Latgaliskais seminars jaunīšim “Atzolys 2026” nūsasliedzs ar jaunu latgaliskūs kaitu idejom jaunīšim i saimem
Aizvadeitajā nedeļā, nu 3. leidz 7. augustam, Ludzys nūvoda Kuorsovā nūtyka latgaliskais seminars jaunīšim “Atzolys 2026”, kas puļcieja jaunīšus nu vysaidu Latgolys nūvodu, kai i nu Reigys i Pīreigys. Vysys nedelis laikā jaunīšim beja vareiba sasatikt ar vysaidim lektorim i padareit plotuokys sovys zynuošonys kai par latgaliskū kulturu i volūdu, tai par latgalīšu volūdys i Latgolys regiona procesim i vītu pasaulī. Vīna nu vareibu – sūpluok ar Latgolā zynomom kaitu ideju autorem i grafikys dizainerem izstruoduot sovys kaitys latgaliski.
Ituo gods seminara mierkis beja veicynuot saprasšonu par kulturys byušonu vysaidai kai globalu vierteibu i styprynuot jaunīšu leidza atbiļdeibu ilgtspiejeigys regionaluos atteisteibys veiduošonā i kulturys montuojuma saglobuošonā caur latgalīšu volūdys i identitatis prizmu. Vysu pīcu dīnu gaitā jaunīši īpasazyna ar latgaliskū i padareja plotuoku sovu redzislūku caur vysaidu lektoru stuostim i pīredzēm.
Pyrmūdiņ, 3. augustā, jaunīši īsaroda iz seminara atkluošonu. Dzīsmīs pavadejumā pi Kuorsovys vydsškolys, kurā 2004. godā nūtyka ari pats pyrmais seminars “Atzolys”, kūpā ar školys direktoru Edgaru Pukstu tyka pacalts Latgolys karūgs. Piečuok sekuoja kulturvides i viesturis izzynuošona Kuorsovys kulturviesturis centrā “Līču mājas”, rodūšuo darbeneica pi mūdis dizaineris i kuorsavītis Laimys Jurčys, orientiešonuos pa Kuorsovu, kas tyka izstruoduota pasasokūt Reitupis jaunīšu bīdreibai “Pūga” i piec seminara byus daīmama cytim interesentim. Bet pyrmuos dīnys vokoru dalinīki nūslēdza ar muziķa, aktera i kuorsavīša, kurs sovulaik beja ari pyrmūs “Atzolu” dalinīks, Kristapa Rasima meistarklasi.
Ūtardiņ, 4. augustā, jaunīšim jau beja vareiba īpasazeit ar latgaliskū kulturvidi, kai i izzynuot vaira par piļsūniskū aktivitati regionā. Ar īspiejom latgaliskajā īpazeistynuoja latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” vaļdis prīšksādātuoja i fotografe Amanda Anusāne. Ar sovu pīredzi piļsūniskajā leidzdaleibā diskusejis formātā dalejuos Leivuona nūvoda prīšksādātuojs, kurs pats sovulaik bejs atzolīts, Dāvids Rubens, i nūdarbeibys formatā bīdreibys “Nezināmā Rēzekne” puorstuove, vysaidu piļsūniskūs aktivitašu organizatore Regita Zeiļa. Seminara apvuiceibu dīnu jaunīši nūslēdze ar improvizacejis teatra nūdarbeibu pi improvizatora Kozmena (Mārtiņa Kozlovska), bet vokors paguoja ar kinys seriala “Fati II”, kas fiļmāts taišni Kuorsovys apleicīnē, vieršonūs.
Trešdīnē, 5. augustā, beja tei dīna, kod jaunīšim beja vareiba struoduot pi sovom latgaliskūs kaitu idejom. Sūpluok ar jaunīšim dorbuojās Līga Springa (pyrmuo plānuotuoja latgaliski "Giut Breidi" idejis autore, kaitys "A kas ite?" idejis autore i APRC "Zeimuļs" direktore), Liāna Merņaka (vysaidu projektu grafikas dizainere, tymā vydā kaitys "A kas ite?" dizainere), Jolanta Keiša (vysaidu projektu grafikas dizainere, tymā vydā idejis autore i grafikys dizainere latgaliskajai kaita "Čipierksneits"), Skaidreite Svikša (redaktore, korektore, i kaitys "Re-Mi-Do" idejis autore), Inese Krivmane (grafikas dizainere, tymā vydā aplikacejis "Vasals" i latgaliskū WhatsApp stikeru dizainere) i Amanda Anusāne (latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” vaļdis prīšksadātuoja, fotografe i vizualūs materialu veiduotuoja). Mentoru pavadeibā jaunīši ļuovēs sovai fantazejai i veiduoja vysaidus latgaliskūs kaitu konceptus. Piečuok, lai dziļuok padūmuotu par sovu kaitu dizainu, rodūšuos darbneicys laikā pi grafikys dizaineris Liānys Merņakys, jaunīši veiduoja sovu kaidu dizainu idejis i kaitu vuoceņu prototipus. Sasprīsts, ka tuoļuok tiks atteisteitys treis kaitu idejis, kuruos paradzāts da gola sataiseit, prototipēt i paraudzeit izspēlēt kūpā ar cytim jaunīšim vēļ itymā godā.
Dīnys ūtrajā pusē jaunīši īpasazyna, kas ir kūpeigs latgalīšu volūdai i jaunnorvegu volūdai i izzynuoja mozuok lītuotūs volūdu pasauli, ar kū īpazeistynuoja “Volūdu sātys” dybynuotuojs Snorre Karkonens-Svensons, bet vokorā ar sovim īdviesmys stuostim latgaliskajā dalejuos treis stypri Latgolys kulturys jaunīši – ansambļa “Bruoli i Muosys” dalineica, tūpūšuo etnomuzike Ērika Ruhmane, projekta i seriala “Pazudušū pādu retrospekceja” idejis autors Ričards Benislavskis i Viļakys kulturys noma jaunais direktors i pasuokumu organizators Zintis Dvinskis. Trešū seminara dīnu jaunīši nūslēdza ar daņču vokoru pi tūpušojom etnomuzikem Antrys Toporkovys i Ērikys Ruhamnis, i etnomuzykys programys absolventa Johannes Christensen nu Danejis.
Catūrtdiņ, 6. augustā, jaunīšim beja vareiba īpasazeit ar latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys lykumim, bet piečuok sekuoja ekskurseja iz Malnovys koledžu, lai izzynuotu vaira par jaunīšu izgleiteibys īspiejom Latgolys pīrūbežā, kai ari īsavuiceit diska golfa pamatus i izzynuot par vītejūs iniciativu disku golfa parka sataiseišonai kūpā ar sporta kluba “Kuorsova” puorstuova i iniciativys idejis autora Jura Vuorkaļa, kurs sovulaik pats bejs vīns nu Kuorsovys apleicīnis aktivuokūs jaunīšu. Dīnys turpynuojumā sekuoja pušdīnis i vītejuo dobys parka “Nūmernes valnis” izzynuošona. Piec ekskursejis jaunīšim beja vareiba atkluot kaidu daļu sovys identitatis pi Mafaldys Garsijis – muokslineicys, pasnīdziejis Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē. Mafalda ir portugalīte, kas puorsacāluse iz Latgolu i ar sovu pīredzi ari jaunīšim ļuove plotuok apsavērt iz sovu identitati globaluokā aspektā. Vokors nūsalēdze ar erudīcejis kaitu, kuru beja sagataviejušys seminara dalineicys Līga i Lelde.
Pīktdiņ, 7. augustā, kas beja seminara nūslādzūšuo dīna, jaunīšim beja vareiba īpasazeit vaira ar marketinga strategejom i kai iznest sovu produkceju pasaulī kūpā ar komunikacejis i marketinga studejis “Sistering” specialisti i vadeituoju Martu Vuorkali, bet piec tam jaunīši turpynuoja izzynuot latgalīšu rokstu volūdys lykumus. Seminara nūslāguma dīnā “Atzoluos” gasteja ari raidejuma “Aizliegtais paņēmiens” veiduotuoju komanda ar žurnalistu Gunti Bojāru, bet “Atzolys” nūsaslēdze ar izviertiejuma anketu aizpiļdeišonu, atsavieršonu iz pīdzeivuotū i svineigu sertifikatu padūšonu par pīsadaleišonu latgaliskā seminarā jaunīšim “Atzolys 2026”.
“Atzolu 2026” nūtikšonu finansiali paboļsteja Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu, LAPAS (Latvejis Platforma atteisteibys sadarbeibai) projekts “GearUp!”, kū eistynoj ar Eiropys Savīneibys finansialu atbolstu, i Latgolys kulturys programa, kurū organizej Latgolys regiona atteisteibys agentura ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbolstu. Seminara reikuotuojs – latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.
___________________
Papyldynuots – seminara laikā i piec seminara topušī medeju materiali:
LSM Latgolys redakcejis sižets
Plotuoks stuosts ite: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/06.08.2026-seminara-atzolys-karsava-jauniesi-macas-latgaliesu-valodu-un-rada-latgaliskas-speles.a657793/
Latgolys Regionaluos televizejis sižets:
Raidejums "Aizliegtais paņēmiens". Epizode: "Blakus Krievijai"
Seminara dalinīka Mārtiņa Mikižāna atsavieršona iz "Atzolom 2026" portalā lakuga.lv: https://www.lakuga.lv/2026/08/14/latgaliskuo-vide-dud-vareibu-kasdina-beidzut-suokt-runuot-latgaliski-atsaviersona-iz-jaunisu-seminaru-atzolys/
Seminara dalinīka Meikula Jaunromāna pīredzis stuosts par latgalīšu volūdys vuoceišonūs: https://www.lakuga.lv/2026/09/09/kai-es-isavuiceju-latgalisu-voludu/
Seminara fotogalereja: https://www.voluda.lv/foto/params/group/294401/