VOLŪDA - VIESTS

Edeite Laime sajāmuse Kulturys ministrejis Atzineibys rokstu

Wed, 03 Jun 2026 11:59:00 +0000

27. majā svineigā ceremonejā, kas nūtyka Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja telpuos Reigys pilī, kulturys ministre Agnese Lāce pasnēdze Ministru kabineta (MK) Atzineibys rokstus, Kulturys ministrejis (KM) Eipašūs atzineibys rokstus i KM Atzineibys rokstus kulturys nūzaru izcileibom. Kulturys ministrejis Atzineibys rokstu sajēme ari Edeite Laime – latgaliskuos kulturtelpys veiduotuoja, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja, bīdreibys “Latgolys Producentu Grupa” vaļdis lūcekle i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnaliste.

Edeitei Laimei KM Atzineibys roksts pīškierts par aktivu sabīdryskū darbeibu Latgolys kulturtelpys i volūdnīceibys styprynuošonā. Edeite stuosta, ka itei atzineiba jai bejuse cīši nagaideita. “Novembrī, svietejūt jubileju, atzineibys rokstu sajēme “Volūda”, deļtuo, kod niu zvaneja ministrejis puorstuove, puorvaicuoju, voi eistyn tys ir maņ kai maņ? Tys ir cīši lels gūds, kam, kai saceju ceremonejā, laikā, kod pīdzymu – tys ir ostoņdesmitūs godu vydā –, nazkas itaids nabyutu īsadūmojams. Beju nu tūs bārnu, kurim vacuoki saceja, ka nadreikst runuot latgaliski, tai byus lobuok volūdai i ari dzeivē, bet, pai, kai niu saguojs! Laiki pasamejuši i “napaklauseiba” nas augļus. Nu vysys sirds gribīs pasaceit treis lelus paļdis. Vysa pyrma profesorei Lidejai Leikumai par byušonu kluotyn pyrmajūs sūļūs myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdā i īdviesmi ar sovu izcylū, pamateigū pīmāru latgalīšu volūdys pietnīceibā i zynuotnē. Ūtrys paļdis ir “Volūdai” – pyrma 20 godu kai studente īsasaisteju “Latgolys Studentu centra” aktivitatēs, tys tik daudzi devs i taida prīca redzēt, ka vēļ arviņ mes asam organizaceja, kurai sirds i acs dag par sev svareigom lītom – dzymtū pusi i latgalīšu volūdu, ka itei ir platforma, kurā pīpiļdeit sovus latgaliskūs sapynus. I trešais paļdis munam veiram, kurs ir kasdīnys bolsts i styprynuojums dorbu skriejīnī, i, koč pats nav latgalīts, reizē pīruodejums, ka mīlesteibys volūda mums var byut latgalīšu. Nūslādzūt pateiceibys runu ceremonejā Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā, saguoja eisa latgalīšu volūdys stuņde, kurys gola vieliejums, lai ir styprynuojums kotram – lai mums drūsi dabasi, styprys gors i skaidra, boguota latvīšu volūda!”

Reizē ar Edeiti KM Atzineibys rokstus sajēme ari pianists Andrejs Osokins, bīdreiba ISSP, pietneica Baiba Tjarve, dirigente Evita Taranda, arhitekte Gunta Grikmane, pietneica i Latvejis Kino muzeja vadeituoja Inga Pērkone-Redoviča, Latvejis Nacionaluo rakstnīceibys i muzykys muzeja direktore Iveta Ruskule, bīdreibys “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” izpylddirektore Liena Edvardsa, portala literatura.lv komanda, tulkuotuoja Līna Meļnika, namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Gita Lancere, studeja “VFS Films” i dzejneica Madara Gruntmane-Dujana.

Kulturys ministrejis augstuokuo apbolvuojumu – Eipašū atzineibys rokstu – sajēme kinorežisore Rūta Celma, arhitekts Jānis Piešiņš, teatra zynuotneica Edīte Tišheizere, arhitekts Edgars Bērziņš, Jāņa Akuratera muzeja vadeituoja Ruta Cimdiņa i komponists Imants Zemzaris.

Sovutīs Ministru kabineta Atzineibys rokstu pasnēdze rakstneicai Mārai Svīrei, Storptautyskajai Rakstnīku i tulkuotuoju sātai, muokslinīkam i pedagogam Imantam Klīdzējam, Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys institutam, komponistam Paulam Miervaldim Dambim, galerejis “Alma” dybynuotuojai Astrīdai Riņķei, muzikologei Ingrīdai Zemzarei, kai ari Līpuojis Muzykys, muokslys i dizaina vydsškolai.

MK Atzineibys rokstu pasnādz, kab izsaceitu vaļdeibys atzineibu privatpersonom, t.sk., uorvaļstnīkim, par izcylim sasnāgumim tautsaimisteibys, zynuotnis, izgleiteibys, veseleibys, vidis aizsardzeibys, vaļsts puorvaļdis, kulturys, sporta i vaļsts aizsardzeibys jūmā. KM Eipašū atzineibys rokstu, Atzineibys rokstu i Pateiceibys rokstu pīškir, kab izsaceitu atzineibu i pateiceibu privatpersonom (fiziskom personom, privatūs tīseibu juridiskom personom i itaidu personu apvīneibom) i vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem par sasnāgumim, īguļdejumu i darbeibu kulturys jūmā, sabīdreibys integracejis jūmā voi medeju politikys jūmā.

Foto: Oskars Artūrs Upenieks/Kulturys ministreja

Seminarā jaunīšim “Atzolys 2026” Kuorsovā aicynojam taiseit jaunys latgaliskys kaitys

Fri, 15 May 2026 07:20:00 +0000

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynoj jaunīšus pīsadaleit latgaliskajā seminarā “Atzolys”, kas nu 3. da 7. augusta nūtiks Ludzys nūvoda Kuorsovā. Jimā varēs pīsadaleit jaunīši vacumā nu 16 da 21 goda, lai vuiceitūs latgalīšu rokstu volūdu, īpasazeitu ar myusdīnu Latgolys personeibom i procesim, izzynuotu regiona kulturviesturi i ituos šaļts īspiejis jaunīšim. Kotru seminara reizi jaunīši realizej kaidu praktisku ideju, itymā godā tei byus vysmoz vīna jauna latgaliska kaita jaunīšim i saimem.

Jaunīšu seminars “Atzolys” paradzāts nu 2026. gods 3. da 7. augusta Ludzys nūvodā Kuorsovā. Taišni Kuorsovā sovulaik, 2004. godā, nūtyka pyrmuos “Atzolys”. Seminarā pīsadaleit varēs jaunīši nu 16 da 21 goda ar interesi vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, runuot latgaliski, īpazeit latgaliskū kulturu i vierteibys, lai styprynuotu sovu identitati, byutu zynūši par procesim, nūtikšonom i personeibom Latgolā i latgaliskajā kulturā, iz prīšku poši vaira īsasaisteitu piļsūniskuos sabīdreibys veiduošonā, kai ari socializātūs, veiduotu jaunus kontaktus, satureigi pavadeitu laiku, īsadvasmuotu nu Latgolā aktivūs ļaužu i vaira izzynuotu Kuorsovu, tuos apleicīni i aktivūs dareituojus.

Seminara mierkis ir veicynuot izpratni par kulturys daudzveideibu kai globalu vierteibu i styprynuot jaunīšu leidza atbiļdeibu ilgtspiejeigys regionaluos atteisteibys veiduošonā i kulturys montuojuma saglobuošonā caur latgalīšu volūdys i identiatis prizmu. Īprīškejais seminars tyka reikuots Kruoslovys nūvoda Dagdā 2024. godā, itaida aktivitate jaunīšu auditorejai nūteik reizi divejūs godūs. “Atzolys” sovulaik bejs kai atspierīņa punkts ari daudzim itūšaļt latgaliskajā kulturtelpā pazeistamim aktivistim vaira izzynuot i īsasaisteit kulturys i sabīdryskajūs procesūs.

“Īprīkšejais seminars, kas nūtyka Dagdā, paruodeja, ka latgaliskais interesej naviņ Latgolys jaunīšus, bet ari cytu Latvejis nūvodu i uorzemu jaunīšus. Vairuokim jaunīšim seminars beja motivaceja suokt voi vaira runuot latgaliski kasdīnā, par kū asam cīši, cīši prīceigi. Itūgod seminars “Atzolys” atsagrīž sovā pyrmajā nūtykšonys vītā – Kuorsovā –, kur jaunīšim byus vareiba vaira īpazeit Latgolys kulturu i volūdu, kai ari pošim byut latgaliskuos kulturys leidza veiduotuojim – radeit sovu kaitu latgaliski. Taipat prīcojamēs, ka jaunīši piec seminara turpynoj īsasaisteit latgaliskajuos aktivitatēs. Par pīmāru, ituo gods seminara vadeituoja poša ir diveju īprīškejūs seminaru dalineica,” soka latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja Amanda Anusāne.

Ar jaunīšim seminarā struoduos: kuorsavīte i mūdis dizainere Laima Jurča, improvizators Kozmens (Mārtiņš Kozlovskis), latgalīšu volūdys specialiste Edeite Laime, taipat seminarā gasteis ari cyti lektori, aktivisti i latgalīšu kulturys personeibys. Kūpā ar pyrmuo plānuotuoja latgaliski “Giut breidi” i kaitys “A kas ite?” idejis autori Līgu Springu, golda kaitys “Čipierksneits” idejis autori i dizaineri Jolantu Keišu i cytu latgaliskūs kaitu idejis autorem i dizainerem, jaunīši dorbuosīs praktiski i poši radeis sovys kaitys latgaliski, kū piečuok kūpā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” raudzeis puorvērst eistūs i plotuok lītojamūs produktūs.

Vysys seminarā paradzātuos aktivitatis, ādynuošona i nakšņuošona byus bez daleibys moksys, dalinīkim pošim tik juonūdrūsynoj tikšona iz i nu seminara. Kab pīsadaleitu seminarā, jaunīšim da 15. juņa vajag aizpiļdeit dasacejuma anketu ite: https://ej.uz/atzolys2026. Apstyprynuojumu par pīsadaleišonu seminarā reikuotuoji nūsyuteis da 20. juņa, jamūt vārā dalinīku motivaceju pīsadaleit seminarā.

Seminara nūtikšonu finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu, LAPAS (Latvejis Platforma atteisteibys sadarbeibai) projekts “GearUp!”, kū eistynoj ar Eiropys Savīneibys finansialu atbolstu, i Latgolys kulturys programa, kurū eistynoj Latgolys regiona atteisteibys agentura ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbolstu. Seminara reikuotuojs – latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Seminarā Dagdā 2024. godā jaunīši kūpā ar raidejuma “Pīci breinumi” komandu taiseja raidīrokstu, jū var nūsaklauseit ITE, bet 2022. godā kūpā ar reperi Ūgu i īrokstu studeju “Bigmaar’s Records” topa apvīneibys “Atzolīši” skaņdorbs “Zalts sudobra vītā”.

Notiek ielāde…

Apreļs – nūtikšonom i sasatikšonom pīpiļdeits mieness

Wed, 13 May 2026 05:24:00 +0000

Apreļs "Volūdai" beja cīši kusteigs mieness – pasuokumi, sasatikšonys, raidejumi. Puorstuovēt bīdreibu taida veida nūtikšonys ir vīns nu organizacejis aizdavumu, kas paleidz nūdybynuot jaunus i svareigus kontaktus, byut radzamim, kai ari runuot par mums svareigom temom i meklēt rysynuojumus vysaidim problemvaicuojumim.

17. aprelī nūtyka Saeimys i navaļdeibys organizaceju kūpeigais forums "Kopīgas vērtības. Kopīga valsts", kurā deputati kūpā ar piļsūniskuos sabīdreibys puorstuovim vērtēje sovstarpejū sadarbeibu i sprīde par kūpeigim principim tuos styprynuošonā. Vaira nakai 60 dalinīku vydā kluotyn beja i pīsadaleja ari "Volūdys" vadeituoja Amanda Anusāne i kustynuotuoja, ari reizē Saeimys deputate Leila Rasima.

Foto: Ieva Ābele

Tok 20. aprelī Preiļu nūvoda jaunīšu centrs "Četri pakāpieni" reikuoja "Rodūšūs profeseju forumu" i taidu rodūšūs personeibu vydā kai Lauris Zalāns, Katrīna Griga, Daiņs Skutelis i Līva Vilcāne ar sovu stuostu jimā pīsadaleis ari "Volūdys" i Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne. Forumā pīsadaleja 126 jaunīši nu vysaidom Preiļu nūvoda školom. Pasuokuma mierkis - īdvesmuot i īpazeistynuot jaunīšus ar rodūšajom profesejom i karjerys īspiejom kulturys i muokslys nūzarēs.

Foto: Ilze Piskunova

22. aprelī latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” i bīdreibys “Nezināmā Rēzekne” puorstuovis sasatyka ar Nederlandis viestnīku Latvejā Karlu Persmanu (Carl Peersman) i viestnīceibys vacuokū politikys i sabīdryskuos diplomatejis specialisti Katrīnu Ošiņu.

Sasatikšonā puorrunuojom latgalīšu volūdys nūzeimi i izaicynuojumus, kai ari raudzejom atrast kūpeigū ar frīzu volūdu Nederlandē. Īpazeistynuojom ar organizaceju i Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv dorbu, pastuostejom vaira ap Latgolu i juos viesturi. Taipat dasaskuorem ari drūseibys vaicuojumim pīrūbežā.

Foto: Nederlandis viestnīceiba

Taipat 26. aprelī “Volūda” puorstuovem beja vēļ vīna cīši svareiga sasatikšona ar Latvejis Piļsūniskū aliansi. Sasatikšonys mierkis beja izzynuot vaira par Latgolys bīdreibu aktivitatem i sadarbeibys īspiejom. “Volūda” jau vairuokus godus ir Latvejis Piļsūniskuos aliansis bīdre. Sokam jums sirsneigu paļdis par piļsūniskuos sabīdreibys styprynuošonu Latvejā i navaļdeibys organizaceju interešu puorstuovnīceibu!

Foto: Latvejis Piļsūniskuo alianse

27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys telpuos nūtyka Navaļstiskūs organizaceju i Ministru kabineta sadarbeibys memorianda eistynuošonys padūmis izbraukuma sēde, piec kurys tyka organizātys ari tikšonuos ar nūvoda bīdreibom i nūdybynuojumim dorba grupuos. "Volūda" pīsadaleja diskusejā par latgalīšu volūdys i drūseibys vaicuojumim medeju politikā.

Foto: Gints Ivuskans, Valsts kanceleja

Taipat aprelī tykom aicynuoti iz vairuokom sarunom. Portala lakuga.lv redaktore Laura Melne LR1 raidejumā "Starpbrīdis" runuoja par tū, kū jai nūzeimoj latgaliskais i Latgolys kongresa dīna. Raidejumu var nūsaklauseit ITE. Tok portala i bīdreibys vadeituoja Amanda Anusāne kūpā ar cytim Latgolys patriotim Latgolys regionaluos televizejis raidejumā "Runoj Latgola" diskutēje par latgaliskū identitati, raidejums daīmams ITE.

Foto: Latgolys regionaluo televizeja

____________________________

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Foruma "Vierzeiba" pīredzis stuostu video

Mon, 27 Apr 2026 08:49:00 +0000

2025. gods 1. novembrī latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynuoja iz latgalīšu volūdys i kulturys forumu "Vierzeiba", kurā ar pīredzis stuostim par latgalīšu volūdu i kulturu pīsadaleja latgalīšu volūdys specialisti, Latgolys kulturys dzeivis profesionali i sabīdreibā zynomi latgalīši.

Ar sovim stuostim forumā “Vierzeiba” pīsadaleja radejis personeiba i socialūs medeju influensers Lauris Zalāns, grupys “Borowa Mc” liders Aigars Runčis, Latgolys viestnīceibys “Gors” vadeituoja Diāna Zirniņa, tekstu autore i redaktore Inka, namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja Amanda Anusāne, Vaļsts volūdys centra latgalīšu volūdys lingviste Muora Mortuzāne-Muravska i latgalīšu kulturys kusteibys "Volūda" projektu vadeituoja Edeite Laime. Sovs stuosts beja ari foruma vadeituojam – sabīdryski aktivajam akteram Juoņam Krūņam. Niu pīduovojam vysus stuostus nūsavērt ari kotram grybātuoja.

Nūtikšonu reikuoja latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, bet ar atbaļsteišonu tolkā guoja Latvejis Nacionalais kulturys centrys i Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Latgolys kongresa dīnā medejus aicynojam etera programā īkļaut vaira satura latgaliski

Fri, 24 Apr 2026 14:01:00 +0000

Pyrmūdiņ, 27. aprelī, Latvejā tiks atzeimuota Latgolys kongresa dīna, kurū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu sarokstā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Ar vysaidom nūtikšonom kongresa dīnu atzeimēs vairuokuos vītuos Latgolā, bet, kab svieteitu itū dīnu i caltu Latgolys latvīšu pošapziņu, kas ir vīns nu Latgolys kongresa dīnys mierku, radeju stacejis vysā Latvejā 27. aprelī teik aicynuotys bīžuok atskaņuot muzyku latgaliski, bet cyti medeji – pīdūmuot par latgalisku, Latgolai veļteitu saturu dīnys programā i stuostu pīduovuojumā.

27. apreļs ir viesturyskuo 1917. gods Latgolys latvīšu kongresa lāmumu pījimšonys datums. Kongresā pījimtā lāmumi, kurūs vydā – Latgolys latvīšim apsavīnuot ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim –, veiduoja pamatu Latvejis vaļstei i Latvejis Satversmei. Nu 2018. gods Latgolys kongresu dīna īkļauta atzeimejamūs dīnu sarokstā ar ideju ceļt Latgolys latvīšu pošapziņu, styprynuot regionalū identitati, izruodeit cīnu viesturyskajom ar vaļsts izaveiduošonu saisteitajom nūtikšonom, kai ari veicynuot latgalīšu īsasaisteišonu piļsūniskajuos aktivitatēs.

Kab itamā dīnā plotuok sveiteitu Latvejis Republikys veiduošonuos ideju, popularizātu Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonu i leidza ar tū caltu latgalīšu pošapziņu, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” jau trešū reizi aicynuoja Latvejis radeju stacejis 27. aprelī rotacejā bīžuok īkļaut dzīsmis latgaliski, bet televizejis – dīnys programā paredzēt latgalisku voi Latgolai veļteitu saturu. Marta golā aicynuojums i reizē atguodynuojums par Latgolys kongresa dīnu tyka izsyuteits aptyvai 20 medejim (radeju stacejom i televizejom). Aicynuojumam atsasaukušys Radio TEV, Radio SKONTO, Kurzemes Radio, Radio Marija Latvija, īsasaistūt vysaidūs veidūs – ar intervejom, bīžuoku latgalīšu muzykys atskaņuošonu, kai ari, par pīmāru, Kūrzemis Radio apsajāmuši sovu pyrmūdīnis “Latvīšu muzykys stuņdi” veļteit muzykai latgaliski. Plotai Latgolys kongresa dīnys atzeimiešonā īsasaistejuši Latvejis Sabīdryskuo medeja kanali – kai bīžuok atskaņojūt muzyku latgaliski (eipaši par tū vysod pasaryupej Latvejis Radio 2), tai pīduovojūt raidejumus par Latgolu, par pīmāru, LR1 raidejums “Ģimenes studija”, sasarunojūt ap latgalīšu volūdys vuiceišonūs, raideis nu napaseņ atkluotuos LSM Latgolys redakcejis Daugovpilī, portals REplay.lv sagatavejs raidejumu izlasi “Latgaliski par Latgali”, LTV1 eterā paradzāta vareiba nūsavērt dokumentaluos kinys “Latgalīši Pīterpilī” i “Latgolys kongress zam lupys”. Pīdūmuot par muzyku, raidejumim voi cytu saturu, kas ir latgaliski, kai 27. aprelī, tai kasdīnā aicynuoti ari cyti medeji. Īsasaisteišona Latgolys kongresa dīnys nūtikšonuos ir breivpruoteiga.

Aicynuojuma syuteituoja, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda”, vadeituoja Amanda Anusāne soka: “Latgolys kongresa dīna, ka tai saleidzynoj, ir jauna atzeimejamuo dīna, juos gūdynuošona sabīdreibā vaļsts mārūgā vēļ tik atsateistej, deļtuo prīcojamīs redzēt, ka atzeimiešonā īsasaisteit atsasauc ari Latvejis medeji. Itūgod eipašuok uzrunuojom radejis i TV kanalus, bet pīdūmuot ap saturu latgaliki kai Latgolys kongresa dīnā, tai cytuos, sasnādzūt atzeimejamuos dīnys ierki, drūsai var kotrys! Itū dīnu var atzeimēt vysaidūs veidūs, par pīmāru, zinim, ka ari Vaļsts policeja īsasaisteis Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonā, sagatavejūt presis viesti latgaliski. 27. aprelī gūdynojam vaļsts viesturē cīši svareigu nūtikšonu – ceļu iz vīnuotu, naatkareigu vaļsti, deļtuo ir jauki, ka par tū prīcojās vysaidūs sabīdreibys leimiņūs – nu saimis Latgolā da Latvejis Sabīdryskuo medeja.”

Latgolys kongresa dīnys atzeimiešona ar vysaidom nūtikšonom suoksīs jau reitu, 25. aprelī, Rēzeknē ar skotivis runys konkursu “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotū latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadi. Taipat Latgolys kongresa dīnai veļteiti pasuokumi – daņči, sasatikšonys ar sabīdreibā zynomim latgalīšim, lekcejis, izalauzšonys spēle, svineigi pasuokumi, kai i Navaļstiskūs organizaceju i Ministru kabineta sadarbeibys memoranda eistynuošonys padūmis sēde – īplānuoti Augšdaugovys nūvoda Kolupā, Bolvu nūvoda Baļtinovā i Upītē, Leivuona nūvoda Leivuonā, Rēzeknē i Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogostā. Pasuokumus reikoj kai pošvaļdeibys, tai jaunīšu centri, izgleiteibys īstuodis, navaļstiskuos organizacejis i cyti, nūtikšonu apkūpuojums daīmams latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

____________

Izsludynuots Pīteram Jurciņam veļteitais “Literatu konkurss 2026”

Fri, 17 Apr 2026 06:59:00 +0000

Īsuocūt ceļu iz Pīterdīnys gaideišonu, teik izsludynuots kasgadejais dzejnīkam Pīteram Jurciņam veļteitais literatu konkursu. Itūgod konkursā kai jauni, tai pīredziejuši literati aicynuoti īsnēgt dorbus dzejis, bārnu i pusaudžu literaturys, kai i humoreskys žanrūs. Dorbus var īsnēgt da 10. juņa, bet uzvarātuojs kotrā nu treju kategoreju tiks paziņuots tradicionalajā Pīterdīnys pasuokumā Rēzeknis nūvoda Rogovkā 29. junī.

Literarais konkurss, lai gūdynuotu dzejnīka, nūvodnīka Pītera Jurciņa (Pētera Jurciņa) pīmiņu, aizasuoce 2004. godā i niu palics par īrostu kulturys nūtikšonu goda daļu, Pīterdīnys pasuokumā Rogovkā izceļūt ari myusu dīnu literatu dorbus. Pīters Jurciņš (1932–2004) beja labi pazeistams kai dzejnīks, tai i jaunūs literatu atbaļsteituojs. Tradicionali konkursā teik gaideiti dorbi dzejis žanrā, jemūt vārā pārņ veiksmeigi aizsuoktū humoreskys žanra veicynuošonu, itūgod konkursa daleibnīki aicynuoti īsnēgt dorbus ari jimā, bet bārnu literaturys vierzīņs teik papyldynuots ar izsvoru iz literaturu pusaudžim, kuruos latgaliski itūšaļt vyspuor nav. Konkursa dorbim nav kaida vīna temata, bet dreikst īsadvesmuot nu Jurciņa dzejūļa fragmenta, kas publicāts kruojumā “Vasala, muos, vasals, bruoļ!” (2002) i ir ituo gods konkursa moto: “Cylvāks vaicoj cylvāka, gors vaicoj gora”.

Pīteram Jurciņam veļteitū literatu konkursu reikoj Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde, Nautrānu apvīneibys puorvaļde (Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys īstuode) i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Konkurss ir daļa nu literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys pasuokumu programys, kurū nu 2024. gods ar vairuoku sadarbeibys partneru atbolstu eistynoj “Volūda”. Ari itymā godā paradzāti treis latgalīšu literaturys kustynuošonai veļteiti literarī konkursi – niu izsludynuotais P. Jurciņam veļteitais konkurss, dzejis slams “Rogovkys dzejis voga”, kai i sadarbeibā ar Latvejis Rakstnīku savīneibu i festivalu “Prozas lasījumi” par tradiceju palykušais konkurss “Latgolys prozys skaitejumi”.

Pīters Jurciņš raksteja dzeju (ari bārnim), spēlēja teatri, muzicēja i dzīduoja, taipat naiztryukstūša juo dzeivis daļa beja humors – ituos vysys sferys sasasauc ar konkursa literarūs žanru vierzīnim. Jamūt vārā ari publiski izskaniejušūs redzīņus, ka latgalīšu literaturā datryukst dorbu pusaudžim, konkursa reikuotuoji itymā godā aicynoj konkursa dalinīkus pīdūmuot pi ituo vaicuojuma, eipaši – pošus jaunīšus paraudzeit raksteit dorbus latgaliski sovim vīnaudžim.

Konkursam jaunus, da ituo napublicātus dorbus voi jūs fragmentus kaidā nu treju kategoreju – dzeja, humoreska voi literatura bārnim i pusaudžim – literati aicynuoti īsyuteit da 10. juņa elektroniski latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda” iz e-postu: literatura@voluda.lv ar nūruodi “Literatu konkurss 2026”. Dorbus vērtēs vysmoz treis eksperti, bet uzvarātuoju kotrā nu kategoreju paziņuos Pīterdīnys pasuokumā Rogovkā 29. junī, kod tiks gūdynuoti Nautrānu pogosta Pīteri, kurūs vydā ari Pīters Jurciņš. Lobuokūs dorbu autori kotrys sajims premejis 100,00 eiro apmārā nu Nautrānu apvīneibys puorvaļdis, kai ari atleidzeibu nu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” par dorba (voi juo fragmenta) publikaceju latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv 200,00 eiro apmārā. Paradzātys ari cytys specbolvys, kai i sovu simpateju apbolvuos “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja”.

Ar pylnu Pīteram Jurciņam veļteituo literatu konkursa nūlykumu var īpasazeit Rēzeknis nūvoda sātyslopā rezeknesnovads.lv, latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” sātyslopā voluda.lv. Nūlykums daīmams ITE.

Konkursa nūtikšonu atbolsta Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu, bet latgalīšu kulturys kusteibys "Volūda" latgalīšu literaturys veicynuošonys aktivitatem 2026. godā tolkā īt Vaļsts kulturkapitala fonds.

Bīdreibys dybynuošona aiz speita | Īpasazeistam ar “Volūdys” kustynuotuojim

Mon, 13 Apr 2026 15:20:00 +0000

Nūsvietejūt “Volūdys” juridiskūs 20 godu jubileju i atguodojūt itūs godu laikā pīdzeivuotū, turpynojam īpazeistynuot ar bīdreibys kustynuotuojim. 13. apreļa stuosts byus par taišni ituos dīnys jubilaru – Juri Viļumu (voi plotuok pazeistamu kai Jureiti), kurs ir pats pyrmais bīdreibys vaļdis prīšksādātuojs i vyspuor “vaineigs” pi oficialys bīdreibys dybynuošonys.

Vaicojūt, kai roduos ideja par bīdreibys dybynuošonu, Jureits stuosta, ka vajag par reizi nūdaleit bīdreibys dorbuošonuos pyrma oficialuos nūsadybynuošonys i piec tuos. Jau nu 80. godu beigu latgalīšu studenti guoja kūpā i meklieja veidus, kai latgaliskumu izviļkt nu dziļūs koktu – lai nav tikai “parunuosim sātā, nu, varbyut ari bazneicā”. Taiseja aptaujis, sadūmuoja reikuot nūmetni školuotuojim “Vosoruošona”, vēļ pyrma oficialuos 2005. goda nūsadybynuošonys īspiejom īrunuot bazneicys puorstuovus i volūdnīkus atsasēst pi vīna golda i salikt gramatiku tai, kab volūda varātu aktivuok dzeivuot ari rokstūs. Kluotyn nūtyka čyguonūs īšonys i cytys jaunīšu kūpā saīšonys, kas pīsadar jaunim ļaudim. Tok vysys ituos darbeibys beja ar puortraukumim, da jauna entuziasta, kurs uzajēme kū naviņ sareikuot i tod varēja byut garuoks klusums. Tai suoktuos “vacuo” bīdreibys turpynova sovys tradicejis, tok jaunu iniciativu praktiski nabeja. Deļtam 2005. godā kūpā ar Arvi Soldānu Daugovpilī izdūmovam, ka vajag vystik izveiduot oficialu bīdreibu, kab byutu regulara darbeiba, koč kaids sistematiskums i, kū tī slēpt, ari kaidys īspiejis pretendēt iz projektu konkursu finansejumu. Paļdis vajag saceit Ilzei Mežinīcei (ilggadejai “Vosoruošonys” reikuotuojai), kas pasaceja – “Nikas tī jums nasaīs!” Deļ tam, ka da tuo “Latgolys Studentu centrs” (LgSC) beja eistyn taida naformala dūmubīdru kūpa, kas nūsaturēja iz sovstarpejuos uzaticiešonys placu i iz plyka entuziasma. Ilzis saceitais laikam dzili īknībe i gribiejuos pīruodeit, ka saīs gon!

Latgolys Studentu centra aktivitatēs ("Vosoruošonā")

Kai tev ruodīs – kū “Volūdys” (Latgolys Studentu centra, LgSC) darbeiba ir mainejuse Latgolys kulturtelpā?

Da tuo latgalīšim nabeja vīnuota informacejis olūta škārsteiklā – niu ir lakuga.lv. Bīdreiba dalykuse rūku daudzu jaunu ideju eistynuošonai, kurom taišni organizacejis īkruotuo projektu pīredze deve lobu reputaceju, kab tyktu pi nuokušuo atbolsta. Na izreiz, bet pakuopeniski, it seviški, ar Edeitis īīšonu bīdreibā iniciativys palyka stypruokys i pamateiguokys, kas kūpumā nūstyprynova latgalīšu byušonu iz NVO sektora skatuvis.

Bīdreibys pyrmsuokumūs mes raudzejom ari savest kūpā vysys latgalīšu bīdreibys i kūpā aktivuok sasadorbuot, kūpā apsavērt, kurys jūmys varam lobuok nūsegt i padareit vairuok lobūs dorbu. Ka nasamoldu, jau 2007. godā beja sareikuots kūpeigs Latgalīšu navaļdeibys organizaceju kongress Leiksnā – tūlaik beja lela puorstuovnīceiba nu bīdreibu – sapazynom, apsamainejom ar kontaktim, pījēmem kūpeigus lāmumus, tok juopīzeist – kotram sovu dorbu daudz i pi kūpejūs na vysod pītyka spāka pīsagiut. Ari maņ tryuka zynuošonu i prasmju, kai vysus saturēt vīnuotā mehanismā. Tok bīdreibu sadarbeiba turpynojās vysmoz tod, kod ir vajadzeiba paust kaidu skaļuoku vuordu nu Latgolys pusis i tod kūpā līkam parokstu iz kūpeigom viestulem vaļsts īstuodem ci paziņuojumim presei.

Jau nu bīdreibys izveiduošonys, maņ svareigi beja dareit, kab nuokamajim jaunīšim, kam byus interese i gribiešona koč kū dareit latgaliskajā sabīdryskajā laukā, nabyutu otkon vyss juosuoc nu jauna. Niu ir tradicejis, ir pīredze, ir cīši loba reputaceja, ir dareit gribūši ļauds i ir redzīņs iz prīšku – tys pats golvonais!

Festivala "Muzykys Skrytuļs" pyrmsuokumūs

Kai dorbuošonuos “Volūdā” ir ītekmiejuse tovu dzeivi?

2003. godā puorskaiteju kaidu nu Ontona Slišāna rokstu i tys maņ golvā lyka aizdūt tik daudz vaicuojumu, deļkam latgaliskajā sabīdryskajā dzeivē (kai maņ tūreiz izavēre) praktiski nikas nanūteik? Tai pa druskai atrodu dūmubīdrus nu tūreizejuo “LgSC” i es aizviņ vairuok izzynovu i vairuok īsasaisteju latgaliskajā. Kūpumā tys vyss gona pamateigi sagrīze ari munu dzeivi – praktiski leluokuo daļa munys dzeivis niu jau vairuok nakai 20 godu ir tīši voi pastarpynuoti saisteiti ar latgaliskū i ar Latgolu. Juosoka – tei jau da šam beja breineiga pīredze i byus vēļ! Vyspuor izpratne par sovom latgaliskajom saknem deve papyldu pošapziņu i puorlīceibu par vajadzeibu īsastuot par taisneibu. Pījemu, ka taišni muna dorbuošonuos latgaliskajā vidē deve pyrmū uzaticiešonu nu cylvāku, lai 2011. godā palyktu ari par Saeimys deputatu. Niu ir tai, ka saprūtu ari lelū atbiļdeibu vacūs latgalīšu i nuokūtnis latgalīšu prīškā i deļ tam ir svareigi salikt golvonuos doromuos lītys, lai mes naizškeistu mozūs lītu dareišonā, bet ar kotru nuokamū sūli tyktu pi lobuoku rezultatu kai latgaliskumam, tai Latgolai kūpumā.

Bīdreibys kūpsapuļce 2009. godā

Kas nu “Volūdys” dareituo tev ruodīs vysusvareiguokais?

Eisuo atbiļde – vyss ir svareigs. Vosorys nūmetnis školuotjim i jaunīšim, skaistu gruomotu izdūšona, portala lakuga.lv napuortraukts dorbs jau nu 2007. goda, paleidzeiga rūka pi ortografejis vaicuojumu sakuortuošonys, vysaidys muzykalys i literarys nūtikšonys, daleiba storptautyskūs projektūs, sovulaik pīsadalejom ari latgalīšu volūdys atbolsta piketūs Reigā, vysaidys troki lobys lītys nūtykušys. Ka ir diveji latgalīši, kurim ir kūpeiga ideja, jī var īt i tū eistynuot ar “Volūdys” paleidzeibu.

Čyguonūs īšona

Tovs meiluokais voi svareiguokais pīdzeivuojums, nūtikšona, dareitais “Volūdā”...

Aktivuokais beju bīdreibys pyrmsuokumūs. Tūlaik kūpā ar leiksnīšim reikovam festivalu “Muzykys Skrytuļs”, kas īnese jaunu atspaidu latgaliskuos muzykys radeituojim, jau izreiz izveidovam portalu lakuga.lv (piec Valentina Lukaševiča pīspēlis) – lai ari suokumā nabeja tī daudz rokstu, tok uzturiejom regularitati. Pīmiņu, ka pats deļ seve pījiemu lāmumu, ka juoteik skaidreibā, kurs tod vaļstī eisti atbiļd par tuo Vaļsts volūdys lykuma pantu, ka “vaļsts nūdrūsynoj latgalīšu rokstu volūdys (..) aizsardzeibu, saglobuošonu i atteisteibu”? Tūlaik suocēs gona aizraujūša vairuoku mienešu sarakste ar ministrejom, īstuodem, ari vaļsts prezidenta kancelelu, kas, prūtams, tikai pīruodeja, ka tī nūteik tikai sovstarpejs “futbols” i nivīns par tū atbiļdeibu uzajimt nagrib, tok tuo rezultatā delfi.lv nūpublicēja munu rokstu, kuram pīmiņu beja cīši daudz komentaru – vairuok par 500. Tys beja “komentaru karu” zalta laikmets. Piec tam muns aizdavums beja paleidzēt i, cik varu, atbaļsteit nuokamūs. Prīcojūs, ka piec tam leluokū dali dorba jau uzajēme citi – Edeite Husare, Ilze Sperga, Vineta Vilcāne, Laura Melne i vysi citi aktivī latgalīši! Svareigi, ka ir piecteceiba i dorbu turpynuojums, kas niu jau ir vainagovīs ari jaunā bīdreibys nūsaukumā i plotuokā bīdreibys identitatē. Ka pošā suokumā muns leluokais pīdzeivuojums varēja byut čyguonūs īšona pa Viļānu sātom, tod niu, kai redzit, bīdreiba “Volūda” ir vīns nu leluokūs, ka na pats leluokais latgaliskūs procesu kustynuotuojs Latgolā, Latvejā i iz pasauļa.

Kaidus spāka vuordus, vielejumus tu varātu īdūt “Volūdai” dorbim iz prīšku?

Naatsastuot! Myusu kūpejuo miseja ir seneja, gaiša i cīš svareiga nuokūtnis Latgolai – es saceitu vysai latvīšu nacejai! Tys tai skaļūs vuordūs. A deļ kotra cylvāka, deļ kotra latgalīša tei ir cīši lela boguoteiba – apjaust sovu identitati, apjaust sovus spākus i saprast, ku tu naesi vīns “taids troks” iz ituo pasauļa. Vēļ daudz lobu dorbu prīškā! Kaids byus tovs nuokamais latgaliskais pasuokums?

Golvonuo biļde – Dagneja Bernāne ("Volūdys" 20 godu jubilejs), puorejuos biļdis – nu bīdreibys arhiva.

____________________________

Pyrmū reizi padūtys “Volūdys” bīdra goda bolvys “Saviļņuotuojs”

Mon, 16 Mar 2026 13:04:00 +0000

Latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda" pyrmū reizi padūd “Volūdys” bīdra goda bolvu “Saviļņuotuojs”. Plānuots taidu bolvu īdybynuot kai tradiceju.

“Saviļņuotuoja” bolvys ir divejis – vīna kaidam nu bīdru par breivpruoteigū īsaisti bīdreibys dorbā, bet ūtra kaidam nu atbaļsteituoju. Vīnu bolvu, kas tyka pasnēgta 28. februarī Rēzeknis nūvoda pasuokumā “Goda bolva kulturā”, sajēme Rēzeknis nūvods, bet ūtru – bīdreibys kūpsapuļcis dīnā, 14. martā, sajēme kustynuotuoja Laura Spundere.

Par “Volūdys” goda kustynuotuoju vaļde izalaseja Lauru Spunderi, kurei regulari pīsadola vaļdis sēdēs, breivpruoteigi īsasaista vysaidu nūtikšonu organiziešonā, apmeklej bīdreibys organizātūs pasuokumus, kai ari īt tolkā ar idejom i paleidzeigu rūku “Volūdys” iniciativuos. Laura ari beja vīna nu aktivuokūs kustynuotuoju, kas struoduoja pi “Volūdys” juridyskūs 20 godu jubileja pasuokuma.

Par “Volūdys” goda atspaidu vaļde izalaseja Rēzeknis nūvodu. Nūvods ir naviņ myusu deklarātuo sāta, bet ari lels atbolsts bīdreibys organizātūs pasuokumu eistynuošonā i latgaliskuos identitatis styprynuošonā. Rēzeknis nūvods ir vīta, kur mums ir saguojs vysu vaira dorbuotīs – "Rogovkys dzejis voga", Pīteram Jurceņam veļtaitais Literatu konkurss, "Gulguošona", rodūšuos rezidencis i "Breinumu duorzs", Nautrānu kulturtelpys dasacejuma gataveišona i seminaru cyklys i cyti dorbi i nūtykšonys, kuruos ir bejušys ar Rēzeknis nūvoda i jūs īstuožu i darbinīku kūpā dareišonu, sadarbeibu i atbolstu.

–––––––––––––––

Dzeja, proza i latgalīšu literaturys populariziešona uorzemēs – ituo gods plāni rodūšūs rezidenču programā Lūznovys muižā

Sat, 28 Feb 2026 18:29:00 +0000

Nūsaslāguse dasasaceišona Lūznovys muižys i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” eistynuotuos rodūšūs rezidenču programys literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā 2026. gods rezidencem. Ītūgod rezidencēs tiks raksteita dzeja pīaugušajim i bārnim, struoduots pi prozys dorbu, kai i byus dorbs pi kataloga ar tulkuojumim latgalīšu literaturys populariziešonai uorzemēs.

Ūtrajā rezidenču programys godā četrom rezidentu vītom sajimti 15 interesentu dasacejumi, kurūs izviertejūt, pīsadaleišona rezidencēs apstyprynuota literatim mygluojam, Annelei Slišānei i Inetai Atpilei-Juganei, kai ari tulkuotuojam Džeidam Vilam, kas pīsavīnuos īprīšk zynomajom ituo gods programys dalineicom — Ligijai Purinašai i Valijai Platacei.

Rezidenču programa, kurei itūgod ir vīna nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” nominantu i nūtiks ūtrū reizi, paradzāta latgaliski rokstūšajim literatim, tulkuotuojim, žurnalistim, scenaristim, latgalīšu volūdys, literaturys i Latgolys kulturys pietnīkim, jūs vydā ari uorzemu literatim, kas roksta latgaliski, voi uorzemu literatim i pietnīkim, kas roksta ap Latgolu voi pietej Latgolys kulturu i tulkoj nu/iz latgalīšu volūdu. Programys mierkis ir veicynuot latgalīšu volūdys, literaturys i latgalistikys atteisteibu i populariziešonu, nūdrūsynojūt platformu augstvierteigu daildorbu latgalīšu volūdā i Latgolai veļteitu pietejumu pīaugumam.

Itūgod, pasakūt Vaļsts kulturkapitala fonda i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys atbolstam, ir vareiba programā uzjimt sešus rezidentus. Divejis rezidentis ir pārnejuo gods literarūs konkursu – dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” i “Latgolys prozys skaitejumi” – uzvarātuojis Valija Platace i Ligija Purinaša. Iz puorejom četrom rezidentu vītom atkluotajā konkursā sajimti 15 dasacejumi, kurūs izviertejūt, sasprīsts, ka rodūšuo dorba laiku rezidencēs Lūznovys muižā byus vareiba izmontuot mygluojam, struodojūt pi pyrmuo dzejis kruojuma, Annelei Slišānei, aizsuocūt leluoka apjūma prozys dorba raksteišonu, Inetai Atpilei-Juganei, pīsavieršūt dzejis gruomotys bārnim radeišonai, kai i tulkuotuojam i literarajam agentam Džeidam Vilam (Jayde Will), gatavejūt katalogu latgalīšu literatu dorbu populariziešonai uorzemēs. Ar rezidenču programys dalinīku dorbim piečuok byus vareiba īpasazeit kotram interesentam – jūs fragmenti atkareibā nu autora sagataveituos publikacejis byus puorskaitomi latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

Pārņ, aizsuocūt rezidenču programu, jamā pīsadaleja pīci rezidenti, nu kurūs diveji beja literarūs konkursu uzvarātuoji, bet treis pīsasaceja atkluotajā uzsaukumā i muiža deve vareibu rezidencis izmontuot vysim grybātuojim. 2025. gods rezidencēs literate Dagneja struoduoja pi ūtruo dzejūļu kruojuma “Mīleibys volūdā”, konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2024” uzvarātuoja Inga Kaļva-Minina rezidencis laikā pabeiguse garstuostu bārnim latgaliski “Sirdsbolss” i pīrakstejuse apceri, latgaliskuo dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuojs Silvestrs struoduojs pi debejis dzejis kruojuma “Lāčus plēst un velnus kaut”, tulkuotuojs Laurs Magazeiņs rezidencis laikā gatavejs myusu dīnu ukraiņu literaturys autora Artema Čeha dorba “D rajons” fragmentu tulkuojumu latgaliski, bet muzikis Ingars Gusāns (Sovvaļnīks) dorbuojīs ar muzykys materialu jaunajam albumam “Cārtumi”.

Itūgod sajimtī 15 dasacejumi aplīcynoj augūšū autoru interesi par jaunū vareibu rodūšajam dorbam i līk ticēt, ka rodūšūs rezidenču programa paliks par nūzeimeigu atbolsta punktu latgalīšu literaturys i volūdys styprynuošonā. Lūznovys muižys kulturys projektu vadeituoja Inga Žirgule prīcojās, ka rezidenču programys potencialu i nūzeimi aplīcynoj kai Vaļsts kulturkapitala fonda daškiertais finansiejums, tai leluo autoru interese. “Dasacejumu skaits skaidri paruoda, cik cīši rodūšajim cylvākim ir vajadzeiga telpa i laiks natraucātam, koncentrātam dorbam. Cīši žāļ, ka navarim dūt vareibu kotram grybātuojam – dasacejumūs beja tik daudzi breineigu plānu! Kai rodūšs cylvāks poša cīši nūvierteju laiku, kū var veļteit natraucātom dūmom i dorbam. Nu sarunu ar pārnejuo gods rezidentim dabuojom aplīcynuojumu, cik vajadzeigs autorim ir itaids formats. Eipaši tys svareigs jaunim autorim i tim, kurim īsastuojs “klusuma periods” i mierktīceiga koncentriešonuos dorbam i tam pīmāruota vide, kaida ir Lūznovā, dūd jaunu spāku. Tycam, ka rezidenču programa styprynuos naviņ pošys muižys, bet i vysa regiona kulturys identitati, kam rezidencis paliks par eipaši spāku dūdūšu telpu latgalīšu volūdys lītuojumam i literarajai jaunradei,” soka Inga Žirgule.

Latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda” īsasaisteišona rezidenču programys eistynuošonā ir daļa nu latgaliski radeitys literaturys veicynuošonys dorba, kas teik eistynuots kai ar jaundorbu publiciejumim portalā lakuga.lv, vairuokim literarajim konkursim, tai i ar prozys i dzejis dorbu izdūšonu, eipaši atbolstūt jaunu literatu debejis dorbu tapšonu.

Rezidenču programa juos dalinīkim Lūznovys muižā nūdrūsynoj uzaturiešonu, ādynuošonu, kai i rodūšuo dorba stipendeju. Programys byušonu finansiali atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Taipat kotram interesentam ar zīduojumu platformā http://voluda.lv ir vareiba atbaļsteit Lūznovys muižys i “Volūdys” rezidenču programu, paleidzūt idejai i vēļ kaidai rodūšai personeibai pīdzeivuot rezidencis laiku muižā.

Es i dorbuošonuos bīdreibā. "Volūdys" kustynuotuoju stuosti

Fri, 27 Feb 2026 14:59:00 +0000

27. februarī nu 2014. gods teik sveiteita Storptautyskuo NVO dīna, kas veļteita navaļstiskūs organizaceju dorbam, vysūs kontinentūs izceļūt bīdreibu, nūdybynuojumu i īsaisteitūs cylvāku īguļdejumu piļsūniskuos sabīdreibys styprynuošonā vysūs leimiņūs. “Volūda” itamā dīnā grib pasadaleit ar sovu bīdru personeigajim stuostim par bīdreibys nūzeimi pošu augšonā, īsaistē, kasdīnys prīcā voi cytuos sferuos.

Napaseņ publicējom “Volūdys” kustynuotuojis, ari sovulaik bīdreibys vadeituojis Guntys Ločmelis stuostu, kurā jei atguodynuoja, ka daudzi teik runuots par bīdreibys dorbim, bet “ir svareigi naviņ tys, kū dora bīdreiba, tok ari tys, kai mes poši jiutamīs. I itei ir vīta, cylvāki i laiks, kas vysod ir bejs pīpiļdeits ar cīši lobom sajiutom.” (Vysu interveju var puorskaiteit ITE) Deļtuo pyrma NVO dīnys vaicuojom bīdrim, kas ir jūs personeigī stuosti i sajiutys. Kaidam tei saīt ticeibys sovim spākim styprynuošona, kaidam sajiuta par jāgpylnu dzeivi, kaidam ceļš iz sovu pyrmū gruomotu voi jaunu profesionalu ceļu.

____________________________