VOLŪDA - VIESTS

Tūp jauna Laurys Melnis gruomota – stuosts “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)”

Wed, 22 Jul 2026 18:26:00 +0000

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i rodūšuo komanda itūšaļt struodoj pi Laurys Melnis jaunuos gruomotys bārnim i jūs vacuokim – stuosta “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)” maketa, kura izdūšona gruomotys veidā teik carāta ituo gods golā.

Laura Melne kai literate sevi spūdri dasaceja sadarbeibā ar muokslineicu Viviannu Mariu Stanislavsku topušajā komiksā latgaliski “Sunāns breiveibā” (2023), kas veicynuoja kai bārnu, tai juos vacuoku interesi par myusu dīnu dorbim bārnim latgaliski. Jaunais stuosts – “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)” viestej par bārnuduorza vacuma meitini Aiju, kurai vīnu breivu vosorys mienesi daīt pavadeit laukūs pi babys. Suokuos jau ir gryuts pījimt pasauli, kurā ir moz monta i dzeivis ritmys atsaškir nu piļsātā īrostuo, bet baba spiej jai parauodeit, ka ar īsadūmuošonys paleidzeibu var izburt pošai sovu pasauli i tikt sevkurā vītā, kur viņ gribīs. Kai soka stuosta autore, vīns nu gruomotys mierku ir paruodeit cīšū saiti, kas spiej izaveiduot bārnu i senioru vydā, akcentēt lelū beznūsacejumu mīleibu, kū tei var dūt. Jaunuos gruomotys mierkauditoreja ir bārni nu četru da ostoņu godu vacuma, kai i saimis ar jaunuokim bārnim, kurim prīškā varātu skaiteit jūs vacuoki.

Komikss “Sunāns breiveibā” dabuoja latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2023”, bet stuosta autore Laura Melne 2024. godā Storptautyskajā J. Baltvilka bolvā sajēme Latvejis Vaļsts mežu bolvu “Jaunaudze” par debeju bārnu literaturā. Laura papyldynuojuse zynuošonys par kulturys satura taiseišonu bārnim Valmīrys vosorys teatra festivala organizātajā Bārnu i jaunīšu teatra instituta apvuiceibu programā, taipat daudzi gastejuse pi bārnu vysā Latvejā, stuostūt par latgalīšu volūdu. Taišni regularuos sasatikšonys davušys sajiutu, ka itūreiz, paleidzūt vīgluok saprast latgaliskū, stuostam paraleli vajadzātu ari verseju standarta latvīšu volūdā.

Gruomotys ilustratore ir Latvejis Muokslys akademejis scenografejis nūdalis absolvente i grafikys magistrantura programys studente Dana Deineko, kurai itei ir debeja bārnu gruomotu ilustriešonā, bet Dana taipat kai Laura zynuošonys papyldynuojuse Bārnu i jaunīšu teatra instituta apvuiceibu programā. Kai soka Dana, tod juos ideja, zeimejūt ilustracejis Laurys gruomotai, ir dabuot sajiutu, kod nu vīnkuoršu lītu, gondreiž na nu kuo, var radeit i atkluot jaunus pasauļus – nazkas, kam suokuos nav tykuse dagrīzta viereiba, bet piečuok jis palīk par vīneigū elementu, ar kurū pasaspēlēt. “Itymā gadīnī tei ir napuortraukta lineja, kurei izavej cauri vysom puslopom nu vuoka da vuoka. Jei pastreipoj, nūrūbežoj, aplīk par golvonū varūni i pīpuļdej vysu atvārumu, palīk par škiersli, īsasprauc tekstā, rozapleš, taisa situletus i tai tuoļuok. Skaitu, ka muns aizdavums ir radeit ilustracejis, kas narunoj ni latvyski, ni latgaliski, bet pošys sovā vizualajā volūdā,” stuosta gruomotys “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)” ilustratore Dana Deineko. Latgalīšu kulturys kusteibai "Volūda", atteistūt latgalīšu literaturys nūzari, vysod ir bejs svareigi dūt vuordi debitantim kai literaturā, tai gruomotu muokslā, deļtuo prīca par vēļ vīnu sadarbeibu, kas boguotynoj pīredzi itamā sferā.

Karteņā: tūpūšuo izdavuma ilustraceju fragmenti, autore Dana Deineko

Pi gruomuotys dizaina i maketa versejis struodoj ari profesionala dizainere Liāna Merņaka, kura ir “Volūdys” jau izdūtūs izdavumu – Anitys Mileikys dzejis kruojums “ziņas par gadalaikiem”, Evijis Piebalgys “Brīnumdārzs” – maketātuoja.

Jaunuo izdavuma redaktore ir literate Ilze Sperga, bet korektore – Muora Mortuzāne-Muravska, projekta vadeituoja – Edeite Laime. Itūšaļt teik eistynuots stuosta izdūšonys projekta pyrmais pūsmys pi gruomotys maketa sagataveišonys – Laurys teksta redigātuos i korekturys versejis sagataveišona, ilustraceju radeišona i maketa izstruode. Manuskripta i maketa sagataveišonys dorbus atbaļstejs Vaļsts kulturkapitala fonds, bet pošys gruomotys izdūšonai finansiejumu vēļ vajadzēs meklēt. Gruomotys komanda tur nūceju, ka pi skaiteituoju izdavums varātu tikt da ituo gods gola.

Ka kaids grib atbaļsteit “Volūdys” dorbu, izdūdūt Laurys Melnis jaunū stuostu, tū var izdareit tepat “Volūdys” sātyslopys pyrmajā sadaļā “Atbaļsteit”, izalosūt konkretu mierki atbaļsteišonai (pi kategoreju “Izdevnīceiba” voi “Augšona”).

Golvonajā biļdē – gruomotys maketa plānuošona, foto Liāna Merņaka

Daīmams sarunu festivalā “LAMPA” izskaniejušuos diskusejis īroksts

Fri, 17 Jul 2026 14:05:00 +0000

Pīktdiņ, 10. julī, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, LSM Latgolys redakceja i portals lakuga.lv pīsadaleja sarunu festivalā “LAMPA” Ciesīs, pīduovojūt diskuseju “Runājiet ar mani latviski! Latgaliešu valodas vieta medijos priekšvēlēšanu laikā” par latgalīšu volūdys vītu prīškvieliešonu debašu laikā Sabīdryskajā medejā.

2025. godā pyrma pošvaļdeibu vieliešonu LTV raidejuma “Izvēlies nākotni!” debašu laikā Rēzeknis kandidatu saroksta puorstuovs iz vaicuojumu par latgalīšu volūdu suoce atbiļdēt latgaliski, raidejuma vadeituojs Guntis Bojārs palyudze: “Runājiet ar mani latviski!”. Izskanējušuo fraze sabīdreibā aizviņ ir aktuala eipaši laikā, kod otkon tyvojās vieliešonys.

Diskusejā 10. julī Ciesīs, sarunu festivalā “LAMPA”, iz Regionu skotivis pīsadaleja žurnalists Guntis Bojārs, Sabīdriskūs elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis (SEPLP) prīšksādātuoja Sanita Upleja-Jegermane, Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka i volūdneica i RTU Rēzeknis akademejis profesore Sanita Martena, analizejūt naviņ konkretū situaceju, bet ari plotuokus vaicuojumus par volūdys lītuojumu pyrma vieliešonu debatēs. Diskuseju organizēja LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv.

“Volūda” i LSM Latgolys redakceja (īprīšk Latvejis Radejis Latgolys studeja) sarunu festivalā “LAMPA” ar kūpeigu diskuseju pīsadaleja jau trešū reizi, aktualizejūt vaicuojumus, kas svareigi latgaliskajā kulturtelpā i grybūt, lai festivalā izskaņ ari latgalīšu volūda. Kai vysod diskusejis reikuotuojim svareigi, lai runuotais napalīk tik festivalā, deļtuo diskusejis īroksts ari itūgod daīmams plotuok – ari LR1 raidejuma “Latgolys stuņde” formatā (nūsaklauseit var ITE).

LSM.lv žurnalistis Martys Puzākys sagataveits roksts par diskusejā runuotū ITE.

Diskuseja video formatā nūsaverama ite:

Karteņa: foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

____________________________

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Pīsapylda tys, par kū nikod nabyutu variejuse pat īsadūmuot sapynuot | Īpasazeistam ar “Volūdys” kustynuotuojim

Wed, 15 Jul 2026 15:56:00 +0000

Pārņ nūsvietejūt “Volūdys” juridiskūs 20 godu jubileju i atguodojūt itūs godu laikā pīdzeivuotū, turpynojam īpazeistynuot ar bīdreibys kustynuotuojim. Itys stuosts byus par Lauru Melni, kas “Volūdā” (voi tūlaik “Latgolys Studentu centrā”) īsasaisteja, aizsuocūt studejis Reigā. Bez Laurys dareituo i ryupeiguo kasdīnys dorba nav īsadūmojams latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv stuosts, taipat Laura, rokstūt literarūs dorbus jaunuokim skaiteituojim i braucūt iz školom i bibliotekom, paleidz mozim i lelim izzynuot, ka gruomotys var skaiteit ari latgaliski.

Atsokūt iz vaicuojumu, kai jai ruodīs, kū “Volūdys” darbeiba ir mainejuse Latgolys kulturtelpā, Laura soka, ka jai pat vaira grybātūs saceit, ka “Volūda” ir mainejuse skotu i izpratni par latgalīšu kulturu kūpejā Latvejis kulturtelpā. “Daudzys lītys, kas par mani jaunuokim cylvākim Latgolā voi sabīdreibai Latvejā kūpumā niu ruodīs pošsaprūtamys, patīseibā ir lels “LgSC”, vāluok “Volūdys” nūpalns. Portals lakuga.lv, latgalīšu jaunuokuos literaturys izdavumi, literarī konkursi ir tik daļa nu, pa munam, svareiguokūs nūtikšonu, bez kurūs Latvejis kulturu niu gryuts īsadūmuot,” tai Laura, kura poša bīdreibā īsasaisteja par reizi piec vydsškolys, aizsuocūt studejis Reigā i dreiži palīkūt par portala lakuga.lv redaktori, kai jei poša tū sauc par pyrmū darbeibys laiku portalā.

Karteņā: portala lakuga.lv tuo laika komanda, svietejūt portala 16 godu dzimšonys dīnu. Nu lobuos: Edeite Laime, Laura Spundere, Laura Melne, Marta Puzāke i Amanda Anusāne.

Kai dorbuošonuos organizacejā ir ītekmiejuse tovu dzeivi?

Es jau ite naseņ Storptautyskajā NVO dīnā raksteju (rokstu var puorskaiteit ITE), ka “Volūda” mani ir izgluobuse nu skumeigys dzeivis Reigā i dorba bez prīcys kaidā tuos birojā. Ilze Sperga nazkod saceja, ka “LgSC” asūt “savuokuši mani jau mozeņu”, kas tai eistyn ir. Suocūt studēt Reigā, kaidā rudiņa pīvakarē aizguoju iz tūreizejū “LgSC” Tonis biroju, kab nūpierktu jaunuokū žurnala “A12” numeri, bet tī nūtyka sprīsšona par portala lakuga.lv byušonu iz prīšku. Pieški maņ pīduovuoja byut par tuo redaktori. Suokumā pasabeidu, bet tod saprotu, ka taidu vareibu laist garum navar. I tei eistyn beja vīna nu munu nūzeimeiguokūs profesionalūs “školu”. Suocūt ar tū, ka itymā pūsmā ari tai pa eistam nūstyprynuoju sovys latgalīšu volūdys raksteibys prasmis (tuos, zynoms, turpynoju sleipēt ari niu, piec padsmit godu, deļtuo ka tys ir nabeidzams process), kas laika gaitā ir izaruodejuse vīna nu munu “superspieju”, kas dzeivē pīduovoj vysaiduokys vareibys.

Karteņā – Laura Melne (nu lobuos), Muora Mortuzāne-Muravska i Vineta Vilcāne (sovulaik portala lakuga.lv komanda)

Piec muna pyrmuo darbeibys laika Lakugā sekuoja puora godu, kod beju mozuok īsaisteita "LgSC" aktivajūs procesūs. Pandemejis laikā pamozam atsagrīžu, bet beiguos gribiešona nazkū profesionalajā dzeivē pamaneit nūvede da tuo, ka nu jau pīktū godu latgaliskuos lītys ir muns pamatdorbs. Ka dūmoju par ituo pūsma leluokajom ītekmem iz munu dzeivi, sacynoju, ka tuos varātu byut divejis. Pyrmais ir “Sunāna breiveibā” fenomens, kas maņ lyka nūticēt, ka varbyut eistyn es varu raudzeit raksteit i literaturu. Ūtrais ir stuosts par runuošonu. Maņ vydsškolys laikā beja blogs ar nūsaukumu “Daudzi rokstu, moz runoju”. Sātā, ar draugim i zynomim cylvākim es runuoju gona daudzi, bet ļaudīs puorsvorā klusieju i atsaceju tik, ka maņ taišni kaids kū pavaicuoja. Pošreizejī dorba pīnuokumi i ari pošys inicitativa atsasaukt vysim aicynuojumim braukt iz školom i bibliotekom i stuosteit bārnim par latgaliskū ir lykuši maņ suokt daudzi runuot. I, koč i maņ pošai ruodīs, ka publiska runuošona maņ vēļ daudzi juosavuica, cyti soka, ka īmūt teiri labi. :)

Karteņā: Laura Melne (nu lobuos) i Inese Ruka, tiergojūt "Volūdys" gruomotys 2026. gods latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" ceremonejā.

Kas nu “Volūdys” dareituo tev ruodīs vysusvareiguokais?

Maņ ruodīs, ka vyss, kū dora “Volūda”, ir svareigs. Ka i varbyut kaidu reizi ruodīs, ka koč kam nav jāgys, vāluok izaruoda, ka vystik ir. Tu nikod navari zynuot, kas kaidam cylvākam var pasaruodeit svareigai i maineit juo dzeivi. Kluotyn vēļ – niu latgalīšu volūda ir taidā situacejā, ka kotram pasaceitajam i pīraksteitajam vuordam latgaliski ir nūzeime. Vysusvareiguokais ir tys, ka “Volūda” ci “LgSC” laika gaitā ir vysaiži puorsamejuse, tok vys vēļ ir i turpynoj augt i dareit.

Karteņā: asūšī i bejušī portala lakuga.lv redaktori 2016. godā, Jurs Viļums (nu lobuos), Edeite Laime, Vineta Vilcāne-Toca i Laura Melne

Kaids ir tovs meiluokais voi svareiguokais pīdzeivuojums, nūtikšona, dareitais bīdreibā?

Laikam jau tys ir stuosts par “Sunānu breiveibā”. Pandemejis laikā beju škūrstejuse kaidu cytu maņ jau pazeistamuos muokslineicys Viviannys Mariis Stanislavskys ilustrātu gruomotu i īsadūmuojuse, ka nazkū taidu – myusdīneigu izdavumu bārnim – vajadzātu ari latgaliski. Kod tyku “LgSC” vaļdē, vajadzēja dūmuot idejis, i pastuosteju itū. Edeite i Kristīne, ar kū kūpā bejom vaļdē, pīduovuoja, ka es tod poša varbyut varātu raudzeit byut gruomotys teksta autore. Dorbs pi gruomotys beja breineigs, bet maņ nabeja nikaidu lelu dūmu i cereibu, ka gruomota tiks cīši īvāruota. Pyrmais publicitatis viļņs beja nagaideits, piečuok sekuoja Baltvilka bolva, tod “Boņuks”. Niu piec gruomotys motivu ir radeita Leļu teatra izruode. Voi es par koč kū taidu īsadūmuoju tūreiz, kod Zoom formata sēdē pyrmūreiz treisūšom rūkom stuosteju itū ideju Edeitei i Kristīnei? Nūteikti nā. I niu ir sajiuta, ka gruomota i maņ tik personeigi meilais Sunāna vuords dzeivoj sovu dzeivi. Itys eistyn ir gadīņs, kod pīsapylda na sapyni, tok tys, par kū nikod nabyutu variejuse pat īsadūmuot sapynuot.

Karteņā: Vivianna Maria Stanislavska (nu lobuos), Laura Melne i Edeite Laime Baltvilka bolvys ceremonejā 2024. godā.

Tovs vielejumus “Volūdai” kustynuošonai iz prīšku!

Vydsškolys laikā maņ ruodejuos, ka “Latgolys Studentu centrs” ir breineiga organizaceja, kurā sovūs studeju godūs nūteikti gribiešu dorbuotīs. Jau tūlaik pamozam īpazynu tuo bīdrus, kas izaruodeja cīši jauki i atsauceigi cylvāki. Iz reizis sasajutu pījimta i sovejūs vydā, lai ari, kai jau pīminieju, tūreiz beju cīši kautreiga. Grybātūs vielēt, lai “Volūda” vysod cylvākim ruodeitūs kai organizaceja, kurā gribīs byut, i, teikūt tamā, iz reizis byutu sajiuta, ka esi sovejūs vydā. Deļtuo ka taišni tys maņ ruodīs vīns nu golvonūs “Volūdys” spāka punktu – atvierteiba jaunim ļaudim, jaunom idejom, vysaiduokim redzīnim i vierzīnim.

Biļdis nu Laurys Melnis personeiguo arhiva.

____________________________

Zynomi P. Jurciņam veļteituo literatu konkursa 2026 uzvarātuoji

Fri, 03 Jul 2026 05:06:00 +0000

Pīterdīnā, 29. junī, Rēzeknis nūvoda Nautrānu kulturys centrā, Rogovkā, tradicionali nūtyka sasatikšona Pīterdīnā, gūdynojūt Nautrānu pusis Pīterus – itamā reizē eipaši pūdnīku, muokslinīku Pīteri Gailumu i literatu Pīteri Jurciņu – i sveicynojūt Jurciņam veļteituo literatu konkursa uzvarātuojus. Itūgod Pīterdīna aizvadeita ar Sovvaļnīka, tautys muzykanta Pītera Belinska, folklorys kūpys “Rūžupis veiri” skaņdorbim, konkursa humoresku skaitejumim i Tukuma Literatu apvīneibys gasteišonu.

2026. gods Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā, kū reikoj Nautrānu apvīneibys puorvaļde, Rēzeknis nūvods i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda“, ar moto “Cylvāks vaicoj cylvāka, gors vaicoj gora“ treis kategorejuos – humoreska, dzeja i bārnu i jaunīšu literatura – 13 autori beja īsnāguši 22 dorbus: septeņus dzejis, septeņus humoreskys i ostoņus bārnu i jaunīšu literaturys kategorejuos. Jūs vydā kai latgaliskajā literaturā jau zynomi vuordi, tai i jauni raksteituoji. Kai laureatu paziņuošonā nūruodeja konkursa reikuotuoji, pyrmū reizi pīdzeivuots ari zynoms kuriozs – tyka sajimts literarais dorbs i nu kaida Argentinys raksteituoja, tok žurejai jis natyka nūdūts, kam nabeja atbylstūšs konkursa nūlykumam – kai dorba apjūma ziņā, tai i īsyuteitais dorbs nabeja jaundorbs, bet īprīškejis publikacejis sagataveišonai latgaliski izmontuota digitalūs tulkuošonys reiku vareiba.

Konkursa dorbus itūgod vērtēja žurejis komiseja četru lūcekļu sastuovā – literati Raibīs i Ilze Sperga, aktrise i scenariste Kristīne Veinšteina, kai i Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure. Par uzvarātuoju kategorejā “Dzeja“ palyka Elizabete ar dzejūļu kūpu “Rokstom vīns ūtram“, lobuokuos humoreskys autore – Aija Mikele ar dorbu “Randeņš“, bet bārnu i jaunīšu literaturys kategorejā uzvarēja Meldrys Gailānis īcere jaunai gruomotai par luocāna Meikuleņa pīdzeivuojumim – “Kroma kolnā“. Vysus uzvarātuoju dorbus tyvuokajā laikā varēs puorskaiteit ari latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

Sovu simpateju bolvu jau tradicionali pasnēdze ari Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja, apbolvojūt konkursa debitantu Valteru Tāraudu par humoresku “Posoka par dzedu“, bet Tukuma Literatu apvīneibys simpateju bolvys sajēme Aija Mikele humoreskys kategorejā i Elizabete dzejis i bārnu i jaunīšu literaturys kategorejuos. Aijai Mikelei apvīneiba pīduovoj ari eipašu vareibu gasteit i rodūši struoduot literatu rezidencē Jaunpilī.

Pīterdīnys pasuokuma laikā interesentim beja vareiba apsavērt ari juņa vydā nūtykušuos meistarklasis ”Muola gleznys” – gleznuošonys ar muolu muokslineicys Maijis Gailumys vadeibā – dorbus i pūdnīka i muokslinīka Pītera Gailuma akvareļus. Muzykali nūtikšonu papyldynuoja tautys muzykanti Pītera Belinska muziciešona, Sovvaļnīka uzastuošona kai ar skaņdorbu nu jaunuo albuma ”Cārtumi”, tai par Rogovkys nūtikšonuos naiztryukstūšū dzīsmi ar Jurciņa vuordim ”Ar Reigys morali”. Sovvaļnīka skaitejumā ari izskanēja divejis nu konkursā īsnāgtūs humoresku – Aijis Mikelis ”Randeņš” i Valtera Tārauda ”Posoka par dzedu”. Piec literatu apbolvuošonys ar pusstuņdi garu programu kluotyn asūšūs prīcynuoja folklorys kūpa nu Leivuona nūvoda ”Rūžupis veiri”.

Nūtikšonu "Pīterdīna Rogovkā" atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma "Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa" i "Latgolys regiona atteisteibys agentura", kai i literatu konkursu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Nautrānu apvīneibys puorvaļde.

Vaira par Pīterdīnu Rogovkā var puorskaiteit latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv rokstā ITE, nūsavērt LSM stuostā ITE, kai i nūsaklauseit sižetu LR1 raidejumā "Kultūras rondo" ITE.

Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv sajiems finansiejumu rokstu i raidīroksta “Mīti” 3. sezonys taiseišonai

Tue, 09 Jun 2026 05:39:00 +0000

Sabīdreibys integracejis fonds (SIF) apstyprynuojs Medeju atbolsta fonda (MAF) Regionalūs, vītejūs i diasporys medeju atbolsta programys konkursa rezultatus. Programā apstyprynuoti 62 projekti, kam daškierti leidzeikli nu Kulturys ministrejis budžeta. Portalam lakuga.lv daškierts finansiejums kai jaunu rokstu, tai raidīroksta “Mīti” 3. sezonys taiseišonai.

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv ituo gods MAF Regionalūs, vītejūs i diasporys medeju atbolsta programys projektu konkursā dabuojs atbolstu divejim portala īsnāgtajim projektim. Projekts “Latgaliskās kultūrtelpas izzinošs un analītisks atspoguļojums portālā lakuga.lv” (finansiejums 33 375,83 eiro) ir svareigs atbolsts portala pastuoveigajai darbeibai, nūdrūsynojūt portala funkcejis, atbolstūt portala komandu, kab latgaliski viesteitu par latgaliskuos kulturys aktualitatem, procesim, cylvākim, nūtikšonom i kulturvītom. Projektā plānuoti 55 roksti, kas papyldynuoti ar originalu foto i video saturu pīcuos rubrikuos – “Reportaža”, “Lakuga.lv vaicoj”, “Personeiba. Pa latgalīšu pādim”, “Ticeibys i volūdys krystapunktā” i “Latgolys kulturvītys tyvplānā” –, skaiteituoju aptaujis, kai ari vysmoz 275 socialūs teiklu īroksti. Itymā projektā portalam tolkā īt jauna žurnaliste – Latvejis Universitatis latvistikys studente Indra Koroļonoka, kura ituo gods suokuos izguoja praksi portalā lakuga.lv.

Taipat atbolstu dabuojs projekts “Latgaliskais raidieraksts “Mīti” portālā lakuga.lv | 3. sezona”, kurā daškiertais finansiejums (9 961,24 eiro) sadz izmoksys četru video formata sereju sataiseišonai. Plānuotajuos serejuos tiks atspīgeļuoti redzīni i pieteiti vaicuojumi par ministreju byušonu kluotyn regionūs, par kulturys nomim pogostūs, hip-hopu kai myusu dīnu kulturys kanona vierteibu i projektu konkursu nūzeimi latgaliskajā kulturā. Taipat tiks veikta klauseituoju redzīņa nūskaidruošona i atgrīzeniskuo saite socialajūs medejūs. Pyrmū i ūtrū raidīroksta sezonu vari nūsaklauseit ITE.

“Daškiertais finansiejums ļaus portalam turpynuot aizsuoktū dorba vierzīni analitiskuoka satura taiseišonā. Itūgod škatynuosim vysaidus problemvaicuojumus, intervēsim personeibys, veiduosim reportažys nu nūtykumu vītu, tyvuok izzynuosim Latgolys kulturvītu stuostus i raudzeisim nūskaidruot katuoļu bazneicys lūmu myusu dīnu Latgolā. Taipat turpynuosim veiduot audio i video saturu latgaliski, taisūt raidīroksta “Mīti” 3. sezonu,” soka portala lakuga.lv i projektu vadeituoja Amanda Anusāne.

Ituo gods MAF projektu konkursā atbaļsteitūs projektu vydā ir 24 projekti, kas viesteis ap temom, kas saisteitys ar Latgolu. Ar vysim apstyprynuotajim projektim var īpasazeit ITE.

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv vys vēļ ir vīneigais medejs Latvejā i pasaulī, kura saturs kasdīnā teik veiduots tikai latgalīšu rokstu volūdā. Portalu uztur latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda".

Edeite Laime sajāmuse Kulturys ministrejis Atzineibys rokstu

Wed, 03 Jun 2026 11:59:00 +0000

27. majā svineigā ceremonejā, kas nūtyka Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja telpuos Reigys pilī, kulturys ministre Agnese Lāce pasnēdze Ministru kabineta (MK) Atzineibys rokstus, Kulturys ministrejis (KM) Eipašūs atzineibys rokstus i KM Atzineibys rokstus kulturys nūzaru izcileibom. Kulturys ministrejis Atzineibys rokstu sajēme ari Edeite Laime – latgaliskuos kulturtelpys veiduotuoja, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja, bīdreibys “Latgolys Producentu Grupa” vaļdis lūcekle i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnaliste.

Edeitei Laimei KM Atzineibys roksts pīškierts par aktivu sabīdryskū darbeibu Latgolys kulturtelpys i volūdnīceibys styprynuošonā. Edeite stuosta, ka itei atzineiba jai bejuse cīši nagaideita. “Novembrī, svietejūt jubileju, atzineibys rokstu sajēme “Volūda”, deļtuo, kod niu zvaneja ministrejis puorstuove, puorvaicuoju, voi eistyn tys ir maņ kai maņ? Tys ir cīši lels gūds, kam, kai saceju ceremonejā, laikā, kod pīdzymu – tys ir ostoņdesmitūs godu vydā –, nazkas itaids nabyutu īsadūmojams. Beju nu tūs bārnu, kurim vacuoki saceja, ka nadreikst runuot latgaliski, tai byus lobuok volūdai i ari dzeivē, bet, pai, kai niu saguojs! Laiki pasamejuši i “napaklauseiba” nas augļus. Nu vysys sirds gribīs pasaceit treis lelus paļdis. Vysa pyrma profesorei Lidejai Leikumai par byušonu kluotyn pyrmajūs sūļūs myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdā i īdviesmi ar sovu izcylū, pamateigū pīmāru latgalīšu volūdys pietnīceibā i zynuotnē. Ūtrys paļdis ir “Volūdai” – pyrma 20 godu kai studente īsasaisteju “Latgolys Studentu centra” aktivitatēs, tys tik daudzi devs i taida prīca redzēt, ka vēļ arviņ mes asam organizaceja, kurai sirds i acs dag par sev svareigom lītom – dzymtū pusi i latgalīšu volūdu, ka itei ir platforma, kurā pīpiļdeit sovus latgaliskūs sapynus. I trešais paļdis munam veiram, kurs ir kasdīnys bolsts i styprynuojums dorbu skriejīnī, i, koč pats nav latgalīts, reizē pīruodejums, ka mīlesteibys volūda mums var byut latgalīšu. Nūslādzūt pateiceibys runu ceremonejā Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā, saguoja eisa latgalīšu volūdys stuņde, kurys gola vieliejums, lai ir styprynuojums kotram – lai mums drūsi dabasi, styprys gors i skaidra, boguota latvīšu volūda!”

Reizē ar Edeiti KM Atzineibys rokstus sajēme ari pianists Andrejs Osokins, bīdreiba ISSP, pietneica Baiba Tjarve, dirigente Evita Taranda, arhitekte Gunta Grikmane, pietneica i Latvejis Kino muzeja vadeituoja Inga Pērkone-Redoviča, Latvejis Nacionaluo rakstnīceibys i muzykys muzeja direktore Iveta Ruskule, bīdreibys “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” izpylddirektore Liena Edvardsa, portala literatura.lv komanda, tulkuotuoja Līna Meļnika, namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Gita Lancere, studeja “VFS Films” i dzejneica Madara Gruntmane-Dujana.

Kulturys ministrejis augstuokuo apbolvuojumu – Eipašū atzineibys rokstu – sajēme kinorežisore Rūta Celma, arhitekts Jānis Piešiņš, teatra zynuotneica Edīte Tišheizere, arhitekts Edgars Bērziņš, Jāņa Akuratera muzeja vadeituoja Ruta Cimdiņa i komponists Imants Zemzaris.

Sovutīs Ministru kabineta Atzineibys rokstu pasnēdze rakstneicai Mārai Svīrei, Storptautyskajai Rakstnīku i tulkuotuoju sātai, muokslinīkam i pedagogam Imantam Klīdzējam, Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys institutam, komponistam Paulam Miervaldim Dambim, galerejis “Alma” dybynuotuojai Astrīdai Riņķei, muzikologei Ingrīdai Zemzarei, kai ari Līpuojis Muzykys, muokslys i dizaina vydsškolai.

MK Atzineibys rokstu pasnādz, kab izsaceitu vaļdeibys atzineibu privatpersonom, t.sk., uorvaļstnīkim, par izcylim sasnāgumim tautsaimisteibys, zynuotnis, izgleiteibys, veseleibys, vidis aizsardzeibys, vaļsts puorvaļdis, kulturys, sporta i vaļsts aizsardzeibys jūmā. KM Eipašū atzineibys rokstu, Atzineibys rokstu i Pateiceibys rokstu pīškir, kab izsaceitu atzineibu i pateiceibu privatpersonom (fiziskom personom, privatūs tīseibu juridiskom personom i itaidu personu apvīneibom) i vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem par sasnāgumim, īguļdejumu i darbeibu kulturys jūmā, sabīdreibys integracejis jūmā voi medeju politikys jūmā.

Foto: Oskars Artūrs Upenieks/Kulturys ministreja

Seminarā jaunīšim “Atzolys 2026” Kuorsovā aicynojam taiseit jaunys latgaliskys kaitys

Fri, 15 May 2026 07:20:00 +0000

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynoj jaunīšus pīsadaleit latgaliskajā seminarā “Atzolys”, kas nu 3. da 7. augusta nūtiks Ludzys nūvoda Kuorsovā. Jimā varēs pīsadaleit jaunīši vacumā nu 16 da 21 goda, lai vuiceitūs latgalīšu rokstu volūdu, īpasazeitu ar myusdīnu Latgolys personeibom i procesim, izzynuotu regiona kulturviesturi i ituos šaļts īspiejis jaunīšim. Kotru seminara reizi jaunīši realizej kaidu praktisku ideju, itymā godā tei byus vysmoz vīna jauna latgaliska kaita jaunīšim i saimem.

Jaunīšu seminars “Atzolys” paradzāts nu 2026. gods 3. da 7. augusta Ludzys nūvodā Kuorsovā. Taišni Kuorsovā sovulaik, 2004. godā, nūtyka pyrmuos “Atzolys”. Seminarā pīsadaleit varēs jaunīši nu 16 da 21 goda ar interesi vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, runuot latgaliski, īpazeit latgaliskū kulturu i vierteibys, lai styprynuotu sovu identitati, byutu zynūši par procesim, nūtikšonom i personeibom Latgolā i latgaliskajā kulturā, iz prīšku poši vaira īsasaisteitu piļsūniskuos sabīdreibys veiduošonā, kai ari socializātūs, veiduotu jaunus kontaktus, satureigi pavadeitu laiku, īsadvasmuotu nu Latgolā aktivūs ļaužu i vaira izzynuotu Kuorsovu, tuos apleicīni i aktivūs dareituojus.

Seminara mierkis ir veicynuot izpratni par kulturys daudzveideibu kai globalu vierteibu i styprynuot jaunīšu leidza atbiļdeibu ilgtspiejeigys regionaluos atteisteibys veiduošonā i kulturys montuojuma saglobuošonā caur latgalīšu volūdys i identiatis prizmu. Īprīškejais seminars tyka reikuots Kruoslovys nūvoda Dagdā 2024. godā, itaida aktivitate jaunīšu auditorejai nūteik reizi divejūs godūs. “Atzolys” sovulaik bejs kai atspierīņa punkts ari daudzim itūšaļt latgaliskajā kulturtelpā pazeistamim aktivistim vaira izzynuot i īsasaisteit kulturys i sabīdryskajūs procesūs.

“Īprīkšejais seminars, kas nūtyka Dagdā, paruodeja, ka latgaliskais interesej naviņ Latgolys jaunīšus, bet ari cytu Latvejis nūvodu i uorzemu jaunīšus. Vairuokim jaunīšim seminars beja motivaceja suokt voi vaira runuot latgaliski kasdīnā, par kū asam cīši, cīši prīceigi. Itūgod seminars “Atzolys” atsagrīž sovā pyrmajā nūtykšonys vītā – Kuorsovā –, kur jaunīšim byus vareiba vaira īpazeit Latgolys kulturu i volūdu, kai ari pošim byut latgaliskuos kulturys leidza veiduotuojim – radeit sovu kaitu latgaliski. Taipat prīcojamēs, ka jaunīši piec seminara turpynoj īsasaisteit latgaliskajuos aktivitatēs. Par pīmāru, ituo gods seminara vadeituoja poša ir diveju īprīškejūs seminaru dalineica,” soka latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja Amanda Anusāne.

Ar jaunīšim seminarā struoduos: kuorsavīte i mūdis dizainere Laima Jurča, improvizators Kozmens (Mārtiņš Kozlovskis), latgalīšu volūdys specialiste Edeite Laime, taipat seminarā gasteis ari cyti lektori, aktivisti i latgalīšu kulturys personeibys. Kūpā ar pyrmuo plānuotuoja latgaliski “Giut breidi” i kaitys “A kas ite?” idejis autori Līgu Springu, golda kaitys “Čipierksneits” idejis autori i dizaineri Jolantu Keišu i cytu latgaliskūs kaitu idejis autorem i dizainerem, jaunīši dorbuosīs praktiski i poši radeis sovys kaitys latgaliski, kū piečuok kūpā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” raudzeis puorvērst eistūs i plotuok lītojamūs produktūs.

Vysys seminarā paradzātuos aktivitatis, ādynuošona i nakšņuošona byus bez daleibys moksys, dalinīkim pošim tik juonūdrūsynoj tikšona iz i nu seminara. Kab pīsadaleitu seminarā, jaunīšim da 15. juņa vajag aizpiļdeit dasacejuma anketu ite: https://ej.uz/atzolys2026. Apstyprynuojumu par pīsadaleišonu seminarā reikuotuoji nūsyuteis da 20. juņa, jamūt vārā dalinīku motivaceju pīsadaleit seminarā.

Seminara nūtikšonu finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu, LAPAS (Latvejis Platforma atteisteibys sadarbeibai) projekts “GearUp!”, kū eistynoj ar Eiropys Savīneibys finansialu atbolstu, i Latgolys kulturys programa, kurū eistynoj Latgolys regiona atteisteibys agentura ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbolstu. Seminara reikuotuojs – latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Seminarā Dagdā 2024. godā jaunīši kūpā ar raidejuma “Pīci breinumi” komandu taiseja raidīrokstu, jū var nūsaklauseit ITE, bet 2022. godā kūpā ar reperi Ūgu i īrokstu studeju “Bigmaar’s Records” topa apvīneibys “Atzolīši” skaņdorbs “Zalts sudobra vītā”.

Notiek ielāde…

Apreļs – nūtikšonom i sasatikšonom pīpiļdeits mieness

Wed, 13 May 2026 05:24:00 +0000

Apreļs "Volūdai" beja cīši kusteigs mieness – pasuokumi, sasatikšonys, raidejumi. Puorstuovēt bīdreibu taida veida nūtikšonys ir vīns nu organizacejis aizdavumu, kas paleidz nūdybynuot jaunus i svareigus kontaktus, byut radzamim, kai ari runuot par mums svareigom temom i meklēt rysynuojumus vysaidim problemvaicuojumim.

17. aprelī nūtyka Saeimys i navaļdeibys organizaceju kūpeigais forums "Kopīgas vērtības. Kopīga valsts", kurā deputati kūpā ar piļsūniskuos sabīdreibys puorstuovim vērtēje sovstarpejū sadarbeibu i sprīde par kūpeigim principim tuos styprynuošonā. Vaira nakai 60 dalinīku vydā kluotyn beja i pīsadaleja ari "Volūdys" vadeituoja Amanda Anusāne i kustynuotuoja, ari reizē Saeimys deputate Leila Rasima.

Foto: Ieva Ābele

Tok 20. aprelī Preiļu nūvoda jaunīšu centrs "Četri pakāpieni" reikuoja "Rodūšūs profeseju forumu" i taidu rodūšūs personeibu vydā kai Lauris Zalāns, Katrīna Griga, Daiņs Skutelis i Līva Vilcāne ar sovu stuostu jimā pīsadaleis ari "Volūdys" i Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne. Forumā pīsadaleja 126 jaunīši nu vysaidom Preiļu nūvoda školom. Pasuokuma mierkis - īdvesmuot i īpazeistynuot jaunīšus ar rodūšajom profesejom i karjerys īspiejom kulturys i muokslys nūzarēs.

Foto: Ilze Piskunova

22. aprelī latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” i bīdreibys “Nezināmā Rēzekne” puorstuovis sasatyka ar Nederlandis viestnīku Latvejā Karlu Persmanu (Carl Peersman) i viestnīceibys vacuokū politikys i sabīdryskuos diplomatejis specialisti Katrīnu Ošiņu.

Sasatikšonā puorrunuojom latgalīšu volūdys nūzeimi i izaicynuojumus, kai ari raudzejom atrast kūpeigū ar frīzu volūdu Nederlandē. Īpazeistynuojom ar organizaceju i Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv dorbu, pastuostejom vaira ap Latgolu i juos viesturi. Taipat dasaskuorem ari drūseibys vaicuojumim pīrūbežā.

Foto: Nederlandis viestnīceiba

Taipat 26. aprelī “Volūda” puorstuovem beja vēļ vīna cīši svareiga sasatikšona ar Latvejis Piļsūniskū aliansi. Sasatikšonys mierkis beja izzynuot vaira par Latgolys bīdreibu aktivitatem i sadarbeibys īspiejom. “Volūda” jau vairuokus godus ir Latvejis Piļsūniskuos aliansis bīdre. Sokam jums sirsneigu paļdis par piļsūniskuos sabīdreibys styprynuošonu Latvejā i navaļdeibys organizaceju interešu puorstuovnīceibu!

Foto: Latvejis Piļsūniskuo alianse

27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys telpuos nūtyka Navaļstiskūs organizaceju i Ministru kabineta sadarbeibys memorianda eistynuošonys padūmis izbraukuma sēde, piec kurys tyka organizātys ari tikšonuos ar nūvoda bīdreibom i nūdybynuojumim dorba grupuos. "Volūda" pīsadaleja diskusejā par latgalīšu volūdys i drūseibys vaicuojumim medeju politikā.

Foto: Gints Ivuskans, Valsts kanceleja

Taipat aprelī tykom aicynuoti iz vairuokom sarunom. Portala lakuga.lv redaktore Laura Melne LR1 raidejumā "Starpbrīdis" runuoja par tū, kū jai nūzeimoj latgaliskais i Latgolys kongresa dīna. Raidejumu var nūsaklauseit ITE. Tok portala i bīdreibys vadeituoja Amanda Anusāne kūpā ar cytim Latgolys patriotim Latgolys regionaluos televizejis raidejumā "Runoj Latgola" diskutēje par latgaliskū identitati, raidejums daīmams ITE.

Foto: Latgolys regionaluo televizeja

____________________________

Latgolys kulturys programā 2026 apstyprynuotys treis "Volūdys" projektu idejis

Thu, 07 May 2026 19:01:00 +0000

Nūsaslāguse Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” atbaļsteituos Latgolys kulturys programys 2026 projektu konkursam īsnāgtūs projektu izviertiešona i leidza ar Latgolys regiona atteisteibys agenturys viesti vysu projektu vydā itūgod apstyprynuotys ari treis latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” idejis.

Kai viestej Latgolys kulturys programys 2026 administrators Latgolys regiona atteisteibys agentura, itūgod mierkprogramā Latgolys viesturyskajā zemē atbolstu sajims 58 projekti – nūtikšonys, izdavumi, koncertprogramys i cyta veida kulturys procesi –, kas saisteiti ar Latgolys kulturu. Kūpā konkursam sajimti 124 dasacejumi, bet atbolstu dabuojuse mozuok nakai puse nu projektu (napylni 47 %), kurim kūpā daškiertuo summa ir 172 100 eiro. Projektu eistynuošonys laiks ir nu 5. maja da ituo gods 15. decembra.

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” projektu konkursā sajēme atbolstu vysom treis īsnāgtajom idejom – Kārļa Skalbis puosoku latgaliski audio īroksta sagataveišonai (daškiertais finansiejums 2500 eiro), latgaliskajam seminaram jaunīšim “Atzolys 2026” (daškiertais finansiejums 2500 eiro), kai i gruomotys par Pītera Miglinīka dzymtu drukai (daškiertais finansiejums 3000 eiro).

Kārļa Skalbis puosoku latgaliski audio īroksts paradz 20. godu symta 20. godūs latgaliski puorlyktūs K. Skalbis puosoku radejis īrokstu sagataveišonu radejis teatram pīmāruotā formatā. Projekts tiks eistynuots sadarbeibā ar LSM Latgolys redakceju i Kristapu Rasimu (studeja “Reiga”), turpynojūt da ituo veiksmeigi aizsuoktū radejis īstudiejumu sagataveišonu. 2025. gods golā ar Latgolys kulturys programys atbolstu izskanēja ari Norberta Neikšānīša romana “Myura kolns” radejis īstudiejums, bet Skalbis puosoku īstudiešona papyldynuos bārnim i saimem daīmamūs audio dorbus. Projekta vadeituoja – Edeite Laime.

Latgaliskais jaunīšu seminars “Atzolys” itūgod nu 3. da 7. augusta paradzāts Ludzys nūvoda Kuorsovys vydsškolā. Seminarā pīsadaleis vysmoz 20 dalinīku vacumā nu 16 da 21 goda, vuicūtīs latgalīšu rokstu volūdu, izzynojūt Latgolys kulturu, kai ari itūgod eipaši struodojūt pi jaunu kaitu latgaliski. Projekta vadeituoja – Agnese Skangale.

Pītera Miglinīka dzymtai veļteituo gruomota, kurys autore ir žurnaliste, dzymtys pietneica Anta Buša, bet redaktore nautrānīte, volūdneica Anna Stafecka ir stuosts naviņ par Miglinīku dzymtu i juos dyžonajim puorstuovim (Pīteru Miglinīku, Nikodemu Rancānu, Fraņci Kempu i cytim), bet reizē ari Latgolys i Latvejis puslopu apsavieršona. Projekta vadeituoja – Vineta Vilcāne-Toca.

Īsnāgtūs projektus viertēja ekspertu komiseja: Ruta Cibule, Diāna Zirniņa, Māris Čačka (Latgolys regiona puorstuovi), Mudīte Juhna, Kristaps Epners (Vaļsts kulturkapitala fonda puorstuovi) i Signe Pujāte (Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys padūmis sekretariata (Latvejis Nacionalais kulturys centrys) puorstuove). Rezultatus ir apstyprynuojuse Vaļsts kulturkapitala fonda padūme.

Latgolys kulturys programa atbolsta projektus, kas paradz: kvalitativys muokslys i kulturys daīmameibys nūdrūsynuošonu Latgolā; Latgolys kulturys daudzveideibys izzynuošonu, saglobuošonu i atteisteibu; ar Latgolu saisteitu jaunradi; tradicionalūs zynuošonu i omotu prašmu saglobuošonu, praktiziešonu, dokumentiešonu, izpieti, populariziešonu i puornesi, kai ari tūs integraceju turysma aktivitatēs; bārnu i jaunīšu īsaisti kulturys projektu aktivitatēs i rodūšajūs procesūs; kulturys darbinīku, amatnīku kapacitatis ceļšonu (seminari, pīredzis apmaiņa, apvuiceibys i c.); Latgolys, tuos kulturtelpys i nūvodu sovpateibu paruodūšu i popularizejūšu pasuokumu nūdrūsynuošonu; ar latgalīšu rokstu volūdys praktiziešonu i populariziešonu saisteitu iniciativu i projektu eistynuošonu; daudzu godu kulturys periodikys izdavumu izdūšonu latgalīšu rokstu volūdā.

Vaira par itūgod apstyprynuotajim projektim var izzynuot ITE.

“Volūda” dasavīnoj Rēzeknis nūvoda NVO sadarbeibys teiklam

Tue, 05 May 2026 05:30:00 +0000

2026. gods 29. aprelī Rēzeknes nūvodā nūtyka nūzeimeigs nūtykums piļsūniskuos sabīdreibys atteisteibā – navaļstiskuos organizacejis vīnojuos kūpeigā sadarbeibys memorandā, īzeimejūt jauna sadarbeibys teikla izaveiduošonu regionā. Teiklam pīsavīnuoja ari latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Pasuokums puļcēja vysaidu jūmu aktivistus – nu kulturys i jaunuotnis leidz medejim i kūpīnu atteisteibai. Naformalā, tok reizē mierktīceigā atmosferā organizacejis naviņ paraksteja sadarbeibys dokumentu, tok ari sasapazyna, dalejuos pīredzē i jau iz vītys aizsuoce jaunys sadarbeibys idejis.

Memorandu paraksteja 14 organizacejis: bīdreibys “Volūda”, “Nezināmā Rēzekne”, “Sociālās sadarbības Tilts”, BDR “Rēzeknes novada partnerība”, “Mediju radošā studija”, RPLSB “Sidrabrasa”, “Viļānu Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrība”, “Nautrānu kultūrtelpai”, “Kinotriks”, “Esi Vasals”, “Viļānu BUJB “Saulstariņi””, “Dekšāru NVO” i “Latgales ūdensroze”.

Pasuokumu atkluoja Rēzeknes nūvoda pošvaļdeibys prīšksādātuojs Guntars Skudra i Rēzeknis nūvoda partnereibys vadeituoja Ineta Elksniņa, izsverūt, ka itei iniciativa nav tik simboliskys sūļs, tok reals pamats sadarbeibai iz prīšku. “Šudiņ mes naviņ parokstom dokumentu – mes suocam veiduot kusteibu. Pīrūbežā eipaši svareigi ir turētīs sūpluok, kam taišni sadarbeibā rūnās spāks, kas ļaun atsateisteit i nūturēt lobbyuteibu myusu kūpīnuos,” izsvēre G. Skudra.

Memorands ir breivpruoteiga vīnuošonuos, tok tuo nūzeime snādzās tuoļuok par formalu dokumentu – tys ir kūpeigs aplīcynuojums gribiešonai sasadarbuot, daleitīs i styprynuot vīnam ūtru. Eipaši pīrūbeža kontekstā šaida sadarbeiba palīk par byutisku prīšknūsacejumu kai sabīdreibys nūtureibai, tai ilgtspiejeigai atteisteibai. Organizatori izsver, ka itys ir viņ suokums – iz prīšku planavuots atteisteit kūpeigys iniciativys, taiseit regularu sadarbeibys platformu i padareit plotuoku īsaisteitūs organizaceju lūku.

____________________________