VOLŪDA - VIESTS

Izdavums bārnim, prozys skaitejumi i jaunūs stuostnīku škola – ar VKKF paleigu “Volūda” eistynuos vairuokys idejis

Tue, 27 Oct 2026 16:45:00 +0000

Oktobra golā nūsaslēdzs Vaļsts kulturkapitala fonda (VKKF) ituo gods trešais regularais projektu konkurss, kurā latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” sajāmuse atbolstu vairuoku ideju eistynuošonai vēļ itymā godā. Ar VKKF leidzfinansiejuma paleigu tiks izdūts jauns izdavums bārnim, nūtiks konkurss “Latgolys prozys skaitejumi”, kai i tiks reikuota jaunūs stuostnīku škola Rēzeknē.

Kusteiba “Volūda” trešajam VKKF projektu konkursam beja īsnāguse treis projektu idejis i vysys sajēme VKKF leidzfinansiejuma atbolstu. Atbaļsteitī projekti ir sajāmuši finansiejumu fonda literaturys i tradicionaluos kulturys nūzarēs.

Da gods gola sovys ūtruos gruomotys publikaceju pīdzeivuos literate, portala lakuga.lv redaktore Laura Melne, kas kūpā ar muokslineicu Danu Deineko gatavej biligvalu izdavumu – stuostu saimem i bārnim “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)”. Jis byus ilustracejom boguots, vaira nakai 100 puslopu bīzs izdavums obejuos latvīšu volūdys tradicejuos – kai latgaliski, tai latvīšu literarajā volūdā. Pi izdavuma, kura redaktore ir Ilze Sperga i korektore Muora Mortuzāne-Muravska, tapšonys paleidz dizainere i maketātuoja Liāna Merņaka, bet projekta vadeituoja ir Edeite Laime. Izdavums tipografejis izdavumu segšonai sajēme 2800 eiro lelu atbolstu i paradzāts, ka pi skaiteituoju gruomota tiks da Zīmyssvātku.

VKKF literaturys nūzaris atbolstu sajēme ari “Volūdys” reikuotais kasgadejais literarais konkurss “Latgolys prozys skaitejumi”. Niu konkursā teik gaideiti dalinīku dasacejumi – literarī dorbi, bet jau novembrī suoksīs žurejis, kurā dorbuosīs pīci ar nūzari saisteiti profesionali, dorbs. Decembra suokumā, 3. decembrī, paradzāts konkursa nūslāgums, kurā ar sovu dorbu skaitejumim pīsadaleis lobuokī konkursa dalinīki. Konkursa pasuokumam byus nūdrūsynuota ari tīšraide. VKKF atbolsts 3000 eiro apmārā paleidzēs segt žurejis dorba izdavumus, atleidzeibys par lobuokūs dorbu publikacejom portalā lakuga.lv, kai i daleji konkursa nūslāguma pasuokuma izdavumus. Projekta vadeituoja ir Edeite Laime.

Sasadorbojūt ar Rēzeknis Bārnu biblioteku kusteiba “Volūda”, pasateicūt VKKF tradicionaluos kulturys nūzaris atbolstam, pyrmū reizi organizēs “Jaunūs stuostnīku školu Rēzeknē”. Školā ar vairuoku nūdarbeibu paleidzeibu, kurys vadeis stuostneicys Vilhelmīne Jakimova, Meldra Gailāne i režisore Marika Čerņavska, Rēzeknis folklorys kūpu dalinīki i školāni varēs uzlobuot sovys stuostnīceibys prasmis, kurys piečuok izmontuot konkursa “Teci, teci, valodiņa” nūtikšonuos. Nūdarbeibys paradzātys 14. novembrī, 21. novembrī i konkursa nūtikšona 24. novembrī. Sajimtais atbolsts 1200 eiro apmārā paleidzēs segt nūdarbeibu vadeituoju i konkursa žurejis lūcekļu atleidzeibu. Jaunūs stuostnīku školys idejis autore i projekta vadeituoja ir Meldra Gailāne.

Taipat atbolstu sajāmuse ari latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktoris Laurys Melnis ideja sagataveit četrus stuostus ap Nautrānu kulturtelpu, kas leidza ar portala vadeituojis Amandys Anusānis speciali topušom foto galerejom papyldynuos portala lakuga.lv rokstus vēļ da ituo gods gola. Ar VKKF paleigu tops stuosti ap Nautrānu apleicīnis vītvuordim, teatra spieliešonys tradicejom, kopu kulturu i Livzinīku školu, kas ir vīna nu diveju izgleiteibys īstuožu Nautrānu kulturtelpā, kurys folklorys vuokums atrūnams Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā. Laura ir ari vīna nu pārņ Nacionalajā kulturys montuojuma sarokstā īkļautuos Nautrānu kulturtelpys meistaru – volūdys specialiste, literate i pietneica, kurys zynuošonys, pīredze i pīsaiste kulturtelpai paleidzēs kvalitativa materiala sagataveišonā.

Ar VKKF trešuo regularūs projektu konkursa vysim rezultatim var īpasazeit ITE.

Dasmytais diktats latgaliski aicynuos īpasazeit ar Kārļa Skalbis puorsoku latgaliski

Tue, 13 Oct 2026 09:31:00 +0000

Jau par traciceju oktobra vydā palykuse Vaļsts volūdys dīnys svieteišona, deļtuo, prīcojūtīs par latvīšu volūdys boguoteibu, kotrys interesents itymā laikā teik aicynuots pīsadaleit ari latgalīšu rokstu volūdys diktatā. Dasmytais latgalīšu volūdys diktats skanēs sastdiņ, 17. oktobrī, Latvejis Radejis 1 eterā latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta”, kai i video formatā varēs nūsavērt Latvejis Sabīdryskuo medeja (LSM) portalā LSM.lv, portalā REplay.lv i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Ituo gods diktatā Dailis teatra akters Aldis Siliņš skaiteis fragmentu nu 20. godu symta 20. godūs latgaliski puorlyktuos Kārļa Skalbis puorsokys “Miļzs”. Diktatu organizej LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i portals lakuga.lv.

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu, kas ir 15. oktobrī, vairuokus godus reikuota diktata latvīšu volūdā raksteišona. Koč i diktata raksteišona da ituo īrostajā formatā nateik reikuota, itūgod interesenti teik aicynuoti iz vairuokim diktatim latvīšu literarajā volūdā, nu kurūs vīnu taišni Vaļsts volūdys dīnā reikuos LSM. Bet latgalīšu diktata raksteišona kai da ituo īrosts, izskonūt Latvejis Radejis eterā, turpynuosīs i, izsverūt latvīšu volūdys byušonu vysaidai, kotrys grybātuojs sevkurā pasauļa vītā ari itūgod aicynuot paraudzeit spākus raksteišonā latgaliski, kas ir ūtrei normātuo latvīšu volūdys rokstu tradiceja.

Dasmytais diktats latgalīšu rokstu volūdā skanēs sastdīnis, 17. oktobra, vokorā 18.15 stuņdēs latgaliskajā raidejumā “Kolnasāta” Latvejis Radejis 1 eterā, kai i video formatā jū varēs vērtīs portalā LSM.lv, portalā REplay.lv i latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Taipat diktats byus daīmams LSM Latgolys redakcejis, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” i portala lakuga.lv socialūs medeju profilūs.

Diktatu skaiteis Dailis teatra akters Aldis Siliņš, bet tekstam itūgod izalaseits 1921. godā latgaliski puorlyktuos i izdūtuos Kārļa Skalbis literaruos puorsokys “Miļzs” (Milzis) fragments. Taišni latgaliski puorlyktuos i izdūtuos sešys Kārļa Skalbis literaruos puorsokys itūgod varēs nūsaklauseit ari radejis skaitejumu versejā, plotuoku auditoreju īpazeistynojūt ar vēļ vīnu latgalīšu rokstu volūdys viesturis pūsmu, kas saisteits ar 20. godu symta 20. godim i latgalīšu volūdys vītu izgleiteibys sistemā tuos šaļts Latvejis Republikā. Puosoku īrokstu gatavej LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i muokslinīcyskais vadeituojs Kristaps Rasims.

Ituo gods diktata teksts – puorsokys “Miļzs” fragments – latgalīšu rokstu volūdā precizāts, īvārojūt 2007. godā apstyprynuotūs latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus. Piec diktata pīraksteišonys teksts puorbaudeišonai byus daīmams portalūs lakuga.lv i LSM.lv.

Latgalīšu volūdys diktata raksteit grybātuojim teik pīduovuota vareiba tekstu raksteit tīšsaistis formatā, kai i, ka ir gribiešona, īsnēgt jū klaidu puorbaudeišonai ite: ej.uz/ltgdiktats2026. Taipat kai pārņ “Volūda” diktata raksteišonai, popularizejūt latgalīšu volūdu, eipaši aicynoj pīsavīnuot Latgolys bibliotekys, reikojūt publiskus diktata raksteišonys pasuokumus. Plotuoka informaceja i dasasaceišonys anketa ite: ej.uz/diktatsbibliotekom2026.

Diktatu latgalīšu rokstu volūdā reikoj LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet atbolsta LSM, Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu i Vaļsts kulturkapitala fonds.

Notiek ielāde…

Mozuok lītuotuos volūdys socialūs medeju vidē – katalaņu, latgalīšu i cytu kūpīnu pīredze

Wed, 07 Oct 2026 13:31:00 +0000

3. i 4. septembrī Katalonejā, Barselonā, nūtyka COST (European Cooperation in Science and Technology) teikla PLURILINGMEDIA seminars, kura tema beja digitaluo satura veiduotuoju monitorings mozuok lītuotajuos volūduos. Seminara golvonais mierkis beja izpieteit, kai mozuok lītuotuos i minoritašu volūdys var nūstyprynuot sovu byušonu kluotyn digitalajā vidē, izmontojūt satura veiduotuojus, datus, institucionalū atbolstu i kūpīnu sadarbeibu. Divejis dīnys 16 seminara dalinīki nu frizu (Nēderlande), katalaņu (Spāneja), basku (Spāneja), latgalīšu (Latveja), kašubu (Pūleja), īru (Īreja), velsīšu (Velsa, Lelbritaneja), galisīšu (Spāneja), vuocu i ladinu (Dīnavydtirole, Italeja), silezīšu (Pūleja) volūdu kūpīnu apsamaineja pīredzē i pasadaleja ar situaceju jūs vaļstīs i volūdu kūpīnuos. Seminarā pīsadaleju ari es i puorstuovieju RTU Rēzeknis akademeju i latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Itymā rokstā pasadaleišu ar golvonajom atziņom nu seminara, īskiciešu situaceju cytuos kūpīnuos, kai ari apvaicuošu satura veiduotuojus nu Latgolys, parkū jī veidoj voi naveidoj saturu latgaliski.

Vysuleluokuo prīca i puorsteigums ir Katalonejis pīmārs. Ir aptyvai 7 miļjoni katalaņu volūdys lītuotuoju. Digitalais saturs katalaņu volūdā suokumā atsateisteja kai volūdys aktivismys. Piec YouTube pasaruodeišonys 2005. godā veiduotuoju beja saleidzynūšai moz, bet 2020.-2021. godā, kod pasauļs pīdzeivuoja Covid-19 pandemeju, tūs skaits cīši pīauga i TikTok algorytmys suoce vaira ruodeit saturu katalaņu volūdā. Niu tys puoraudzs plotā ekosistemā. 2025. godā tyka saskaiteits vaira nakai 1200 aktivu satura veiduotuoju, kas kūpā sasnēdze 2,8 miļjardus skatejumu. Tuo atteisteibā īsasaisteja na tik poši satura veiduotuoji, bet ari medeji, vaļsts institucejis, piļsūniskuo sabīdreiba i uzjāmumi.

Jī ir izveiduojuši platformu La Llista, kas apkūpoj i monitorej Katalonejis satura veiduotuojus. Itūšaļt identificāts vaira nakai 1400 satura veiduotuoju katalaņu volūdā. Itei platforma tyka prezentāta kai pīmārs, kai ar datim īspiejams analizēt i kartēt digitaluo satura veiduotuoju ekosistemu. Daudzi tyka runuots, voi taida platforma byutu vajadzeiga, adaptejama i paleidzātu cytu mozuok lītuotūs volūdu satura veiduotuojim. Vīnys atbiļdis tam nav. Kaidu volūdu kūpīnu puorstuovi pīkryta, ka itaida platforma veicynuotu satura radeišonu jūs volūdā, cyti saceja, ka tei vaira varātu kolpuot pietnīcyskim mierkim i situacejis apzynuošonai. Cyti otkon saceja, ka jūs volūda ir puoruok moza i itaida platforma nabyutu efektiva. Taipat izskanēja idejis, ka vysom mozuok lītuotajom volūdom varātu byut vīna platforma, kurā satura veiduotuoji varātu atrast cyts cytu i taidā veidā mudynuot jaunus influencerus taiseit saturu jūs mozuok lītuotuos volūdys kūpīnā.

Katalaņu satura veiduotuoju nūzare teik ari publiski atzeita. Vīns nu pīmāru ir kasgadeja Premis CRIT bolva, kas izceļ i popularizej ituos volūdys satura veiduotuojus. Ceremoneja jau ūtrajā reikuošonys godā puļcēja vaira nakai 1000 cylvāku i tyka puorraideita nacionalajā televizejā.

Taipat Barselonā ir izveiduota jauna digitaluos jaunradis infrastrukturataišni satura veiduotuojim katalaņu volūdā, kū atteistej Barselonys piļsātys pošvaļdeiba. Taidā veidā teik maklāti sadarbeibys modeli vaļsts īstuožu i privatuo sektora vydā, kai ari nūdrūsynuota publiska telpa, kur satura veiduotuojim sasatikt.

Karteņa nu digitales.es

Zynoms, ka aktuals ir ari vaicuojums, voi, veidojūt saturu mozuok lītuotajā volūdā, var nūpeļneit? Nu seminara dalinīku izskanēja aptuvanī skaitli, par pīmāru, Katalonejā tikai nu satura veiduošonys dzeivoj ap 2 % satura veiduotuoju, bet daudzim tys ir kai papyldu peļnis olūts. Īrejā ap 100 satura veiduotuoju peļnej nu satura veiduošonys īru volūdā. Kašubim tys varātu byut tikai vīns satura veiduotuojs, kas peļnej nu satura veiduošonys. Cytim – nivīns.

Koč i Katalonejā radzama pozitiva attīksme pret satura veiduotuojim katalaņu volūdā, par pīmāru, sadarbeibom ar digitaluo satura veiduotuojim atsasauc muzykys festivali, futbola klubi, apdrūsynuošonys firmys, restorani, veikali i cyti uzjāmumi. Na tik vītejī, bet ari storptautyskī. Tok katalaņu satura veiduotuoja Laura Grau, kas sajāmuse Premis CRIT bolvu i kurai Instagram platformā ir vaira nakai 67 tyukstūšys sekuotuoju pīzeist, ka vystik ari niu vītejī uzjāmumi skaita, ka leluoku auditoreju var sasnēgt ar saturu spāņu voi angļu volūdā. Tys vys laikam asūt par tū, ka uzjāmumi tai cerej vaira pīsaisteit turystus. Anna Kostjukeviča (Kościukiewicz) i Arturs Jablonskis (Artur Jabłoński) nu “Radio Kaszëbë” ari pīzeist, ka vītejūs uzjāmumu attīksme pret reklamom kašubu volūdā nav pozitiva, tok, par pīmāru, lelī uzjāmumi, kai “Ford”, ir atvārti reklamom kašubu volūdā. Ari maņ pošai bejuse leidzeiga pīredze ar vīnu veikalu teiklu Latvejā, kurs napīkryta reklamys saturam latgaliski, kam juo zeimyna volūda asūt latvīšu literaruo. Tok cyts klients vys deve leluoku rodūšū breiveibu, tymā skaitā ari latgalīšu volūdys izmontuošonā.

Taipat daudzi tyka sprīsts ap tū, kaidus kriterejus izveiduot i kas tod skaituos satura veiduotuojs konkretajā mozuok lītuotajā volūdā. Cik procentuali profilā saturam juopasaruoda, lai cylvāku pīskaiteitu pi konkretuos volūdys kūpīnys satura veiduotuoju? Voi, par pīmāru, satura veiduotuojs, kurs publicej vīnu video godā konkretajā volūdā, skaituos tuos volūdys satura veiduotuojs? Voi cylvāks, kurs veidoj saturu par īru volūdu i kulturu, bet angliski, skaituos īru satura veiduotuojs? Cik sekuotuoju jam juobyut? Voi tei ir tikai privata voi ari juridiska persona? Itaidi i cyti vaicuojumi ar navīnnūzeimeigom atbiļdem tyka aktualizāti seminarā. Partū konkretus ciparus, cik kurā volūdā ir satura veiduotuoju, ir gryuši nūsaukt, bet skaitli aptyvai, ir itaidi: 18 frizu, 109 basku, 30 kašubu volūdā. Latgalīšu volūdā es uzskaiteju ap 10 influenceru, tok taipat nu saroksta nasagrib izslēgt uzjāmumus, īstuodis, deputatus, muzikus i cytus profilus, kuri socialūs medeju platformuos komunicej latgaliski, bet varbyut nasaskaita influenceri. Taipat seminarā izskanēja jūks, ka, pajamūt stryktus kriterejus, satura veiduotuoju skaits dažuos volūduos varātu nūkrist ari da 0.

Karteņā: seminara PLURILINGMEDIA dalinīki. Foto nu plurilingmedia.eu

Beiguos grybu pīkrist Velsys puorstuovam Rhodri ap Dyfrig, kurs ar prīcu verās iz katalaņu pīmāra, kurī ir lelu sūli prīškā cytom mozuok lītuotajom volūdom, ka mums ir iz kū tīktīs. Turu nūceju, ka latgalīšu volūdai ari vyss vēļ ir prīškā.

Izsludynuots literaturys konkurss “Latgolys prozys skaitejumi 2026”

Mon, 05 Oct 2026 09:22:00 +0000

Kab veicynuotu literarū procesu Latgolā i latgaliski raksteitūs tekstu radeišonu Latvejā, septeitū reizi latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynoj Latgolys kulturtelpai pīdareigūs prozys autorus pīsadaleit konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2026”. Konkursa dorbi tiks gaideiti da 1. novembra. “Latgolys prozys skaitejumi” veicynuojuši jaunu raksteituoju pasaruodeišonu latgaliskuos literaturys telpā, deļtuo konkursa reikuotuoji aicynoj jū ari itūgod izmontuot kai platformu dorbu publiciešonai i sovu skaiteituoju atrasšonai.

Literaturys konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2026” moto itūreiz ir “I tod vēļ beja tai”. Tys var byut kaida nagaideita voi taišni cīši īrosta stuosta īsuokums, pasadaleišona ar sajiutom, pīredzi, puordūmom, sapynim, redzīni, dasadūršona nazkam nu dzeivis voi fantazeju. Tys var byut na viņ monologs, bet plotuoka saruna ar tyvynīku, draugu, meilu cylvāku voi taišni sasatikšona ar nauošmu garumguojieju voi svešinīku. Aicynojam ļautīs vysim celim, pa kurim vess īdūmuotais teksts. “Latgolys prozys skaitejumu 2026” moto sasasauc ar festivala “Prozas lasījumi” ituo goda eisprozys konkursa aicynuojumu. Autori aicynuoti īsyuteit pošu radeitus i da tuo napublicātus tekstus latgalīšu rokstu volūdā voi latvīšu literarajā volūdā. Dorbi tiks vārtāti, vysu vaira izceļūt literaruo teksta kvalitati i pīdareibu Latgolys kulturtelpai, tai atkluojūt regiona sovpateibu i paruodūt latgaliskumu juo plotuokajuos nūzeimēs. Konkursa mierkis ir dūt vareibu latgalīšu rokstu volūdā voi latvīšu literarajā volūdā rokstūšim autorim satikt leluoku auditoreju i skaiteituojim īpazeit jaunus Latgolys kulturtelpā topušus dorbus.

Pīsadaleit konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2026” var, īsnādzūt dorbus – esejis, stuostus, romanu fragmentus (7000–12 000 zeimu apmārā) – da ituo gods 1. novembra, syutūt tūs latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda” iz e-postu literatura@voluda.lv ar nūruodi “Latgolys prozys skaitejumi 2026″. Pīsacejumā juobyut teksta elektroniskajai versejai, viestim par sevi (vuords, pavuorde, dzimšonys gods, nūsadorbuošona, eisa rodūšuo biografeja (3–4 teikumi)) i kontaktinformaceja (telefona numers, e-posts). Ar pylnu konkursa nūlykumu var īpasazeit ITE.

Konkursa__Latgolys_prozys_skaitejumi_2026_NULYKUMS.pdf

“Latgolys prozys skaitejumu 2026” nūslāguma pasuokums byus ituo gods 3. decembrī kluotīnē Nautrānu kulturtelpā. Lobuokūs tekstu autori pīsadaleis nūtikšonā ar sovu dorbu skaitejumim, sovpus uzvarātuojam ar sova dorba skaitejumu byus pīduovuota vareiba pīsadaleit ari festivala “Prozas lasījumi 2026” nūtikšonā 5. decembrī Reigā.

Konkursā īsnāgtūs dorbus vērtēs pīcys ar Latvejis literaturys procesim i aktivitatem saisteitys personeibys – literate, pārnejuo gods “Latgolys prozys skaitejumu 2025” uzvarātuoja Ligija Purinaša, tulkuotuoja Māra Poļakova, literaturzynuotneica i redaktore Jūlija Dibovska, literate, gruomotu blogere i skaiteišonys viestnese Latgolys regionā Inga Kaļva-Miņina, literaturzynuotnīks i literats Valentins Lukaševičs. Konkursā treis vysuvaira punktu sajāmušī autori tiks pi atleidzeibys par dorbu publiciešonu 350, 250 i 200 eiro apmārā, kai i vareibys 2027. godā izmontuot 10 dīnu garu rezidenci literarūs dorbu radeišonai Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā.

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” ir navaļstiska organizaceja, kas apvīnoj cylvākus, kam ir svareigi saglobuot i atteisteit Latgolys i latgaliskū kulturtelpu, latgalīšu volūdu. Bīdreiba vysod ir raudzejuse vysa pyrma atbaļsteit jaunūs latgalīšu autorus i izdūt kvalitativu literaturu, viereibu vaira dagrīžūt jaunīšu auditorejai. Konkursa nūtikšona niu palykuse par stabilu tradiceju latgalīšu literaturā, kas profesionalā veidā izceļ prozys raksteituojus, īpazeistynoj ar jim skaiteituojus, kai ari ir nūzeimeiga platforma jaunu autoru pasaruodeišonai literaturys telpā. Konkurss “Latgolys prozys skaitejumi” ir daļa nu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” eistynuotuos literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programys. Nūsavērt pārnejuo gods konkursa nūslāgumu i nūsaklauseit finalistu dorbus var ite:

Festivals “Prozas lasījumi” nūteik nu 1995. gods, jū organizej Latvejis Rakstnīku savīneiba. Laika gaitā “Prozas lasījumi” nu nalela pasuocīņa izauguši vairuoku dīnu prozys festivalā, kura programā ar sovu jaunuokūs dorbu voi jūs fragmentu skaitejumim pīsadola vysaidu paaudžu Latvejis i cytu vaļstu rakstnīki.

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” cīši prīcojās, ka da ituo konkurss ir bejuse vareiba īpasazeit ar jaunu autoru dorbim, kai i reizē konkurss ir ceļš iz pyrmajom publikacejom. Par pīmāru, taišni “Latgolys prozys skaitejumūs” kusteiba “Volūda” sasatyka ar Sarmīti Trūpu i 2025. godā izdeve juos debejis stuostu “Melnais stārķis”, kas sajēme lobys atsauksmis kai nu skaiteituoju, tai literaturys profesionaļu. Taipat žurejis lūcekle Maruta Latkovska īdrūsynuoja konkursa dalinīku Juoni Zīmeli turpynuot sovus stuostus, i 2026. gods suokuos itamā sadarbeibā izguoja stuostu kruojums bārnim “Rupuceiša vosora”. Bet konkursa finalistu dorbu publikacejis ir vareiba kotru godu latgalīšu literaturys publikaceju jaunumus portalā lakuga.lv papyldynuot ar kaidim prozys dorbim.

Konkursa nūtikšonu atbolsta storptautyskais literaturys festivals “Prozas lasījumi 2026” (reikuotuojs Latvejis Rakstnīku savīneiba), Vaļsts kulturkapitala fonds, žurnals “Domuzīme”, SIA Latgales dārzeņu loģistika” i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv.

Ar nūruodi “Vasals!” tierdznīceibys teiklu “Virši” i “Jānis Roze” veikalūs apmaklātuojus īdrūsynuos vaira runuot latgaliski

Mon, 28 Sep 2026 21:37:00 +0000

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv jau vairuokus godus eistynoj akceju “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”, kurā ar specialu uzleimi, kū var sajimt uzjāmumi, īstuodis i cytys organizacejis, veicynoj latgalīšu volūdys publisku lītuošonu Latvejā i cytur pasaulī. Sasadorbojūt ar energoresursu tierguotuoju i ārtys īsapierkšonys veikalu teiklu “Virši” i gruomatneicu teiklu “Jānis Roze”, aizsuokta jauna iniciativa – ar nūzeimeitis “Vasals!” paleidzeibu, kas radzama pi darbinīku, kurī muok runuot latgaliski, apgierba, īdrūsynuos apmaklātuojus saziņai izalaseit latgalīšu volūdu.

Akcejis “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta” mierkis ir veicynuot latgalīšu volūdys lītuošonu publiskajā telpā Latgolā i cytur Latvejā i pasaulī, kai ari vairuot sabīdreibys izpratni par latgalīšu volūdys vierteibu i rūsynuot pozitivu atsatīkšonu pret jū. Da ituo akcejā ar eipašys uzleimis dalikšonu publiski radzamā vītā, par pīmāru, pi īejis durovu, uzjāmumi, organizacejis, vaļsts i pošvaļdeibu īstuodis var paruodeit klientiem, sadarbeibys partnerim i cytim interesentim, ka itamā vītā var izmontuot latgalīšu volūdu. Akcejai vaira nakai pīcu godu laikā pīsavīnuojušys 150 vītys Latvejā, Pūlejā i ASV.

Itūgod, sasadorbojūt ar energoresursu tierguotuoju i ārtys īsapierkšonys veikalu teiklu “Virši” i gruomatneicu teiklu “Jānis Roze”, teik suokta jauna iniciativa – ar nūzeimeitis “Vasals!” paleidzeibu, kas radzama pi veikala darbinīku, kas muok runuot latgaliski, apgierba, īdrūsynojūt ari apmaklātuojus saziņai izalaseit latgalīšu volūdu. “Latgalīšu volūdu kasdīnys saziņā izmontoj aptyvai 9 % Latvejis dzeivuotuoju, bet na vysod vēļ arviņ jei drūsai teik izmontuota publiskajā vidē. Deļtuo, uzrunojūt sadarbeibai tierdznīceibys teiklus, ar simbolisku žestu gribim dagrīzt veikalu klientu viereibu, ka, radzūt nūzeimeiti “Vasals!”, ar puordevieju var suokt runuot latgaliski, veicynojūt kai volūdys skaniešonu, tai sovejūs sajiutu i ari ceļūt volūdys prestižu publiskajā saziņā. Asam cīši prīceigi, ka kai “Virši”, tai “Jānis Roze” atsasauce iniciativai i itūs uzjāmumu darbinīki, kuri runoj latgaliski, byus simboliski latgalīšu volūdys viestneši kasdīnā,” soka latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja Amanda Anusāne.

Niu nūzeimeitis “Vasals!”, kurūs daspraušona ir breivpruoteiga izalaseišona, byus radzamys pi gruomatneicu teikla “Jānis Roze” darbinīku apgierba Rēzeknē. Pīsavīnojūt iniciativai, gruomatneicys “Jānis Roze” Rēzeknis veikala vadeituoja Solvita Reidzāne soka: “Latgalīšu volūda ir myusu kulturys boguoteiba. Deļtuo eipašs gondarejums i vareiba tū ari izmontuot kasdīnā myusu dorbā, komunicejūt ar klientim gruomatneicā “Jānis Roze”. Juos lītuošona ir myusu identitatis i tradiceju turpynuojums. Lai latgaliski skaņ drūsai i plotai!”

Simboliskuos nūruodis pi dagvīlys uzpiļdis staceju “Virši” darbinīku apgierba byus radzamys “Viršu” stacejuos Rēzeknē, Aglyunā, Kuorsovā i ari Reigā. “Myusu stacejis kasdīnā apmeklej tyukstūšom cylvāku, i mes gribim, lai kotrys klientus justūs gaideits i saprosts. Latgalīšu volūda ir svareiga Latvejis kulturys montuojuma daļa, i daudzi myusu klienti tū izmontoj ari kasdīnys saziņā. Deļtuo ar prīcu pīsavīnojam iniciativai, kas ļaus myusu darbinīkim, kuri runoj latgaliski, tū aplīcynuot ar eipašu nūzeimeiti. Jei klientim dūs vareibu vīgli pamaneit, ka ar darbinīku var sasazynuot sev tyvā volūdā, reizē atbolstūt latgalīšu volūdys lītuojumu kasdīnā i izceļūt Latgolys kulturys boguoteibu,” atbolstūt ideju, nūruoda Mārtiņš Eihmanis, “Virši” Marketinga i komunikacejis nūdalis vadeituojs.

Kusteibys “Volūda” i portala lakuga.lv akcejai “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta” var pīsavīnuot ari cyti uzjāmumi, īstuodis i organizacejis. Plotuoka informaceja i vareiba aizpiļdeit dasacejuma anketu ite: https://lakuga.lv/ltg-vita. Ka iniciativai par nūzeimeitem “Vasals!” pi darbinīku apgierba grib pīsavīnuot cyti tierdznīceibys voi īstuoži teikli, drūsai var sasazynuot ar “Volūdu”, rokstūt vasals@voluda.lv.

____________________

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

"Volūda" aizvadejuse ūtrū pīsadaleišonu Eiropys volūdu festivalā

Wed, 23 Sep 2026 17:56:00 +0000

Pīktdiņ, 18. septembrī, jau aiz laika svietejūt Eiropys Volūdu dīnu, kas ir 26. septembrī, Eiropys Komisejis puorstuovnīceiba Latvejā aicynuoja sasatikt “Eiropys volūdu festivalā” Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Ar sovu stendu i cytom aktivitatem festivalā kluotyn beja ari latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Festivals nūtyka trešū reizi, bet latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” ar sovu stendu, aicynojūt izzynuot vaira ap latgalīšu volūdu, pīsadaleja ūtrū reizi. Festivala nūtikšonuos vysys dīnys garumā kluotyn beja ap 3100 apmaklātuoju – eipaši tyka aicynuoti vysu vacumu školāni i volūdu školuotuoji. Festivala apmaklātuoji varēja kai apstaiguot volūdu stendus, tai par vysaidim aizdavumim vuokt zeimūdzeņus i baudeit sagataveitū skotivis programu.

Eiropys Volūdu dīnys mierkis ir veicynuot interesi par Eiropys volūdu daudzveideibu. Sovā stendā pīduovuojom lelformata kruosu domino, raudzeit saprast, kuri latgalīšu vuordi ir jaunvuordi i kuri vacvuordi, kai i eipaši aicynuojom īpazeit latgalīšu volūdys alfabeta burtu “y”, vuiceitīs jū pareizi skaiteit. Festivala skotivis programu kai pyrmī ar latgalīšu dzīšmu i rūtaļu reitu īsuoce “Volūdys” folklorys kūpa “Ceidari”, bet portala lakuga.lv redaktore Laura Melne aicynuoja grybātuojus latgalīšu volūdu vaira izzynuot volūdys raņdeņūs.

Dīnys laikā, sateikūt tik daudzi bārnu i jaunīšu, beja prīca dzierdēt, ka daudzim saknis vaicojamys Latgolā, bet reizē ari skaidrys, ka par Latgolu i latgalīšu volūdu kūpejuos zynuošonys nav plotys. Reizē prīcynuoja, ka apmaklātuojim beja lela interese par volūdom ari bez aktivitatis ar zeimūdzeņu vuokšonu.

Lels paļdis Eiropys Komisejis puorstuovnīceibai Latvejā par aicynuojumu pīsadaleit festivalā! Paļdis “Ceidarim” par energiski īsuoktū reitu, par kurū lobys atsauksmis sajēmem ari nu festivala reikuotuoju! Paļdis “Volūdys” kustynuotuojim Mārtiņam, Edeitei, Laurai i Meikulam, kuri Eiropys Volūdu festivalā viesteja latgalīšu volūdys stuostu!

Biļdis: Lauma Kalniņa, Rita Zara, Edeite Laime

____________________

Seminaru cyklā “Spāka LAB” sprīss par drūsom kūpīnom i sovu nūtikšonu ceļšonu gaismā

Tue, 22 Sep 2026 17:00:00 +0000

Catūrtdiņ, 1. oktobrī, Varakļuonu muižys pilī gaidoms pyrmais nu ituo gods diveju rodūšūs seminaru cykla “Spāka LAB” pasuokumu. Juo mierkis ir ceļt Latgolys regiona kulturys dzeivis kustynuotuoju i navaļdeibys organizaceju kapacitati. Varakļuonu seminarā tiks runuots par nūtureigom i drūsom kūpīnom i kulturys darbinīkim kai kūpīnu liderim. Seminaru cyklu ar Latvejis Nacionaluo kulturys centra atbolstu itūgod reikoj bīdreiba "Nezināmā Rēzekne", sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys kusteibu "Volūda".

1. oktobrī nu 10 da 16 stuņžu Varakļuonu muižys pilī nūtiks “Spāka LAB” seminars “Byut liderim: kai styprynuot kūpīnu, kab byutu nūtureigi i drūsi”. Seminara mierkis ir snēgt īrūsmis idejom kai vītejom kulturys īstuodem i pasuokumu organizatorim sasadorbuot ar kūpīnom, tai ļaunūt veiduot daudzveideiguoku i plotuokai sabīdreibai interesejūšu nūtikšonu kluostu. Īkļaunūt kūpīnys dalinīkus aktivitašu eistynuošonā i uzklausūt vysaidus redzīņus, veidojās drūsuokys i nūtureiguokys sabīdreibys grupys, kurys cyta cytu pazeist i uzatyc. Pasuokuma apmekliešona ir bez moksys, interesentim byus vareiba tikt pi Latvejis Nacionaluo kulturys centra sagataveitu aplīcynuojumu par daleibu seminarā. Registraceja daīmama ite: ej.uz/spakalab2026.

Seminarā ar sovu pīredzi daleisīs Augšdaugovys nūvoda bīdreibys “Mūsu Līksnai” vadeituoja Ieva Kudiņa, kura pastuosteis par ceļu iz bīdreibys dybynuošonu, bīdreibys kūpradis sātys izveidi i tuos pīpiļdeišonu ar saturu. Bīdreiba na tik organizej pasuokumus, tok ar sovom aktivitatem puļcej dzeivuotuojus, veicynoj leidzdaleibu i paleidz kūpīnys idejom puortapt kūpeigūs dorbūs.

Plotuokam skotam byus vareiba īpasazeit ar Līpuojis kai 2027. gods kulturys golvyspiļsātys pīmāru. Vīna nu tuos strategejis sadaļu ir sabīdreibys īsaiste kūpīnu programā. Ar eipaša mentoringa paleidzeibu Līpuojā styprynoj kūpīnu lideru zynuošonys, kab kūpīnu kulturys aktivitatēs tyktu īsaisteiti vysi dzeivuotuoji i veicynuota sadarbeiba sovā vydā. Nūdybynuojuma “Liepāja 2027” sabīdreibys leidzdaleibys projektu vadeituoja Justīne Rusakova pasadaleis ar sovu sakruotū naformaluos izgleiteibys pīredzi, pastuosteis par pošvaļdeibys atbolstu kūpīnom i praktiskajā darbneicā īskicēs mīra kulturys ideju kai veidu sadarbeibys veicynuošonai.

Sovpus Vaļsts Guņsdzieseibys i gluobšonys dīnasta civiluos aizsardzeibys puorvaļdis vacuokuo inspektore Agrita Vītuola (Vītola) īskicēs civiluos aizsardzeibys (CA) sistemys pamatpraseibys i vajadzeigū sadarbeibu kulturys montuojuma saglobuošonā. Agrita Vītuola praktiski īpazeistynuos ar kulturys montuojuma gluobšonys dorbu seceibu i sovlaiceigu prīškdorbu eistynuošonu.

Ūtrais “Spāka LAB” seminars paradzāts 29. oktobrī Kruoslovā, kur fokusā byus sovu nūtikšonu ceļšona gaismā, kab par tom zynuotu vysi nu Latgolys da Kūrzemei.

Par “Spāka LAB”
Pyrmī “Spāka LAB” rodūšī seminari, kas veļteiti Latgolys kulturys dzeivis organizātuoju i navaļdeibys organizaceju puorstuovu kapacitatis styprynuošonai i ideju apmaiņai, nūtyka 2023. goda suokumā. Da šam seminari, kurūs runuots par komunikacejis prašmu styprynuošonu, vītu stuostu veiduošonu, jaunīšu īsaisti tradicionalajā kulturā i jaunu pasuokumu ideju radeišonu, nūtykuši Kuorsovā, Daugovpilī, Preiļūs, Leivuonā, Bolvūs, Rēzeknē i Rēzeknis nūvodā. Rodūšūs seminaru cyklys teik organizāts, pasasokūt Kulturys ministrejis i Latvejis Nacionaluo kulturys centra atbolstam. Ituo gods seminara organizatori ir bīdreiba “Nezināmā Rēzekne” cīšā sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Seminaru cykla nūsaukumā ar latgaliskū vuordu “spāks” (latv. lit. – spēks) īkodāta kapacitatis ceļšona, sovpus “lab” ir saeisynuojums nu vuorda “laboratoreja” – vīta, kur ar idejom, eksperimentim i procesim rūnās nazkas jauns, itymā gadīnī – kulturys nūtikšonys i nūzaris atteisteiba Latgolys regionā.

Erudicejis kaitā ar sasadzīduošonu izzynuos meistara Juoņa Streiča montuojumu

Thu, 17 Sep 2026 12:31:00 +0000

Svātdiņ, 27. septembrī, dīnu piec režisora, aktera i muokslinīka Juoņa Streiča (1936–2026) 90. dzimšonys dīnys Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā "Gors", nūtiks komandu erudicejis spēle ar sasadzīduošonu “Juoņa Streiča montuojums”. Pasuokuma mierkis ir gūdynuot dyžonuo latgalīša pīmiņu i prīceigā nūskaņā turpynuot atguoduot Streiča davumu Latgolys, Latvejis i pasauļa kulturai. Iz kaitu aicynoj "Gors" i latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda".

Komandu erudicejis kaitā kas byus 27. septembrī 16 stuņdēs Latgolys viestnīceibys "Gors" Mozajā zālē, kai dalinīks, tai i kai skateituojs var pīsadaleit kotrys interesents. Komandom 3–5 cylvāku sastuovā kaitys “Juoņa Streiča montuojums” (Jāņa Streiča mantojums) pīcuos kuortuos ar vysaidim vaicuojumim i izaicynuojumim byus vareiba puorbaudeit zynuošonys par Juoņa Streiča kinu dorbim, biografejis faktim i laikabīdrim, kinu akterim, gleznom, kinuos skanūšajom dzīsmem i cytim mesitara rodūšuos darbeibys celim.

Pasuokuma vadeituojs byus etnomuzikis Ēriks Zeps, muzykalū pavadejumu nūdrūsynuos instrumentaluo grupa Mārča Lipska vadeibā, bet sasadzīduošonys prīca skanēs Rēzeknis i Rēzeknis nūvoda koru dzīduotuoju bolsūs.

Kinu i teatra režisors, scenarists, akters, rakstnīks i gleznuotuojs Juoņs Streičs myužeibā nūguoja ituo gods pavasarī 89 godu vacumā. Streičs dzims Preiļu nūvoda Anspokūs, bet myuža gola dzeivuoja Leitovā, pīsavieršūt aktivai sabīdryskajai darbeibai i gleznuošonai, pīsadolūt izstuodēs ar aleja gleznīceibys tehnikā zeimātom Latvejis ainovom. Juoņa Streiča rodūšais montuojums ir vaira nakai 20 kinu lelumā, nu kurūs daudzom režisors pats beja ari scenareja autors. Latgolys kulturys ainova nav īsadūmojama bez Streiča taiseituos kinys “Cylvāka bārns” (Cilvēja bērns), kas sovulaik sajāmuse golvonū bolvu Sanremo autorkinu festivalā i ūtrū gūdolgu Storptautyskajā bārnu kinu festivalā Čikagā. “Cylvāka bārns” beja ari pyrmuo kina Latvejis kinu viesturē, kū Latveja oficiali vierzieja Amerikys Kinu akademejis bolvai (Oskaram) kategorejā “Lobuokuo storptautyskuo kina”.

Aicynojūt iz koncertzalei mozuok īrostu nūtikšonys formatu, juos vadeituoja Ilona Rupaine soka: “Juoņs Streičs beja kluotyn asūšs ari Latgolys viestnīceibys "Gors" dzeivē, pīsadolūt pasuokumūs, svietejūt svātkus i vīnkuorši kai draugs apsavaicojūt, kai mums vadās. Dīvamžāļ meistara 90. dzimšonys dīna, kas byutu 26. septembrī, itūgod juosvietej bez juo poša kluotyn byušonys, bet ari mums Rēzeknē itū svātku laiku gribīs pavadeit prīceiguos sajiutuos, atguodojūt, gūdynojūt i asūt lapnim par Streiča dzeivi i dorbim, ar kū izaugušys i dzeivuojušys vairuokys paaudzis. Meili aicynojam byut kūpā, minūt, zynūt, izzynojūt, dzīžūt i vīnkuorši asūt sūpluok Juoņa Streiča montuojumam!”

Pīsadaleišonys moksa komandai ir 35 eiro, bet skateituoja beleta cena ir 7 eiro, beletus var nūpierkt latgalesgors.lv voi koncertzalis kasē. Komandu vītu skaits ir īrūbežuots. Iz erudicejis kaitu aicynoj Latgolys viestnīceiba "Gors", sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Nūtikšonu atbolsta izdevnīceiba “Jānis Roze”, “Rēzeknis Bryuvers”, sātā ražuotuojs “Līvānu ķiploks”, GORS Kino i cyti.

Latgaliskuos dzejis saceņseibu pīcgadē uzvar Annele Slišāne

Wed, 16 Sep 2026 08:55:00 +0000

Sastdiņ, 12. septembrī, pīktū reizi Rēzeknis nūvoda Rogovkā, Nautrānu kulturys centrā, nūtyka latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga”, kurā treis kuortu saceņseibuos par uzvarātuoju žurejis i skateituoju bolsuojuma kūpviertiejumā palyka literate, tekstilmuokslineica Annele Slišāne.

Pīktajā dzejis slamā latgaliski “Rogovkys dzejis voga” sasaceņte deveni latgaliski rokstūši autori – Aija Mikele, Annele Slišāne, Arvīds Gļauda, Dace Tihovska, Dagneja, Elizabete, Laura Strode, Ņomuks i Rasma Svikle. Autori dzejis saceņseibā dreikstēja pīsadaleit ar da ituo izdavumūs voi medejūs napublicātim dorbim, deļtuo pasuokumā beja vareiba dzierdēt ari taišni nūtikšonai topušus dzejūļus. Slama daleibnīku literarū i izastuošonys snāgumu vērtēja pīci žurejis lūcekli: pārnejuo gods dzejis slama uzvarātuoja Valija Platace, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja, školuotuoja Veronika Dundure, latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore, literate Laura Melne, dzejnīks, literarais redaktors, portala TVNET kulturys redaktors Tuoms (Toms) Treibergs, kai i Latvejis dzejis slamu kusteibys puorstuove, dzejneica Daniela Šalce. Dalinīku viertiešonā kai sastais žurejis lūceklis beja ari pasuokuma skateituoji. Pyrmajā kuortā sovu dzeju skaiteja vysi saceņseibys dalinīki, ūtrajā kuortā seši lobuokī, bet par “Rogovkys dzejis vogys 2026” uzvarātuoja gūdu finalā sasaceņte treis dalinīki. Trešū vītu latgaliskajā dzejis slamā itūgod dabuoja Ņomuks, ūtrū Elizabete, bet par uzvarātuoju palyka Annele Slišāne, kura sovulaik ūtrajā “Rogovkys dzejis vogys” nūtikšonys godā uzvarātuojis gūdu daleja ar dzīsminīku Vinsentu Kūkuoju (Kūkoju).

Pīktuo latgaliskuo dzejis slama uzvarātuoja Annele Slišāne ir literate, tekstilmuokslineica i pedagogle, kas zynoma kai ar izdūtajim stuostu kruojumim “Tuoraga stuosti”, tai tekstilmuokslys i literaturys projektu “#100dečiLatvijai”. “Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuoja sajēme naudys bolvu rodūšajai darbeibai nu Nautrānu apvīneibys puorvaļdis, dzejūļu publikaceju portalā lakuga.lv, vareibu 2027. godā rodūšūs dorbu tapšonai izmontuot desmit dīnu garu literarū rezidenci Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā, kai i pīsadaleit 2026. gods Latvejis Nacionaluo dzejis slamu čempionata finalā, kas byus ituo gods decembrī. Annele par uzvaru pīktajā “Rogovkys dzejis vogā” soka: “Es asu cīši puorsteigta, bet eistyn prīceiga par taidu rezultatu! Parosti iz Rogovku braucu, lai kuplynuotu, lai boguotynuotu, lai īpazeistynuotu ar jaunajim dzejūlim. Deļtuo lels paļdis par itaidu viertiejumu. Jaunajim dzejnīkim īsoku nasabeit, vest, nest i laseit, dzīduot i pīsadaleit. Itys ir breineigs pasuokums, kur tū dareit.” Uzvarātuojis uzastuošonu pasuokumā var nūsavērt ite.

“Rogovkys dzejis vogu” itūreiz vadeja etnomuzikis Ēriks Zeps, bet muzykali pasuokumu papyldynuoja dzīsminīks Kārlis Kazāks, grupa “Kei-Rei” i grupa “Baritoni”. Vīna nu dzejis slama tradiceju ir muzykalī pyrmatskaņuojumi ar īprīškejuo goda slama uzvarātuoja dzejis vuordim – itūgod skaņdorbu “Palīc” ar Valijis Platacis dzeju beja sagatavejuse grupa “Kei-Rei”. Grupys puorstuove Kate Slišāne soka, ka par dzīsmi dūmuojuši vasalu godu, bet pats skaņdorbs radeits pyrma mieneša. “Vyss process mums beja nazkas jauns. Mes asam grupa, bet parosti dzīsmis kūpā narokstam – ir kaids kas pīroksta i tod atnas. Itūreiz kai teksta atlaseišona ar kotram meiluokajom ryndom nu Valijis Platacis dzejūļu, tai muzykys radeišona beja kūpeigs dorbs,” skaidroj Kate. Skaņdorba pyrmatskaņuojumu var dzierdēt ite.

Dzejis slama nūsaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski sasavyn septembra pyrmuo daļa, kas laukūs īrosts ir ražys nūvuokšonys, eipaši buļbu laseišonys laiks, i dzejis saceņseiba. Leidzeigi kai buļbu vogā, kur zynomu apbreinu vysod izapeļnej dreižuokais i ceņteiguokais laseituojs, ari slamā vystik kai uzvarātuojs da gola teik tys, kurs ar sovu rodūšū dorbu var spūdruok puorlīcynuot žureju i skateituojus, veikluokais vuordu meistars. Cytugod Dzejis dīnu laika sasatikšona Rogovā byus 2027. gods 11. septembrī, taipat pīduovojūt kai dzejnīku saceņseibu, tai jaundorbu dzejā i muzykā pyrmatskaņuojumus.

Rogovkā nūteikūšais dzejis slams ir vīns nu septembra tradicionalūs Dzejis dīnu laika pasuokumu. Dzejis slams ir dzejis kusteiba, kas Latvejā i pasaulī (storptautyski zynoms kai “Poetry slam”) atdzeivynuojuse interesi par myusu dīnu dzeju. Juos pamatā ir nūsaceita dzejnīku saceņseiba, kurys laikā autori skaita sovus dorbus skateituoju prīškā, bet žurejis i skateituoju bolsuojumā teik nūskaidruots ituos saceņseibys uzvarātuojs. Dzejis slami Latvejā teik organizāti nu 2010. goda. Regularu tradiceju aizsuocs Kaspars Lielgalvis i “Totaldobže” muokslys centrys, bet jūs turpynoj Valters Liberts i Amanda Kaufmane, reikojūt regularus slamus daudzuos Latvejis vītuos, kai i Latvejis Nacionalū dzejis slamu čempionatu, kura uzvarātuojs daboj vareibu puorstuovēt Latveju Eiropys čempionatā i pīsadaleit ari cytūs konkursūs vysā pasaulī. Jūs vydā pasauļa kauss “Du coup le Monde”, kas nūteik Parizē. Dzejis slamus raksturoj breiva i demokratiska vide, kurā var īsasaisteit kotrys.

Latgaliskū dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga” reikoj Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Pasuokumu atbolsta Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Vaļsts kulturkapitala fonds i Latvejis dzejis slamu kusteiba.

Vyss "Rogovkys dzejis vogys 2026" īroksts daīmams ite:

Golvonuo karteņa: Annele Slišāne, foto Amanda Anusāne.

Vacuokus, kuri ar bārnim runoj voi grybātu runuot latgaliski, aicynoj iz izzynojūšu saimu dīnu Reigā

Thu, 10 Sep 2026 19:33:00 +0000

Sastdiņ, 17. oktobrī, Reigā, atteisteibys i rūtaļu centrā “Augstāk par zemi” pyrmū reizi byus saimem, kas ar bārnim runoj voi grybātu runuot latgaliski, veļteits pasuokums “Vierzeiba. Saimu dīna”. Tamā, lai izzynuotu vaira ap latgalīšu volūdys lītuošonu saimē i atsaceitu iz vacuoku vaicuojumim, pīredzē i zynuošonuos pasadaleis volūdneica Sanita Martena, logopede Inese Smirnova i muziks Kristaps Rasims.

Ideja par viereibys dagrīzšonu vaicuojumim, kas dasadur latgalīšu volūdai saimēs i seviški juos nūdūšonai tuoļuok bārnim, roduos piec pārnejuo gods novembrī Rēzeknē nūtykušuo latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” reikuotuo latgalīšu volūdys i kulturys foruma “Vierzeiba”. Kai pīredzis stuostūs, tai diskusejā tyka pastreipuots, ka vīns nu svareiguokūs aspektu latgalīšu volūdys byušonā ir juos nūdūšona cytom paaudzem, kai ari, apsazynojūt, cik latgalīšu saimu nadzeivoj Latgolā, byutu svareigi napagaisynuot ari latgalīšu volūdys vaicuojumu.

Statistikys dati līcynoj, ka latgalīšu volūdys lītuotuoju skaits bārnu i jaunīšu vydā, saleidzynojūt ar cytom vacuma grupom, ir daudzi mozuoks, deļtuo saimu dīnys mierkis ir īdrūsynuot dzymdynuotuojus ar bārnim vaira runuot latgaliski. Pasuokums “Vierzeiba. Saimu dīna” atteisteibys i rūtaļu centrā “Augstāk par zemi” (Reiga, Breiveibys gatve 401) suoksīs 10 stuņdēs nu reita, i tamā paradzātys sasatikšonys i sarunys – treis pīredzis stuosti. Volūdneica, sociolingviste i daudzvolūdeibys pietneica, RTU Rēzeknis akademejis profesore Sanita Martena pasadaleis ar pietejumu rezultatim i pīredzi par latgalīšu volūdys lītuošonu saimē, školuotuoja, logopede, socialūs zynuotņu magistre Inese Smirnova dūs īsacejumus i padūmus ap volūdys atteisteibu, bet pasuokumu vadeituojs, akters i muziks Kristaps Rasims pastuosteis par sovys saimis pīredzi, nadzeivojūt Latgolā, bet runojūt ar bārnim latgaliski. Vacuoki aicynuoti aizdūt vaicuojumus i pasadaleit ari sovā pīredzē. Nūtikšonā gaideitys saimis ar bārnim – organizatori byus pasaryupiejuši, lai bārnim ir latgaliskys aktivitatis i spieliešonuos vareiba vysa pasuokuma laikā, taipat Kristapa izpiļdejumā varēs dzierdēt ari grupys “Rupuči” dzīsmis.

Saimu dīnys “Vierzeiba. Saimu dīna” idejis iniciatore, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja i latgaliskuos kulturvidis aktiviste Vineta Vilcāne-Toca soka: “Latgaliski runojūšūs skaits burtiski saryuk ar kotru dīnu. Partū iz latgalīšu, kuri niu palīk par vacuokim, placu gulstuos cīši lela atbiļdeiba latgalīšu volūdys saglobuošonā. Runuošona ar bārnim latgaliski var praseit izadreikstiešonu, eipaši, ka saime dzeivoj uorpus Latgolys, stuošonūs preteimā stereotipim i lelu pacīteibu. Ar itū pasuokumu gribim īdvasmuot latgalīšus ar sovim bārnim runuot latgaliski, dūt īspieju satikt leidzeigi dūmojūšūs i atguodynuot, ka latgalīšu volūda ir tikpat pylnvierteiga kai sevkura cyta volūda, kas skaņ Latvejis saimēs.”

Leidza ar paradzātū nūtikšonu latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” tur nūceju aktualizēt latgalīšu volūdys vaicuojumus saimē, dzymdynuotuojus mudynuot bārnim saimē vaira runuot latgaliski, kai saglobojūt latgalīšu volūdu, tai dūdūt bārnim kluotyn latvīšu kulturys vierteibys, kam taišni Latveja ir tei vīta pasaulī, kur kasdīnys saziņā var izmontuot ari latgalīšu volūdu. Izdavumā “Mozuo volūdys gruomota” lingvists Deivids Kristals nūruoda: “Treis catūrtdalis pasauļa bārnu vuicuos vaira nakai vīnu volūdu. Daži reizē vuicuos i četrys voi pīcys volūdys. Tys izbreinej cylvākus, kas dajiukuši dzeivuot sabīdreibā, kurā teik runuota tik vīna volūda.” Kusteibys “Volūda” pīredze sarunuos ar vacuokim i pīsadaleišona vysaiduos diskusejuos ruoda, ka īmesli, deļkuo saimēs nateik lītuota latgalīšu volūda, ir vysaidi – kai zamuoks latgalīšu volūdys prestižs, tai beišonuos nu sabīdreibys nūstruopiešonys, apsmīšonys, tai i baile, ka bārnam školā rassīs problemys ar latvīšu literaruos volūdys vuiceišonūs, taipat i volūdys vierteibys naredziešona, deļtuo “Volūda” sabīdreibys izgleituošonu radz kai vīnu nu veidu, kai situaceju puormeit.

Pasuokums “Vierzeiba. Saimu dīna” ir bez īīšonys moksys, bet ar īprīškeju dasasaceišonu, da 10. oktobra aizpyldūt dasacejuma anketu ite: https://ej.uz/saimudina. Vītu skaits īrūbežuots. Nūtikšona byus pīmāruota ari saimem ar zeidainim, kam byus daīmama ustoba pasaryupiešonai par pošim mozuokajim. Saimu dīnu reikoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, bet juos byušonu atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Notiek ielāde…

____________________________