VOLŪDA - VIESTS

Foruma "Vierzeiba" pīredzis stuostu video

Mon, 27 Apr 2026 08:49:00 +0000

2025. gods 1. novembrī latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynuoja iz latgalīšu volūdys i kulturys forumu "Vierzeiba", kurā ar pīredzis stuostim par latgalīšu volūdu i kulturu pīsadaleja latgalīšu volūdys specialisti, Latgolys kulturys dzeivis profesionali i sabīdreibā zynomi latgalīši.

Ar sovim stuostim forumā “Vierzeiba” pīsadaleja radejis personeiba i socialūs medeju influensers Lauris Zalāns, grupys “Borowa Mc” liders Aigars Runčis, Latgolys viestnīceibys “Gors” vadeituoja Diāna Zirniņa, tekstu autore i redaktore Inka, namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja Amanda Anusāne, Vaļsts volūdys centra latgalīšu volūdys lingviste Muora Mortuzāne-Muravska i latgalīšu kulturys kusteibys "Volūda" projektu vadeituoja Edeite Laime. Sovs stuosts beja ari foruma vadeituojam – sabīdryski aktivajam akteram Juoņam Krūņam. Niu pīduovojam vysus stuostus nūsavērt ari kotram grybātuoja.

Nūtikšonu reikuoja latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, bet ar atbaļsteišonu tolkā guoja Latvejis Nacionalais kulturys centrys i Sabīdreibys integracejis fonds nu Latvejis Republikys Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Latgolys kongresa dīnā medejus aicynojam etera programā īkļaut vaira satura latgaliski

Fri, 24 Apr 2026 14:01:00 +0000

Pyrmūdiņ, 27. aprelī, Latvejā tiks atzeimuota Latgolys kongresa dīna, kurū svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu sarokstā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Ar vysaidom nūtikšonom kongresa dīnu atzeimēs vairuokuos vītuos Latgolā, bet, kab svieteitu itū dīnu i caltu Latgolys latvīšu pošapziņu, kas ir vīns nu Latgolys kongresa dīnys mierku, radeju stacejis vysā Latvejā 27. aprelī teik aicynuotys bīžuok atskaņuot muzyku latgaliski, bet cyti medeji – pīdūmuot par latgalisku, Latgolai veļteitu saturu dīnys programā i stuostu pīduovuojumā.

27. apreļs ir viesturyskuo 1917. gods Latgolys latvīšu kongresa lāmumu pījimšonys datums. Kongresā pījimtā lāmumi, kurūs vydā – Latgolys latvīšim apsavīnuot ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim –, veiduoja pamatu Latvejis vaļstei i Latvejis Satversmei. Nu 2018. gods Latgolys kongresu dīna īkļauta atzeimejamūs dīnu sarokstā ar ideju ceļt Latgolys latvīšu pošapziņu, styprynuot regionalū identitati, izruodeit cīnu viesturyskajom ar vaļsts izaveiduošonu saisteitajom nūtikšonom, kai ari veicynuot latgalīšu īsasaisteišonu piļsūniskajuos aktivitatēs.

Kab itamā dīnā plotuok sveiteitu Latvejis Republikys veiduošonuos ideju, popularizātu Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonu i leidza ar tū caltu latgalīšu pošapziņu, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” jau trešū reizi aicynuoja Latvejis radeju stacejis 27. aprelī rotacejā bīžuok īkļaut dzīsmis latgaliski, bet televizejis – dīnys programā paredzēt latgalisku voi Latgolai veļteitu saturu. Marta golā aicynuojums i reizē atguodynuojums par Latgolys kongresa dīnu tyka izsyuteits aptyvai 20 medejim (radeju stacejom i televizejom). Aicynuojumam atsasaukušys Radio TEV, Radio SKONTO, Kurzemes Radio, Radio Marija Latvija, īsasaistūt vysaidūs veidūs – ar intervejom, bīžuoku latgalīšu muzykys atskaņuošonu, kai ari, par pīmāru, Kūrzemis Radio apsajāmuši sovu pyrmūdīnis “Latvīšu muzykys stuņdi” veļteit muzykai latgaliski. Plotai Latgolys kongresa dīnys atzeimiešonā īsasaistejuši Latvejis Sabīdryskuo medeja kanali – kai bīžuok atskaņojūt muzyku latgaliski (eipaši par tū vysod pasaryupej Latvejis Radio 2), tai pīduovojūt raidejumus par Latgolu, par pīmāru, LR1 raidejums “Ģimenes studija”, sasarunojūt ap latgalīšu volūdys vuiceišonūs, raideis nu napaseņ atkluotuos LSM Latgolys redakcejis Daugovpilī, portals REplay.lv sagatavejs raidejumu izlasi “Latgaliski par Latgali”, LTV1 eterā paradzāta vareiba nūsavērt dokumentaluos kinys “Latgalīši Pīterpilī” i “Latgolys kongress zam lupys”. Pīdūmuot par muzyku, raidejumim voi cytu saturu, kas ir latgaliski, kai 27. aprelī, tai kasdīnā aicynuoti ari cyti medeji. Īsasaisteišona Latgolys kongresa dīnys nūtikšonuos ir breivpruoteiga.

Aicynuojuma syuteituoja, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda”, vadeituoja Amanda Anusāne soka: “Latgolys kongresa dīna, ka tai saleidzynoj, ir jauna atzeimejamuo dīna, juos gūdynuošona sabīdreibā vaļsts mārūgā vēļ tik atsateistej, deļtuo prīcojamīs redzēt, ka atzeimiešonā īsasaisteit atsasauc ari Latvejis medeji. Itūgod eipašuok uzrunuojom radejis i TV kanalus, bet pīdūmuot ap saturu latgaliki kai Latgolys kongresa dīnā, tai cytuos, sasnādzūt atzeimejamuos dīnys ierki, drūsai var kotrys! Itū dīnu var atzeimēt vysaidūs veidūs, par pīmāru, zinim, ka ari Vaļsts policeja īsasaisteis Latgolys kongresa dīnys atzeimuošonā, sagatavejūt presis viesti latgaliski. 27. aprelī gūdynojam vaļsts viesturē cīši svareigu nūtikšonu – ceļu iz vīnuotu, naatkareigu vaļsti, deļtuo ir jauki, ka par tū prīcojās vysaidūs sabīdreibys leimiņūs – nu saimis Latgolā da Latvejis Sabīdryskuo medeja.”

Latgolys kongresa dīnys atzeimiešona ar vysaidom nūtikšonom suoksīs jau reitu, 25. aprelī, Rēzeknē ar skotivis runys konkursu “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotū latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadi. Taipat Latgolys kongresa dīnai veļteiti pasuokumi – daņči, sasatikšonys ar sabīdreibā zynomim latgalīšim, lekcejis, izalauzšonys spēle, svineigi pasuokumi, kai i Navaļstiskūs organizaceju i Ministru kabineta sadarbeibys memoranda eistynuošonys padūmis sēde – īplānuoti Augšdaugovys nūvoda Kolupā, Bolvu nūvoda Baļtinovā i Upītē, Leivuona nūvoda Leivuonā, Rēzeknē i Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogostā. Pasuokumus reikoj kai pošvaļdeibys, tai jaunīšu centri, izgleiteibys īstuodis, navaļstiskuos organizacejis i cyti, nūtikšonu apkūpuojums daīmams latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

____________

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Izsludynuots Pīteram Jurciņam veļteitais “Literatu konkurss 2026”

Fri, 17 Apr 2026 06:59:00 +0000

Īsuocūt ceļu iz Pīterdīnys gaideišonu, teik izsludynuots kasgadejais dzejnīkam Pīteram Jurciņam veļteitais literatu konkursu. Itūgod konkursā kai jauni, tai pīredziejuši literati aicynuoti īsnēgt dorbus dzejis, bārnu i pusaudžu literaturys, kai i humoreskys žanrūs. Dorbus var īsnēgt da 10. juņa, bet uzvarātuojs kotrā nu treju kategoreju tiks paziņuots tradicionalajā Pīterdīnys pasuokumā Rēzeknis nūvoda Rogovkā 29. junī.

Literarais konkurss, lai gūdynuotu dzejnīka, nūvodnīka Pītera Jurciņa (Pētera Jurciņa) pīmiņu, aizasuoce 2004. godā i niu palics par īrostu kulturys nūtikšonu goda daļu, Pīterdīnys pasuokumā Rogovkā izceļūt ari myusu dīnu literatu dorbus. Pīters Jurciņš (1932–2004) beja labi pazeistams kai dzejnīks, tai i jaunūs literatu atbaļsteituojs. Tradicionali konkursā teik gaideiti dorbi dzejis žanrā, jemūt vārā pārņ veiksmeigi aizsuoktū humoreskys žanra veicynuošonu, itūgod konkursa daleibnīki aicynuoti īsnēgt dorbus ari jimā, bet bārnu literaturys vierzīņs teik papyldynuots ar izsvoru iz literaturu pusaudžim, kuruos latgaliski itūšaļt vyspuor nav. Konkursa dorbim nav kaida vīna temata, bet dreikst īsadvesmuot nu Jurciņa dzejūļa fragmenta, kas publicāts kruojumā “Vasala, muos, vasals, bruoļ!” (2002) i ir ituo gods konkursa moto: “Cylvāks vaicoj cylvāka, gors vaicoj gora”.

Pīteram Jurciņam veļteitū literatu konkursu reikoj Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde, Nautrānu apvīneibys puorvaļde (Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys īstuode) i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Konkurss ir daļa nu literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys pasuokumu programys, kurū nu 2024. gods ar vairuoku sadarbeibys partneru atbolstu eistynoj “Volūda”. Ari itymā godā paradzāti treis latgalīšu literaturys kustynuošonai veļteiti literarī konkursi – niu izsludynuotais P. Jurciņam veļteitais konkurss, dzejis slams “Rogovkys dzejis voga”, kai i sadarbeibā ar Latvejis Rakstnīku savīneibu i festivalu “Prozas lasījumi” par tradiceju palykušais konkurss “Latgolys prozys skaitejumi”.

Pīters Jurciņš raksteja dzeju (ari bārnim), spēlēja teatri, muzicēja i dzīduoja, taipat naiztryukstūša juo dzeivis daļa beja humors – ituos vysys sferys sasasauc ar konkursa literarūs žanru vierzīnim. Jamūt vārā ari publiski izskaniejušūs redzīņus, ka latgalīšu literaturā datryukst dorbu pusaudžim, konkursa reikuotuoji itymā godā aicynoj konkursa dalinīkus pīdūmuot pi ituo vaicuojuma, eipaši – pošus jaunīšus paraudzeit raksteit dorbus latgaliski sovim vīnaudžim.

Konkursam jaunus, da ituo napublicātus dorbus voi jūs fragmentus kaidā nu treju kategoreju – dzeja, humoreska voi literatura bārnim i pusaudžim – literati aicynuoti īsyuteit da 10. juņa elektroniski latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda” iz e-postu: literatura@voluda.lv ar nūruodi “Literatu konkurss 2026”. Dorbus vērtēs vysmoz treis eksperti, bet uzvarātuoju kotrā nu kategoreju paziņuos Pīterdīnys pasuokumā Rogovkā 29. junī, kod tiks gūdynuoti Nautrānu pogosta Pīteri, kurūs vydā ari Pīters Jurciņš. Lobuokūs dorbu autori kotrys sajims premejis 100,00 eiro apmārā nu Nautrānu apvīneibys puorvaļdis, kai ari atleidzeibu nu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” par dorba (voi juo fragmenta) publikaceju latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv 200,00 eiro apmārā. Paradzātys ari cytys specbolvys, kai i sovu simpateju apbolvuos “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja”.

Ar pylnu Pīteram Jurciņam veļteituo literatu konkursa nūlykumu var īpasazeit Rēzeknis nūvoda sātyslopā rezeknesnovads.lv, latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” sātyslopā voluda.lv. Nūlykums daīmams ITE.

Konkursa nūtikšonu atbolsta Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu, bet latgalīšu kulturys kusteibys "Volūda" latgalīšu literaturys veicynuošonys aktivitatem 2026. godā tolkā īt Vaļsts kulturkapitala fonds.

Bīdreibys dybynuošona aiz speita | Īpasazeistam ar “Volūdys” kustynuotuojim

Mon, 13 Apr 2026 15:20:00 +0000

Nūsvietejūt “Volūdys” juridiskūs 20 godu jubileju i atguodojūt itūs godu laikā pīdzeivuotū, turpynojam īpazeistynuot ar bīdreibys kustynuotuojim. 13. apreļa stuosts byus par taišni ituos dīnys jubilaru – Juri Viļumu (voi plotuok pazeistamu kai Jureiti), kurs ir pats pyrmais bīdreibys vaļdis prīšksādātuojs i vyspuor “vaineigs” pi oficialys bīdreibys dybynuošonys.

Vaicojūt, kai roduos ideja par bīdreibys dybynuošonu, Jureits stuosta, ka vajag par reizi nūdaleit bīdreibys dorbuošonuos pyrma oficialuos nūsadybynuošonys i piec tuos. Jau nu 80. godu beigu latgalīšu studenti guoja kūpā i meklieja veidus, kai latgaliskumu izviļkt nu dziļūs koktu – lai nav tikai “parunuosim sātā, nu, varbyut ari bazneicā”. Taiseja aptaujis, sadūmuoja reikuot nūmetni školuotuojim “Vosoruošona”, vēļ pyrma oficialuos 2005. goda nūsadybynuošonys īspiejom īrunuot bazneicys puorstuovus i volūdnīkus atsasēst pi vīna golda i salikt gramatiku tai, kab volūda varātu aktivuok dzeivuot ari rokstūs. Kluotyn nūtyka čyguonūs īšonys i cytys jaunīšu kūpā saīšonys, kas pīsadar jaunim ļaudim. Tok vysys ituos darbeibys beja ar puortraukumim, da jauna entuziasta, kurs uzajēme kū naviņ sareikuot i tod varēja byut garuoks klusums. Tai suoktuos “vacuo” bīdreibys turpynova sovys tradicejis, tok jaunu iniciativu praktiski nabeja. Deļtam 2005. godā kūpā ar Arvi Soldānu Daugovpilī izdūmovam, ka vajag vystik izveiduot oficialu bīdreibu, kab byutu regulara darbeiba, koč kaids sistematiskums i, kū tī slēpt, ari kaidys īspiejis pretendēt iz projektu konkursu finansejumu. Paļdis vajag saceit Ilzei Mežinīcei (ilggadejai “Vosoruošonys” reikuotuojai), kas pasaceja – “Nikas tī jums nasaīs!” Deļ tam, ka da tuo “Latgolys Studentu centrs” (LgSC) beja eistyn taida naformala dūmubīdru kūpa, kas nūsaturēja iz sovstarpejuos uzaticiešonys placu i iz plyka entuziasma. Ilzis saceitais laikam dzili īknībe i gribiejuos pīruodeit, ka saīs gon!

Latgolys Studentu centra aktivitatēs ("Vosoruošonā")

Kai tev ruodīs – kū “Volūdys” (Latgolys Studentu centra, LgSC) darbeiba ir mainejuse Latgolys kulturtelpā?

Da tuo latgalīšim nabeja vīnuota informacejis olūta škārsteiklā – niu ir lakuga.lv. Bīdreiba dalykuse rūku daudzu jaunu ideju eistynuošonai, kurom taišni organizacejis īkruotuo projektu pīredze deve lobu reputaceju, kab tyktu pi nuokušuo atbolsta. Na izreiz, bet pakuopeniski, it seviški, ar Edeitis īīšonu bīdreibā iniciativys palyka stypruokys i pamateiguokys, kas kūpumā nūstyprynova latgalīšu byušonu iz NVO sektora skatuvis.

Bīdreibys pyrmsuokumūs mes raudzejom ari savest kūpā vysys latgalīšu bīdreibys i kūpā aktivuok sasadorbuot, kūpā apsavērt, kurys jūmys varam lobuok nūsegt i padareit vairuok lobūs dorbu. Ka nasamoldu, jau 2007. godā beja sareikuots kūpeigs Latgalīšu navaļdeibys organizaceju kongress Leiksnā – tūlaik beja lela puorstuovnīceiba nu bīdreibu – sapazynom, apsamainejom ar kontaktim, pījēmem kūpeigus lāmumus, tok juopīzeist – kotram sovu dorbu daudz i pi kūpejūs na vysod pītyka spāka pīsagiut. Ari maņ tryuka zynuošonu i prasmju, kai vysus saturēt vīnuotā mehanismā. Tok bīdreibu sadarbeiba turpynojās vysmoz tod, kod ir vajadzeiba paust kaidu skaļuoku vuordu nu Latgolys pusis i tod kūpā līkam parokstu iz kūpeigom viestulem vaļsts īstuodem ci paziņuojumim presei.

Jau nu bīdreibys izveiduošonys, maņ svareigi beja dareit, kab nuokamajim jaunīšim, kam byus interese i gribiešona koč kū dareit latgaliskajā sabīdryskajā laukā, nabyutu otkon vyss juosuoc nu jauna. Niu ir tradicejis, ir pīredze, ir cīši loba reputaceja, ir dareit gribūši ļauds i ir redzīņs iz prīšku – tys pats golvonais!

Festivala "Muzykys Skrytuļs" pyrmsuokumūs

Kai dorbuošonuos “Volūdā” ir ītekmiejuse tovu dzeivi?

2003. godā puorskaiteju kaidu nu Ontona Slišāna rokstu i tys maņ golvā lyka aizdūt tik daudz vaicuojumu, deļkam latgaliskajā sabīdryskajā dzeivē (kai maņ tūreiz izavēre) praktiski nikas nanūteik? Tai pa druskai atrodu dūmubīdrus nu tūreizejuo “LgSC” i es aizviņ vairuok izzynovu i vairuok īsasaisteju latgaliskajā. Kūpumā tys vyss gona pamateigi sagrīze ari munu dzeivi – praktiski leluokuo daļa munys dzeivis niu jau vairuok nakai 20 godu ir tīši voi pastarpynuoti saisteiti ar latgaliskū i ar Latgolu. Juosoka – tei jau da šam beja breineiga pīredze i byus vēļ! Vyspuor izpratne par sovom latgaliskajom saknem deve papyldu pošapziņu i puorlīceibu par vajadzeibu īsastuot par taisneibu. Pījemu, ka taišni muna dorbuošonuos latgaliskajā vidē deve pyrmū uzaticiešonu nu cylvāku, lai 2011. godā palyktu ari par Saeimys deputatu. Niu ir tai, ka saprūtu ari lelū atbiļdeibu vacūs latgalīšu i nuokūtnis latgalīšu prīškā i deļ tam ir svareigi salikt golvonuos doromuos lītys, lai mes naizškeistu mozūs lītu dareišonā, bet ar kotru nuokamū sūli tyktu pi lobuoku rezultatu kai latgaliskumam, tai Latgolai kūpumā.

Bīdreibys kūpsapuļce 2009. godā

Kas nu “Volūdys” dareituo tev ruodīs vysusvareiguokais?

Eisuo atbiļde – vyss ir svareigs. Vosorys nūmetnis školuotjim i jaunīšim, skaistu gruomotu izdūšona, portala lakuga.lv napuortraukts dorbs jau nu 2007. goda, paleidzeiga rūka pi ortografejis vaicuojumu sakuortuošonys, vysaidys muzykalys i literarys nūtikšonys, daleiba storptautyskūs projektūs, sovulaik pīsadalejom ari latgalīšu volūdys atbolsta piketūs Reigā, vysaidys troki lobys lītys nūtykušys. Ka ir diveji latgalīši, kurim ir kūpeiga ideja, jī var īt i tū eistynuot ar “Volūdys” paleidzeibu.

Čyguonūs īšona

Tovs meiluokais voi svareiguokais pīdzeivuojums, nūtikšona, dareitais “Volūdā”...

Aktivuokais beju bīdreibys pyrmsuokumūs. Tūlaik kūpā ar leiksnīšim reikovam festivalu “Muzykys Skrytuļs”, kas īnese jaunu atspaidu latgaliskuos muzykys radeituojim, jau izreiz izveidovam portalu lakuga.lv (piec Valentina Lukaševiča pīspēlis) – lai ari suokumā nabeja tī daudz rokstu, tok uzturiejom regularitati. Pīmiņu, ka pats deļ seve pījiemu lāmumu, ka juoteik skaidreibā, kurs tod vaļstī eisti atbiļd par tuo Vaļsts volūdys lykuma pantu, ka “vaļsts nūdrūsynoj latgalīšu rokstu volūdys (..) aizsardzeibu, saglobuošonu i atteisteibu”? Tūlaik suocēs gona aizraujūša vairuoku mienešu sarakste ar ministrejom, īstuodem, ari vaļsts prezidenta kancelelu, kas, prūtams, tikai pīruodeja, ka tī nūteik tikai sovstarpejs “futbols” i nivīns par tū atbiļdeibu uzajimt nagrib, tok tuo rezultatā delfi.lv nūpublicēja munu rokstu, kuram pīmiņu beja cīši daudz komentaru – vairuok par 500. Tys beja “komentaru karu” zalta laikmets. Piec tam muns aizdavums beja paleidzēt i, cik varu, atbaļsteit nuokamūs. Prīcojūs, ka piec tam leluokū dali dorba jau uzajēme citi – Edeite Husare, Ilze Sperga, Vineta Vilcāne, Laura Melne i vysi citi aktivī latgalīši! Svareigi, ka ir piecteceiba i dorbu turpynuojums, kas niu jau ir vainagovīs ari jaunā bīdreibys nūsaukumā i plotuokā bīdreibys identitatē. Ka pošā suokumā muns leluokais pīdzeivuojums varēja byut čyguonūs īšona pa Viļānu sātom, tod niu, kai redzit, bīdreiba “Volūda” ir vīns nu leluokūs, ka na pats leluokais latgaliskūs procesu kustynuotuojs Latgolā, Latvejā i iz pasauļa.

Kaidus spāka vuordus, vielejumus tu varātu īdūt “Volūdai” dorbim iz prīšku?

Naatsastuot! Myusu kūpejuo miseja ir seneja, gaiša i cīš svareiga nuokūtnis Latgolai – es saceitu vysai latvīšu nacejai! Tys tai skaļūs vuordūs. A deļ kotra cylvāka, deļ kotra latgalīša tei ir cīši lela boguoteiba – apjaust sovu identitati, apjaust sovus spākus i saprast, ku tu naesi vīns “taids troks” iz ituo pasauļa. Vēļ daudz lobu dorbu prīškā! Kaids byus tovs nuokamais latgaliskais pasuokums?

Golvonuo biļde – Dagneja Bernāne ("Volūdys" 20 godu jubilejs), puorejuos biļdis – nu bīdreibys arhiva.

____________________________

Pyrmū reizi padūtys “Volūdys” bīdra goda bolvys “Saviļņuotuojs”

Mon, 16 Mar 2026 13:04:00 +0000

Latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda" pyrmū reizi padūd “Volūdys” bīdra goda bolvu “Saviļņuotuojs”. Plānuots taidu bolvu īdybynuot kai tradiceju.

“Saviļņuotuoja” bolvys ir divejis – vīna kaidam nu bīdru par breivpruoteigū īsaisti bīdreibys dorbā, bet ūtra kaidam nu atbaļsteituoju. Vīnu bolvu, kas tyka pasnēgta 28. februarī Rēzeknis nūvoda pasuokumā “Goda bolva kulturā”, sajēme Rēzeknis nūvods, bet ūtru – bīdreibys kūpsapuļcis dīnā, 14. martā, sajēme kustynuotuoja Laura Spundere.

Par “Volūdys” goda kustynuotuoju vaļde izalaseja Lauru Spunderi, kurei regulari pīsadola vaļdis sēdēs, breivpruoteigi īsasaista vysaidu nūtikšonu organiziešonā, apmeklej bīdreibys organizātūs pasuokumus, kai ari īt tolkā ar idejom i paleidzeigu rūku “Volūdys” iniciativuos. Laura ari beja vīna nu aktivuokūs kustynuotuoju, kas struoduoja pi “Volūdys” juridyskūs 20 godu jubileja pasuokuma.

Par “Volūdys” goda atspaidu vaļde izalaseja Rēzeknis nūvodu. Nūvods ir naviņ myusu deklarātuo sāta, bet ari lels atbolsts bīdreibys organizātūs pasuokumu eistynuošonā i latgaliskuos identitatis styprynuošonā. Rēzeknis nūvods ir vīta, kur mums ir saguojs vysu vaira dorbuotīs – "Rogovkys dzejis voga", Pīteram Jurceņam veļtaitais Literatu konkurss, "Gulguošona", rodūšuos rezidencis i "Breinumu duorzs", Nautrānu kulturtelpys dasacejuma gataveišona i seminaru cyklys i cyti dorbi i nūtykšonys, kuruos ir bejušys ar Rēzeknis nūvoda i jūs īstuožu i darbinīku kūpā dareišonu, sadarbeibu i atbolstu.

–––––––––––––––

Dzeja, proza i latgalīšu literaturys populariziešona uorzemēs – ituo gods plāni rodūšūs rezidenču programā Lūznovys muižā

Sat, 28 Feb 2026 18:29:00 +0000

Nūsaslāguse dasasaceišona Lūznovys muižys i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” eistynuotuos rodūšūs rezidenču programys literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā 2026. gods rezidencem. Ītūgod rezidencēs tiks raksteita dzeja pīaugušajim i bārnim, struoduots pi prozys dorbu, kai i byus dorbs pi kataloga ar tulkuojumim latgalīšu literaturys populariziešonai uorzemēs.

Ūtrajā rezidenču programys godā četrom rezidentu vītom sajimti 15 interesentu dasacejumi, kurūs izviertejūt, pīsadaleišona rezidencēs apstyprynuota literatim mygluojam, Annelei Slišānei i Inetai Atpilei-Juganei, kai ari tulkuotuojam Džeidam Vilam, kas pīsavīnuos īprīšk zynomajom ituo gods programys dalineicom — Ligijai Purinašai i Valijai Platacei.

Rezidenču programa, kurei itūgod ir vīna nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” nominantu i nūtiks ūtrū reizi, paradzāta latgaliski rokstūšajim literatim, tulkuotuojim, žurnalistim, scenaristim, latgalīšu volūdys, literaturys i Latgolys kulturys pietnīkim, jūs vydā ari uorzemu literatim, kas roksta latgaliski, voi uorzemu literatim i pietnīkim, kas roksta ap Latgolu voi pietej Latgolys kulturu i tulkoj nu/iz latgalīšu volūdu. Programys mierkis ir veicynuot latgalīšu volūdys, literaturys i latgalistikys atteisteibu i populariziešonu, nūdrūsynojūt platformu augstvierteigu daildorbu latgalīšu volūdā i Latgolai veļteitu pietejumu pīaugumam.

Itūgod, pasakūt Vaļsts kulturkapitala fonda i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys atbolstam, ir vareiba programā uzjimt sešus rezidentus. Divejis rezidentis ir pārnejuo gods literarūs konkursu – dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” i “Latgolys prozys skaitejumi” – uzvarātuojis Valija Platace i Ligija Purinaša. Iz puorejom četrom rezidentu vītom atkluotajā konkursā sajimti 15 dasacejumi, kurūs izviertejūt, sasprīsts, ka rodūšuo dorba laiku rezidencēs Lūznovys muižā byus vareiba izmontuot mygluojam, struodojūt pi pyrmuo dzejis kruojuma, Annelei Slišānei, aizsuocūt leluoka apjūma prozys dorba raksteišonu, Inetai Atpilei-Juganei, pīsavieršūt dzejis gruomotys bārnim radeišonai, kai i tulkuotuojam i literarajam agentam Džeidam Vilam (Jayde Will), gatavejūt katalogu latgalīšu literatu dorbu populariziešonai uorzemēs. Ar rezidenču programys dalinīku dorbim piečuok byus vareiba īpasazeit kotram interesentam – jūs fragmenti atkareibā nu autora sagataveituos publikacejis byus puorskaitomi latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

Pārņ, aizsuocūt rezidenču programu, jamā pīsadaleja pīci rezidenti, nu kurūs diveji beja literarūs konkursu uzvarātuoji, bet treis pīsasaceja atkluotajā uzsaukumā i muiža deve vareibu rezidencis izmontuot vysim grybātuojim. 2025. gods rezidencēs literate Dagneja struoduoja pi ūtruo dzejūļu kruojuma “Mīleibys volūdā”, konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2024” uzvarātuoja Inga Kaļva-Minina rezidencis laikā pabeiguse garstuostu bārnim latgaliski “Sirdsbolss” i pīrakstejuse apceri, latgaliskuo dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuojs Silvestrs struoduojs pi debejis dzejis kruojuma “Lāčus plēst un velnus kaut”, tulkuotuojs Laurs Magazeiņs rezidencis laikā gatavejs myusu dīnu ukraiņu literaturys autora Artema Čeha dorba “D rajons” fragmentu tulkuojumu latgaliski, bet muzikis Ingars Gusāns (Sovvaļnīks) dorbuojīs ar muzykys materialu jaunajam albumam “Cārtumi”.

Itūgod sajimtī 15 dasacejumi aplīcynoj augūšū autoru interesi par jaunū vareibu rodūšajam dorbam i līk ticēt, ka rodūšūs rezidenču programa paliks par nūzeimeigu atbolsta punktu latgalīšu literaturys i volūdys styprynuošonā. Lūznovys muižys kulturys projektu vadeituoja Inga Žirgule prīcojās, ka rezidenču programys potencialu i nūzeimi aplīcynoj kai Vaļsts kulturkapitala fonda daškiertais finansiejums, tai leluo autoru interese. “Dasacejumu skaits skaidri paruoda, cik cīši rodūšajim cylvākim ir vajadzeiga telpa i laiks natraucātam, koncentrātam dorbam. Cīši žāļ, ka navarim dūt vareibu kotram grybātuojam – dasacejumūs beja tik daudzi breineigu plānu! Kai rodūšs cylvāks poša cīši nūvierteju laiku, kū var veļteit natraucātom dūmom i dorbam. Nu sarunu ar pārnejuo gods rezidentim dabuojom aplīcynuojumu, cik vajadzeigs autorim ir itaids formats. Eipaši tys svareigs jaunim autorim i tim, kurim īsastuojs “klusuma periods” i mierktīceiga koncentriešonuos dorbam i tam pīmāruota vide, kaida ir Lūznovā, dūd jaunu spāku. Tycam, ka rezidenču programa styprynuos naviņ pošys muižys, bet i vysa regiona kulturys identitati, kam rezidencis paliks par eipaši spāku dūdūšu telpu latgalīšu volūdys lītuojumam i literarajai jaunradei,” soka Inga Žirgule.

Latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda” īsasaisteišona rezidenču programys eistynuošonā ir daļa nu latgaliski radeitys literaturys veicynuošonys dorba, kas teik eistynuots kai ar jaundorbu publiciejumim portalā lakuga.lv, vairuokim literarajim konkursim, tai i ar prozys i dzejis dorbu izdūšonu, eipaši atbolstūt jaunu literatu debejis dorbu tapšonu.

Rezidenču programa juos dalinīkim Lūznovys muižā nūdrūsynoj uzaturiešonu, ādynuošonu, kai i rodūšuo dorba stipendeju. Programys byušonu finansiali atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Taipat kotram interesentam ar zīduojumu platformā http://voluda.lv ir vareiba atbaļsteit Lūznovys muižys i “Volūdys” rezidenču programu, paleidzūt idejai i vēļ kaidai rodūšai personeibai pīdzeivuot rezidencis laiku muižā.

Es i dorbuošonuos bīdreibā. "Volūdys" kustynuotuoju stuosti

Fri, 27 Feb 2026 14:59:00 +0000

27. februarī nu 2014. gods teik sveiteita Storptautyskuo NVO dīna, kas veļteita navaļstiskūs organizaceju dorbam, vysūs kontinentūs izceļūt bīdreibu, nūdybynuojumu i īsaisteitūs cylvāku īguļdejumu piļsūniskuos sabīdreibys styprynuošonā vysūs leimiņūs. “Volūda” itamā dīnā grib pasadaleit ar sovu bīdru personeigajim stuostim par bīdreibys nūzeimi pošu augšonā, īsaistē, kasdīnys prīcā voi cytuos sferuos.

Napaseņ publicējom “Volūdys” kustynuotuojis, ari sovulaik bīdreibys vadeituojis Guntys Ločmelis stuostu, kurā jei atguodynuoja, ka daudzi teik runuots par bīdreibys dorbim, bet “ir svareigi naviņ tys, kū dora bīdreiba, tok ari tys, kai mes poši jiutamīs. I itei ir vīta, cylvāki i laiks, kas vysod ir bejs pīpiļdeits ar cīši lobom sajiutom.” (Vysu interveju var puorskaiteit ITE) Deļtuo pyrma NVO dīnys vaicuojom bīdrim, kas ir jūs personeigī stuosti i sajiutys. Kaidam tei saīt ticeibys sovim spākim styprynuošona, kaidam sajiuta par jāgpylnu dzeivi, kaidam ceļš iz sovu pyrmū gruomotu voi jaunu profesionalu ceļu.

____________________________

Svareigi naviņ tys, kū dora bīdreiba, bet i kai poši jiutamīs | Īpasazeistam ar “Volūdys” kustynuotuojim

Sun, 15 Feb 2026 21:56:00 +0000

Dūmojūt par “Volūdys” juridiskū 20 godu jubileju i itūs godu laikā pīdzeivuotū, turpynojam īpazeistynuot ar bīdreibys kustynuotuojim. Itys stuosts byus par Guntu Ločmeli, kurai, kai jei poša nūsmej, nav breivuo laika, kam vysa kur aktivi vajag pīsadaleit.

Gunta īt nu Ludzys nūvoda Saļņovys, kur beiguse Saļņovys pamatškolu, piečuok vuicejusēs Rēzeknis Vaļsts gimnazejā, bet ar bīdreibu, kū tūlaik sauce “Latgolys Studentu centrs” (LgSC), īpasazynuse viesturis studeju laikā Rēzeknis Augstškolā. Gunta sovulaik bejuse ari bīdreibys vadeituoja i cīši aktivi kustynuojuse Daugovpiļs biroja nūtikšonys. Daugovpilī jei dzeivoj vēļ arviņ, deļtuo, kod bīdreibai ir kaidi pasuokumi voi aktivitatis tamā piļsātā, vysod var pasaļaut iz Guntys atbolstu i kluotyn byušonu.

"LgSC" puiši īt tolkā folklorys kūpys "Dyrbyni" videoklipa fiļmiešonā 2017. godā

Kū tu niu dori?

Niu es struodoju Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibā, asu sabīdriskūs attīceibu specialiste. Breivuo laika maņ nav, partū ka navaru nūsēdēt mīrā – asu zemissorgs, reizi nu reizis muziceju ar folklorys kūpu “Dyrbyni”, raugu byut nūdereiga ari “Volūdai” i bīdreibai “Cita Daugavpils”. Mani ir īsaukuši ari par Ruskulovys Lurdys Dīvamuotis Romys katuoļu draudzis presis sekretaru, partū ka administreju draudzis Facebook lopu. Turpynoju raksteit dzejūļus, stuosteit lobys lītys par dzeivi Saļņovā, ceptīs par vītejuos kūpīnys izaicynojumim i stuostu vysim par tū, cik gorda ir Ludzys maizneicys soldoniskuobuo maize ar captim seipulim, kab jī padareitu plotuoku sovu tierdznīceibys teiklu i tū maizi varātu dabuot ari Daugovpilī!

Kūpsapuļce Štabikā Daugovpilī 2016. godā

Kai suocēs tova īsasaisteišona bīdreibā?

Vyss suocēs ar studeju laiku Rēzeknis Augstškolā. Humanitarūs i juridiskūs zynuotņu fakultatis studentu pašpuorvaļde tūlaik daleja kabinetu ar “LgSC” i tai saguoja, ka sasadraudziejom i suoču īt iz bīdreibys pasuokumim. Tod Dagneja (Dagneja Dudarjonoka – red.) pasauce iz vīnu kūpsapuļci i atguoja apskaidreiba, ka itei bīdreiba nav viņ breivuo laika pasuokumi, bet ari nūpītnuokys lītys. Piečuok, kod jau studēju Daugovpiļs Universitatē, beja pošsaprūtami, ka juovaicoj sovejī. “LgSC” guoju praksē, tod kaidu laiku beju ari Daugovpiļs biroja vadeituoja i vaļdis prīšksādātuoja. Ruodīs, ka asu vīneiguo nu vaļdis prīkšsādātuoju, kas reali ari kaidu laiku dzeivuoja birojā. Tys beja eipašs laiks ar vysaidim pīdzeivuojumim, interesantim pasuokumim, braucīnim i sirsneigom draudzeibom, kas turpynojās ari niu.

"LgSC" Daugovpiļs kompaneja 2015. gods Zīmyssvātkūs

Tovs meiluokais voi svareiguokais pīdzeivuojums, nūtikšona, bīdreibā dareitais ir...

Tys Štabika laiks, kod “LgSC” Daugovpiļs birojs beja dzeivūklī Reigys īlā beja eistyn cīši eipašs – cylvāki, nūtikšonys, gosti, puordūmys i dzejūli. Tys laiks paruodeja, ka bīdreiba nav viņ kaids breivuo laika pavadeišonys veids, interešu aizstuoviešonys instruments, bet ari saime, kas ir sūpluok, atbolsta i verās vīnā vierzīnī.

Kai tev ruodīs – kū “Volūdys” (Latgolys Studentu centra, LgSC) darbeiba ir mainejuse Latgolys kulturtelpā?

Gryuts aptvert eisuos frāzēs. Ir bejs daudzi vysaidu projektu i pasuokumu, kas aktivizieja latgalīšus i mainieja sabīdreibys attīksmi pret latgaliskū. Bīdreiba ir mainejuse latgalīšu pošapziņu! Nu bīdreibys dareituo ruodīs, ka vyss ir svareigs. Vysys nūtikšonys, projekti – tys vyss ir bejs cīši svareigs, lai bīdreiba atsateisteitu i latgaliskais atsateisteitu leidza. Par sevi gon saceišu pīticeigai, ka es vaira asu bejuse sūpluok, nakai iniciators lelom lītom. Smejūs, ka mums paroksts stuov iz dokumenta, kod latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv registiejom kai medeju, bet tys nav muns nūpalns, tys ir portala komandys garu godu dorbs. Raksteju stendapa tekstu, kū “Volūdys” jubilejā Latgolys viestnīceibā “Gors” skaiteja Jurs Kučinskis, i tei beja taida loba sajiuta, ka ir kū raksteit, partū ka bīdreibā vysu laiku koč kas nūteik.

Jaunīšu seminarā "Atzolys 2016" atpyutys bazē "Viškezers"

Vieliejums “Volūdys” dorbim iz prīšku!

Kusteitīs i naapsastuot! Volūda ir spāks! Bet vēļ maņ ruodīs, ka ituos jubilejis kontekstā ir daudzi runuots par dorbim ar taustomu rezultatu, tok eistineibā ir cīši daudzi personeigūs stuostu i emoceju, kas palīk ūtrajā plānā. Ir svareigi naviņ tys, kū dora bīdreiba, tok ari tys, kai mes poši jiutamīs. I itei ir vīta, cylvāki i laiks, kas vysod ir bejs pīpiļdeits ar cīši lobom sajiutom.

Kartenis – nu personeiguo arhiva.

____________________________

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” pārnejuo gods dorbi – “Boņuks 2025” nominanti

Tue, 10 Feb 2026 17:11:00 +0000

Februara suokums atguojs ar prīceigu viesti – Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” 30 nominantu vydā ari ostoni nominanti, kurūs radeišonā, dareišonā i kustynuošonā pīsadalejuse latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Ar vysu 30 nominantu sarokstu var īpasazeit latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" sātyslopā, bet ituo gods bolvai nominātī i ar "Volūdu" saisteitī pretendenti ir (alfabeta parādā atbylstūši bolvys reikuotuoju sarokstam):

Edeite Laime – latgalīšu kulturys i literaturys kūpieja

Edeite da 2025. gods marta beja bīdreibys vadeituoja, bet niu ir aktiva projektu vadeituoja – 2025. godā jei dalykuse rūku pi Nautrānu kulturtelpys dasacejuma sagataveišonys īraksteišonai Nacionalajā namaterialuo kulturys motnuojuma sarokstā, juos vadeibā izdūts Sarmītis Trūpys debejis stuosts “Melnais stārķis”, eistynuota literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa (ar literarajim konkursim “Rogovkys dzejis voga 2025”, P. Jurciņam veļteitais konkurss, Latgolys prozys skaitejumi i muzykaluos dzejis reitiškys “Gulguošona”), padareits radejis īstudiejums “Myura kolns”, topuse latgalīšu volūdys stuņde “Lels, lels okeans” i daudzys cytys “Volūdys” pārnejuo gods aktivitatis. Taipat pārņ “Volūda” īsasaisteja Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica 2025”, kuram, pasasokūt dasaceitajai temai, Edeite palyka par muokslinīcyskū vadeituoju i, cik viņ spāka beja i vareiba ļuove, atguodynuoja par latvīšu volūdys boguoteibu, tymā vydā – latgalīšu volūdu. Nūsaklauseit sarunu ar Edeiti raidejumā "Monopols" var ITE.

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” 20 godu jubileja

2025. gods 2. novembrī palyka 20 godu nu šaļts, kod “Volūdu” (īprīšk Latgales Studentu centrs, Latgolys Studentu centrs i LgSC) kai bīdreibu registrēja Latvejis Republikys Uzjāmumu registrā. Svietejūt itū faktu, atguodynuojom par tū, stuostūt par sovim kustynuotuojim (stuosti turpynuosīs ari itūgod), taipat aicynuojom iz latgalīšu volūdys i kulturys forumu “Vierzeiba” i svātku sasatikšonu 1. novembrī. Atsaverūt iz aizvadeitajim 20 godim (bet organizacejis dorbi ir vēļ senejuoki), ir gondarejums i prīceiga sajiuta, ka eistyn daudzi dareits, kustynuots i myusu bīdri, kustynuotuoji i atbaļsteituoji ir tik breineiga kūpīna!

Latgalīšu volūdys video stuņde “Lels, lels okeans”

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, sasadorbojūt ar Kristapu Rasimu i grupu “Rupuči”, publiciejuse latgalīšu volūdys stuņdi jaunuokūs klašu bārnim “Lels, lels okeans”, pīduovojūt vareibu izzynuot vaira ap latvīšu volūdu, pasaceit pamata lītys latgaliski i dzierdēt ari vairuokus jaunus grupys “Rupuči” skaņdorbus. Taipat video stuņde papyldynuota ar dorba lopom zynuošonu nūstyprynuošonai. Latgalīšu volūdys stuņdis scenareja autori ir Ilze Sperga, Kristaps Rasims, Terēze Rasima, Ernests Rasims i Edeite Laime, video fiļmiejs Ivars Utināns, video montažu taiseja “Reiga Productions” i Kristaps Rasims, bet dorba lopys taiseja Edeite Laime i Liāna Merņaka.

Latvejis Radejā īskaņuotys 15 latgalīšu klausompuosokys

Latvejis Radejis Latgolys studeja, sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”, sagatavejuse i 2025. gods februarī publiciejuse 15 jaunus latgalīšu puosoku īskaņuojumus, kū var nūsaklauseit kai lītuotnē “Latvijas Radio pasakas”, tai radejis sātyslopys sadaļā “Radioteātris”. Puosokys nu Latvīšu folklorys kruotivis izdavuma “Latgaliešu pasakas” īrunuojuši: aktrise Kristīne Veinšteina, akters Kristaps Rasims i grupys “Rupuči” dalinīki Ernests i Terēze Rasimi. Īrokstus papyldynoj postfolklorys grupys “Rikši” muzykys motivi. Puosokys nu kruojuma “Latgaliešu pasakas” izalasejuse Egita Kancāne, īrokstim sagatavejuši Edeite Laime i Kristaps Rasims, bet producējuse Renāte Lazdiņa i Latvejis Radejis Latgolys studeja.

Nautrānu kulturtelpa

2025. gods septembra vydā Latvejis Nacionalais kulturys centrys paviesteja, ka Latvejis Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts itūgod papyldynuots ar sešim jaunim elementim, kurūs vydā ari Nautrānu kulturtelpa. Tei ir teritoreja, kurys vydā Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosts, Iļžukolna pogosta daļa nu centra iz zīmelim i Ludzys nūvoda Mežavydu pogosta zīmeļu daļa. Pi kulturtelpys dasacejuma, gatavejūt dasacejuma strategeju, rūsynojūt pietejumus, gatavejūt tekstus, video i foto materialus, aktivi pīsadaleja ari latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Nautrānu kulturtelpa ir ari bīdreibys juridiskuos sātys vīta, deļtuo ruodejuos cīši svareigi pīsadaleit i atbaļsteit itymā sūlī. Oktobrī i novembrī, sasadorbojūt ar Nautrānu kulturys centru i ar Latvejis Nacionaluo kulturys centra atbolstu, nūtyka vairuoku lekceju cyklys (mierkis – pošim kulturtelpys dzeivuotuojim vaira izzynuot kulturtelpys vierteibys), kas nūsaslēdze ar folklorys kūpys “Grodi” spālātu večerinku. Vaira par Nautrānu kulturtelpu var izzynuot ITE.

Rodūšūs rezidenču programa latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā

2025. godā Rēzeknis nūvoda Lūznovys muiža, sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” i pasasokūt Rēzeknis nūvoda i Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstam, aizsuoce jaunu iniciativu – rodūšūš rezidenču programu latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā. Pyrmajā godā rezidenču programu izmontuoja pīci interesenti: literate Dagneja struoduoja pi ūtruo dzejūļu kruojuma “Mīleibys volūdā” – redicencis laikā kai raksteiti jauni dzejūli, tai struoduots pi jau da ituo pīraksteitūs, konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2024” uzvarātuoja Inga Kaļva-Minina rezidencis laikā pabeiguse garstuostu bārnim latgaliski “Sirdsbolss” i pīrakstejuse apceri, latgaliskuo dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuojs Silvestrs struoduojs pi debejis dzejis kruojuma “Lāčus plēst un velnus raut”, tulkuotuojs Laurs Magazeiņs rezidencis laikā gatavejs myusdīnu ukraiņu literaturys autora Artema Čeha dorba “D rajons” fragmentu tulkuojumu latgaliski, bet muzikis Ingars Gusāns (Sovvaļnīks) struoduojs ar muzykys materialu jaunajam albumam “Cārtumi”.

Romana “Myura kolns” radejis īstudiejums

Pošā 2025. gods golā Latvejis Radejis “Radioteatra” platformā škārsteiklā pasaruodeja vareiba nūsaklauseit jaunu radejis īstudiejumu latgaliski – pyrmuo latgalīšu romana “Myura kolns”, kura autors ir Norberts Neikšanīts, īrokstu. Romana radejis īstudiejumā pīsadola taidi profesionali akteri kai Katrīna Griga, Andris Keišs, Alise Dzene, Liena Šmukste, Kristaps Rasims, tai Rēzeknis Tautys teatra akteri Juoņs Pampe i Ilmārs Dreļs, kai i īrokstā pīsadalejuši grupys “Bez PVN” dalinīks Jurs Vucāns i grupys “Rupuči” dalinīks Ernests Rasims. Radejis īstudiejuma “Myura kolns” veiduošonā sasadorbuoja Latvejis Radeja (LR Latgolys multimedeju studeja), latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i studeja “Reiga”. Īroksta režisors i muokslinīciskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, producente ir Renāte Lazdiņa, projekta vadeituoja Edeite Laime, bet romana digitaliziešonā, sagatavejūt radejis īstudiejuma vajadzeibom, tolkā guojuši latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” bīdri (eipaši pateiceibys sveicīni Ingai Vigulei!).

Sarmītis Trūpys debejis gruomota “Melnais stārķis”

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” 2025. gods vosorā izdeve Sarmītis Trūpys stuostu “Melnais stārķis”. Stuosta darbeiba nūteik 20. godu symta Latgolā, īzeimejūt taidys temys kai regiona dzeive, kars i juo sakys, varmuoceiba i napīpiļdeiti sapyni. Gruomota pīraksteita obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos – latvīšu literarajā i latgalīšu volūdā. Stuosts “Melnais stārķis” ir Sarmītis Trūpys debejis dorbs literaturā. Da ituo autore bejuse konkursa “Latgolys prozys skaitejumi” finaliste, publicējuse dorbus latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Autore īt nu Viļānu, bet kasdīnā dzeivoj Vuocejā i struodoj Maincys Universitatē (Johannes Gutenberg-Universität Mainz), pasnādzūt latvīšu volūdu i cytus volūdnīceibys kursus, kai ari pietejūt latgalīšu volūdu. Gruomotai beja divejis atkluošonys – 18. julī Viļānūs i 20. julī Reigā. Stuosta “Melnais stārķis” izdeviejs ir latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Jaunuo izdavuma redaktors ir Valentins Lukaševičs, muokslineica-maketātuoja Daina Salmiņa, korektore Muora Mortuzāne-Muravska, bet izdūšonys projekta vadeituoja – Edeite Laime. Gruomotu var nūpierkt ITE.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” sajiemieju vuordus varēs izzynuot ceremonejā Latgolys viestnīceibā “Gors” 2026. gods 14. martā. Bolvys – muola Boņuku statuetis – sajims 10 nominantu.

-------------------------------

Aicynojam pīsasaceit 2026. gods rezidenču programā latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā

Wed, 14 Jan 2026 05:48:00 +0000

Rēzeknis nūvoda Lūznovys muiža ar Maltys apvīneibys puorvaļdis atbolstu i sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” turpynoj pārņ veiksmeigi aizsuoktū i izsludynoj 2026. gods rodūšūs rezidenču programu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā. Jamā niu jau sešim autorim voi rodūšajom apvīneibom byus vareiba izmontuot rezidenci, rodūt dorbus, kas veicynuos latgalīšu volūdys, literaturys i latgalistikys atteisteibu i populariziešonu.

Rezidenču programa dūmuota latgaliski rokstūšim literatim tulkuotuojim, žurnalistim, scenaristim, latgalīšu volūdys, literaturys i Latgolys kulturys pietnīkim, jūs vydā ari uorzemu literatim, kas roksta latgaliski, voi uorzemu literatim i pietnīkim, kas roksta ap Latgolu, pietej Latgolys kulturu voi tulkoj nu/iz latgalīšu volūdu, kai i cytom rodūšajom personeibom, kas dorbojās latgaliskajā kulturtelpā. Programys mierkis ir veicynuot latgalīšu volūdys, literaturys i latgalistikys atteisteibu i populariziešonu, nūdrūsynojūt platformu augstvierteigu daildorbu latgalīšu volūdā i Latgolai veļteitu pietejumu pīaugumam.

2025. gods rezidenču programu izmontuoja pīci interesenti: literate Dagneja struoduoja pi ūtruo dzejūļu kruojuma “Mīleibys volūdā” – redicencis laikā kai raksteiti jauni dzejūli, tai struoduots pi jau da ituo pīraksteitūs, konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2024” uzvarātuoja Inga Kaļva-Minina rezidencis laikā pabeiguse garstuostu bārnim latgaliski “Sirdsbolss” i pīrakstejuse apceri, latgaliskuo dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuojs Silvestrs struoduojs pi debejis dzejis kruojuma “Lāčus plēst un velnus raut”, tulkuotuojs Laurs Magazeiņs rezidencis laikā gatavejs myusdīnu ukraiņu literaturys autora Artema Čeha dorba “D rajons” fragmentu tulkuojumu latgaliski, bet muzikis Ingars Gusāns (Sovvaļnīks) struoduojs ar muzykys materialu jaunajam albumam “Cārtumi”.

Kai piec rezidencis pīzyna Dagneja, jai byušona Lūznovys muižā beja vareiba puormeit vidi i vaira dūmuot ap rodūšū dorbu. “Gastieju rezidencē, kab pabyutu klusumā ar sevi, dobu, baudeitu atmosferu i dabuotu īdviesmi, kai i salyktu iz papeira tū, kas ir vydspusē. Kam kasdīnā ir daudz cytu dorbu, sāta i saime i gryuši tai mudri atsaslēgt nu vysa, kab sadzierdātu sovu vydabolsu. Kab pīraksteitu eisai, vajag vaira laika,” tai Dagneja raksturoj sovu motivaceju.

Leidza ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu, 2026. gods programā byus vareiba nūdrūsynuot jau sešu rezidentu uzaturiešonu i rodūšū dorbu Lūznovys muižā. Taipat kai pārņ divejis rezidentu vītys ir rezervātys pārnejuo gods publiskūs latgalīšu literaturai veļteitūs konkursu “Latgolys prozys skaitejumi” i latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuojim, bet četri rezidenču dalinīki byus zynomi publiski pasludynuotā rezidenču programys konkursā. 2026. gods rezidencem interesenti var dasasaceit da 9. februara, syutūt eisu motivacejis viestuli i plānuotuo rodūšuo dorba īvierzi (da 2000 zeimu) iz muiza@luznava.lv. Vēļ vīns ituo gods jaunums ir uzaturiešonys garums – tys niu byus 14 dīnu (divejis nedelis). Rezidenču programa latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā paradz dalinīka uzaturiešonys (naktssāta, ādynuošona) i rodūšuos darbeibys (stipendeja (15 eiro/dīnā apmārā)) izdavumu segšonu.

Rezidencis dalinīku aizdavums ir pusgoda laikā piec rezidencis nūslāguma sagataveit publikaceju (literarū dorbu, juo fragmentu, dzejūļu kūpu, rokstu voi cytu dorbu sovā nūzarē) latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, veicynojūt rodūšuo dorba daīmameibu plotuokai sabīdreibai i latgalīšu rokstu volūdys i Latgolai veļteitys tematikys populariziešonu. Atkareibā nu rezidenta interešu i gribiešonys, īprīšk sarunojūt, muiža pīduovoj vareibu nūdrūsynuot rodūšuos darbneicys, sasatikšonys ar kūpīnu, autorvokora nūtikšonu, īkļaunūt jū muižys kulturys pasuokumu programā rezidencis nūslāgumā voi cytā laikā da atteiceiguo kalendaruo gods gola.

Programa paredz, ka reizē muižā var uzaturēt diveji rezidenču dalinīki, par rodūšuo dorba periodu īprīšk vīnojūtīs ar Lūznovys muižu. Rezidenču programys nūtikšonai finansiali tolkā īt Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Plotuoka informaceja par dasasaceišonu i rezidencem ite: https://ej.uz/rezidences2026.

Pārnejā godā Lūznovys muiža svieteja 10 godu nu attaiseišonys piec leluos atjaunuošonys 2015. gods pavasarī i aizsuoktuo rezidenču programa latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā ir vīna nu jaunūs iniciativu, ar kū muiža īsuoce ūtrū dorbu desmitgadi. Bet latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” 2025. gods novembrī nūsvieteja sovu juridiskū 20 godu pastuoviešonu, i vīns nu bīdreibys darbeibys vierzīņu vysod bejuse literaruos jaunradis veicynuošona i latgalīšu volūdys populariziešona, deļtuo īsasaisteišona rezidenču programys nūdrūsynuošonā ir logiskys dorba turpynuošonys sūļs.