuos komunicej latgaliski, bet varbyut nasaskaita influenceri. Taipat seminarā izskanēja jūks, ka, pajamūt stryktus kriterejus, satura veiduotuoju skaits dažuos volūduos varātu nūkrist ari da 0.
Beiguos grybu pīkrist Velsys puorstuovam Rhodri ap Dyfrig, kurs ar prīcu verās iz katalaņu pīmāra, kurī ir lelu sūli prīškā cytom mozuok lītuotajom volūdom, ka mums ir iz kū tīktīs. Turu nūceju, ka latgalīšu volūdai ari vyss vēļ ir prīškā.