Erudicejis kaitā ar sasadzīduošonu izzynuos meistara Juoņa Streiča montuojumu
Svātdiņ, 27. septembrī, dīnu piec režisora, aktera i muokslinīka Juoņa Streiča (1936–2026) 90. dzimšonys dīnys Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā "Gors", nūtiks komandu erudicejis spēle ar sasadzīduošonu “Juoņa Streiča montuojums”. Pasuokuma mierkis ir gūdynuot dyžonuo latgalīša pīmiņu i prīceigā nūskaņā turpynuot atguoduot Streiča davumu Latgolys, Latvejis i pasauļa kulturai. Iz kaitu aicynoj "Gors" i latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda".
Komandu erudicejis kaitā kas byus 27. septembrī 16 stuņdēs Latgolys viestnīceibys "Gors" Mozajā zālē, kai dalinīks, tai i kai skateituojs var pīsadaleit kotrys interesents. Komandom 3–5 cylvāku sastuovā kaitys “Juoņa Streiča montuojums” (Jāņa Streiča mantojums) pīcuos kuortuos ar vysaidim vaicuojumim i izaicynuojumim byus vareiba puorbaudeit zynuošonys par Juoņa Streiča kinu dorbim, biografejis faktim i laikabīdrim, kinu akterim, gleznom, kinuos skanūšajom dzīsmem i cytim mesitara rodūšuos darbeibys celim.
Pasuokuma vadeituojs byus etnomuzikis Ēriks Zeps, muzykalū pavadejumu nūdrūsynuos instrumentaluo grupa Mārča Lipska vadeibā, bet sasadzīduošonys prīca skanēs Rēzeknis i Rēzeknis nūvoda koru dzīduotuoju bolsūs.
Kinu i teatra režisors, scenarists, akters, rakstnīks i gleznuotuojs Juoņs Streičs myužeibā nūguoja ituo gods pavasarī 89 godu vacumā. Streičs dzims Preiļu nūvoda Anspokūs, bet myuža gola dzeivuoja Leitovā, pīsavieršūt aktivai sabīdryskajai darbeibai i gleznuošonai, pīsadolūt izstuodēs ar aleja gleznīceibys tehnikā zeimātom Latvejis ainovom. Juoņa Streiča rodūšais montuojums ir vaira nakai 20 kinu lelumā, nu kurūs daudzom režisors pats beja ari scenareja autors. Latgolys kulturys ainova nav īsadūmojama bez Streiča taiseituos kinys “Cylvāka bārns” (Cilvēja bērns), kas sovulaik sajāmuse golvonū bolvu Sanremo autorkinu festivalā i ūtrū gūdolgu Storptautyskajā bārnu kinu festivalā Čikagā. “Cylvāka bārns” beja ari pyrmuo kina Latvejis kinu viesturē, kū Latveja oficiali vierzieja Amerikys Kinu akademejis bolvai (Oskaram) kategorejā “Lobuokuo storptautyskuo kina”.
Aicynojūt iz koncertzalei mozuok īrostu nūtikšonys formatu, juos vadeituoja Ilona Rupaine soka: “Juoņs Streičs beja kluotyn asūšs ari Latgolys viestnīceibys "Gors" dzeivē, pīsadolūt pasuokumūs, svietejūt svātkus i vīnkuorši kai draugs apsavaicojūt, kai mums vadās. Dīvamžāļ meistara 90. dzimšonys dīna, kas byutu 26. septembrī, itūgod juosvietej bez juo poša kluotyn byušonys, bet ari mums Rēzeknē itū svātku laiku gribīs pavadeit prīceiguos sajiutuos, atguodojūt, gūdynojūt i asūt lapnim par Streiča dzeivi i dorbim, ar kū izaugušys i dzeivuojušys vairuokys paaudzis. Meili aicynojam byut kūpā, minūt, zynūt, izzynojūt, dzīžūt i vīnkuorši asūt sūpluok Juoņa Streiča montuojumam!”
Pīsadaleišonys moksa komandai
ir 35 eiro, bet skateituoja beleta cena ir 7 eiro, beletus var nūpierkt
latgalesgors.lv voi koncertzalis kasē. Komandu vītu skaits ir īrūbežuots. Iz
erudicejis kaitu aicynoj Latgolys viestnīceiba
"Gors", sasadorbojūt ar latgalīšu
kulturys kusteibu “Volūda”. Nūtikšonu atbolsta izdevnīceiba “Jānis Roze”,
“Rēzeknis Bryuvers”, sātā ražuotuojs “Līvānu ķiploks”, GORS Kino i cyti.