“Volūdys” kustynuotuoji īpazeist Nautrānu kulturtelpu
Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vīna nu tradiceju i organizacejis īškejuos styprynuošonys aktivitašu ir bīdreibys kustynuotuojim i jūs draugim paradzāti pasuokumi. Augusta vydā “Volūdys” kustynuotuoji sasatyka eistyn sportiskā, izzynūšā i iztureibu puorbaudūšā aktivitatē – puorguojīnī na Nautrānu pogostu. “Volūdys” juridiskuo sāta ir Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosts, kas ir ari Nautrānu kulturtelpys daļa. 2025. godā bīdreiba aktivi īsasaisteja Nautrānu kulturtelpys dasacejuma sagataveišonā Nacionalajam namaterialuos kulturys montuojuma sarokstam.
Svātdīnis, 16. augusta, reitā “Volūdys” kustynuotuoji, jūs saimis i draugi puorguojīni suoce ar ceļu nu Nautrānu kulturys centra Rogovkā iz Zaļmuižu, kas beja pyrmais pīturys punkts. Pa ceļam iz Zaļmuižu beja vareiba dazynuot vaira par Rudukim i Ruduku zeimi, kū 2002. godā pastateja Ontons Kūkuojs sābram Juoņam Rudukam (1952–1995), kas dzims Rudukūs. Juoņs Ruduks nu 1982. goda beja tautys dailomota meistars. Pūdnīceibys prasmis jis vuicejuos pi zynuotnīka Juoņa Pujāta. Juoņs Ruduks pazeistams kai monumentalu trauku autors. Rudukūs dzeivuoja ari pats Ontons Kūkuojs (1940–2007) – dzejnīks, dramaturgs, stuostnīks, publicists, muokslinīks, režisors, akters, pedagogs, kulturys i sabīdriskais darbinīks. 2016. godā zeime tyka renovāta, saglobojūt uzrokstu “Ruduki” nu pyrmuos pīminis zeimis, kai ari papyldynojūt īrokstu par Ontonu Kūkuoju. Akmiņus, kas ir pi pīminis zeimis, sovā laikā Ontons Kūkuojs atveds nu sovu saimisteibys āku pamatu.
Puorguojīņa daleibnīki ari uzzynuoja puors jaunu vītvuordu i jūs stuostu. Par pīmāru – “Jaunī kopi”. Tei ir vīta ceļa molā, kur 1939. godā beja plānuots taiseit jaunus kopus. Vītu īsvieteja, pastateja krystu, tok nivīnu tai i naapglobuoja i kopi naizaveiduoja, a vītu tautā tai i turpynuoja saukt pat “Jaunīm kopim”. Zaļmuižā ceļš vede iz eistynu ekspedicejis aktivitati – savaicuot Jūrdža i Miglinīka akmiņus Zaļmuižys muižys parka myurī. 1976. godā suoce dorbuotīs Imanta Zīdūņa DAGeri (Dyžkūku atbreivuošonys grupa), īsasaistūt mežkūpim Stanislavam Saliņam i dobys pietnīkam Guntim Eniņam. Kai vīns nu jūs darbeibys lauku beja ari Zaļmuižys parkā augūšūs dyžkūku atbreivuošona. 1981. godā kūpā ar Zīdūni iz Nautrānim atbrauce kolumu meistars Juoņs Martinsons, skulptors Vilis Titāns i cyti aktivisti. Entuziastu grupa kūpā ar nautrānīšim izcierta eju myura vaļnī, kas īkļaun vaļni i īkola vītejūs apgaismuotuoju i zemnīku aizstuovu Pītera Miglinīka i Andryva Jūrdža vuordus. Puorguojīņa daleibnīkim īsadeve par pyrmū reizi atrast eistynū ceļu iz akminim i pasapņuot, kas byutu, ka byutu… Tagad Zaļmuižys parks ir privateipašums i sapyni aizavej par tū, kai parks izavārtu i kū tī varātu dareit, ka tys byutu pošvaļdeibys rūkuos.
Zaļmuižys centrā puorguojīņa daleibnīkus sagaideja nūvodpietneica i kartografe Andra Zubko-Melne, kura izstuosteja Zaļmuižys viesturi i īruodeja ceļu iz dyžkūku sudobra bapsi, kas, dīvamžāļ, ir jau nūlyuzuse. Piec Zaļmuižys īpazeišonys ceļš vede tuoļuok iz Miglinīkim. Iz Zaļmuižys i Miglinīku rūbeža atsarūn ari bīdreibys juridiskuo sāta – “Latgalīšu sāta”.
Miglinīkūs pi krysta Andra Zubko-Melne īpazeistynuoja ar Miglinīku dzymtu i izstuosteja cīma viesturi. 2023. godā Miglinīku krucifisks tyka atjaunuots ar bīdreibys “Nautrānu kulturtelpai” aktivitati i zīduojumu vuokšonu. Pretim krystam ceļa ūtrā pusē nazkod beja škola, deļtam tū vītu tautā tai ari sauc – “školys vīta”, vēļ vīns vītvuordu stuosts kuldā! Nu Miglinīku jau vysā saguruši ceļuotuoji devēs iz Dekterim, nazkodejuo Miglinīku pogosta centru, kas niu ir trešais leluokais cīms Nautrānu pogostā.
Aiz Dekterim Lyuzinīkūs lavandu laukūs “Lavandrūtas” puorguojīņa dalinīkus gaideja gūdu saimineicys Elzys Ulbicānis saryupātuo syltuo zupa, peirāgi nu veikala-konditorejis “Madara”, breineiguo “Lavandrūtu” saimineica Aija Rancāne i napuorspiejams mīrs i klusums dobys piļneibā. Koč i lavandys jau beja puorzīdejušys, tok ar sovu kruošņumu prīcieja saulispučis i hortenzejis, kai ari palākī lavandu kryumi. Pi “Lavandrūtu” ir pīminis vīta Lyuzinīkūs dzymušom personeibom – veiskupam i Saeimys prīšksādātuoja bīdram kai Vaļsts prezidenta vītys izpiļdeituojam 1947–1969 Jezupam Rancānam (1886–1969) i 2., 3., i 4. Saeimys deputatam, lobkluojeibys ministram Ontonam Rancānam (1897–1942).
Piec spāku atjaunuošonys ceļš vede atpakaļ iz Rogovku ar Nautrānu pogosta dižgoru apcīmuošonu Desetnīku kopsātā. Desetnīkūs ir apglobuoti Andryvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks, Pīters Jurceņš i Ontons Kūkuojs, kam puorguojīņa dalinīki aizdedze pa sveceitei.
Suokūtnejais puorguojīņa paradzātais maršruta garums beja 14–15 km, tok golā saguoja nūīt pylnus 20 km, vysi puorguojīņa dalinīki finišu sasnēdze sovom kuojom. Dīna beja eistyn izzynojūša, saulaina i viejaina reizē, ar vareibu naviņ izzynuot vaira ap Nautrānu pogostu, bet ari vaira sasadraudzēt i sovā vydā. Prīca, ka puorguojīņam beja pīsavīnuojuši ari sovulaik aktivi, bet niu nūtikšonuos mozuok īsaisteitī bīdri, ļaunūt izzynuot vaira, kai kuram niu vadās, taipat puorguojīņa dalinīku vydā beja ari augusta suokumā nūtykušuo jaunīšu seminara "Atzolys" dalinīki.
Biļdis: Edeite Laime
____________________
Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.
