VOLŪDA - VIESTS

Vacuokus, kuri ar bārnim runoj voi grybātu runuot latgaliski, aicynoj iz izzynojūšu saimu dīnu Reigā

Thu, 10 Sep 2026 19:33:00 +0000

Sastdiņ, 17. oktobrī, Reigā, atteisteibys i rūtaļu centrā “Augstāk par zemi” pyrmū reizi byus saimem, kas ar bārnim runoj voi grybātu runuot latgaliski, veļteits pasuokums “Vierzeiba. Saimu dīna”. Tamā, lai izzynuotu vaira ap latgalīšu volūdys lītuošonu saimē i atsaceitu iz vacuoku vaicuojumim, pīredzē i zynuošonuos pasadaleis volūdneica Sanita Martena, logopede Inese Smirnova i muziks Kristaps Rasims.

Ideja par viereibys dagrīzšonu vaicuojumim, kas dasadur latgalīšu volūdai saimēs i seviški juos nūdūšonai tuoļuok bārnim, roduos piec pārnejuo gods novembrī Rēzeknē nūtykušuo latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” reikuotuo latgalīšu volūdys i kulturys foruma “Vierzeiba”. Kai pīredzis stuostūs, tai diskusejā tyka pastreipuots, ka vīns nu svareiguokūs aspektu latgalīšu volūdys byušonā ir juos nūdūšona cytom paaudzem, kai ari, apsazynojūt, cik latgalīšu saimu nadzeivoj Latgolā, byutu svareigi napagaisynuot ari latgalīšu volūdys vaicuojumu.

Statistikys dati līcynoj, ka latgalīšu volūdys lītuotuoju skaits bārnu i jaunīšu vydā, saleidzynojūt ar cytom vacuma grupom, ir daudzi mozuoks, deļtuo saimu dīnys mierkis ir īdrūsynuot dzymdynuotuojus ar bārnim vaira runuot latgaliski. Pasuokums “Vierzeiba. Saimu dīna” atteisteibys i rūtaļu centrā “Augstāk par zemi” (Reiga, Breiveibys gatve 401) suoksīs 10 stuņdēs nu reita, i tamā paradzātys sasatikšonys i sarunys – treis pīredzis stuosti. Volūdneica, sociolingviste i daudzvolūdeibys pietneica, RTU Rēzeknis akademejis profesore Sanita Martena pasadaleis ar pietejumu rezultatim i pīredzi par latgalīšu volūdys lītuošonu saimē, školuotuoja, logopede, socialūs zynuotņu magistre Inese Smirnova dūs īsacejumus i padūmus ap volūdys atteisteibu, bet pasuokumu vadeituojs, akters i muziks Kristaps Rasims pastuosteis par sovys saimis pīredzi, nadzeivojūt Latgolā, bet runojūt ar bārnim latgaliski. Vacuoki aicynuoti aizdūt vaicuojumus i pasadaleit ari sovā pīredzē. Nūtikšonā gaideitys saimis ar bārnim – organizatori byus pasaryupiejuši, lai bārnim ir latgaliskys aktivitatis i spieliešonuos vareiba vysa pasuokuma laikā, taipat Kristapa izpiļdejumā varēs dzierdēt ari grupys “Rupuči” dzīsmis.

Saimu dīnys “Vierzeiba. Saimu dīna” idejis iniciatore, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja i latgaliskuos kulturvidis aktiviste Vineta Vilcāne-Toca soka: “Latgaliski runojūšūs skaits burtiski saryuk ar kotru dīnu. Partū iz latgalīšu, kuri niu palīk par vacuokim, placu gulstuos cīši lela atbiļdeiba latgalīšu volūdys saglobuošonā. Runuošona ar bārnim latgaliski var praseit izadreikstiešonu, eipaši, ka saime dzeivoj uorpus Latgolys, stuošonūs preteimā stereotipim i lelu pacīteibu. Ar itū pasuokumu gribim īdvasmuot latgalīšus ar sovim bārnim runuot latgaliski, dūt īspieju satikt leidzeigi dūmojūšūs i atguodynuot, ka latgalīšu volūda ir tikpat pylnvierteiga kai sevkura cyta volūda, kas skaņ Latvejis saimēs.”

Leidza ar paradzātū nūtikšonu latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” tur nūceju aktualizēt latgalīšu volūdys vaicuojumus saimē, dzymdynuotuojus mudynuot bārnim saimē vaira runuot latgaliski, kai saglobojūt latgalīšu volūdu, tai dūdūt bārnim kluotyn latvīšu kulturys vierteibys, kam taišni Latveja ir tei vīta pasaulī, kur kasdīnys saziņā var izmontuot ari latgalīšu volūdu. Izdavumā “Mozuo volūdys gruomota” lingvists Deivids Kristals nūruoda: “Treis catūrtdalis pasauļa bārnu vuicuos vaira nakai vīnu volūdu. Daži reizē vuicuos i četrys voi pīcys volūdys. Tys izbreinej cylvākus, kas dajiukuši dzeivuot sabīdreibā, kurā teik runuota tik vīna volūda.” Kusteibys “Volūda” pīredze sarunuos ar vacuokim i pīsadaleišona vysaiduos diskusejuos ruoda, ka īmesli, deļkuo saimēs nateik lītuota latgalīšu volūda, ir vysaidi – kai zamuoks latgalīšu volūdys prestižs, tai beišonuos nu sabīdreibys nūstruopiešonys, apsmīšonys, tai i baile, ka bārnam školā rassīs problemys ar latvīšu literaruos volūdys vuiceišonūs, taipat i volūdys vierteibys naredziešona, deļtuo “Volūda” sabīdreibys izgleituošonu radz kai vīnu nu veidu, kai situaceju puormeit.

Pasuokums “Vierzeiba. Saimu dīna” ir bez īīšonys moksys, bet ar īprīškeju dasasaceišonu, da 10. oktobra aizpyldūt dasacejuma anketu ite: https://ej.uz/saimudina. Vītu skaits īrūbežuots. Nūtikšona byus pīmāruota ari saimem ar zeidainim, kam byus daīmama ustoba pasaryupiešonai par pošim mozuokajim. Saimu dīnu reikoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, bet juos byušonu atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Notiek ielāde…

____________________________

Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktivitatis 2025. i 2026. godā finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Pizāne, Treibergs, Raibīs i Platace – ituo gods muzykalūs dzejis reitišku “Gulguošona” gosti

Thu, 03 Sep 2026 16:53:00 +0000

Sastdiņ, 12. septembrī, Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Pleikšņūs trešū reizi sasatikt aicynoj niu jau par tradiceju palykušuos muzykaluos dzejis reitiškys “Gulguošona”. Pasuokumā pīsadaleis literati Raibīs, Valija Platace, Inga Pizāne i Tuoms (Toms) Treibergs, bet ar muzyku reitu pīpiļdeis dzīsminīks Kārlis Kazāks, muzike Zane Lasmane i vokaluo studeja “Skonai”.

Sastdīnis reitā, 12. septembrī, 11 stuņdēs Pleikšņu kolnā byus vareiba dzierdēt literatu – Ingys Pizānis, Tuoma Treiberga, Raibuo i Valijis Platacis – dzejis skaitejumus. Ituo gods “Gulguošonai” izalaseitūs literatus vīnoj Latgola – Valija Platace ir pārnejuo gods latgaliskuo dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarātuoja, dzejneicys Ingys Pizānis dzymtuo puse ir Kruoslova, bet Raibū i Tuomu Treibergu saista naviņ draudzeiba, bet i kūpeigs dorbs pi Raibuo ūtruo dzejis kruojuma “Vysi vuordi”, kura izdūšona paradzāta itymā rudinī. Dzejis skaitejumu vydā nūtikšonys apmaklātuoji varēs dzierdēt muzikis Zanis Lasmanis, dzīsminīka Kārļa Kazāka i Rēzeknis nūvoda vokaluos studejis “Skonai” uzastuošonu. Taipat byus vareiba kūpā ar keramiki Daci Losāni (“Pīterkolns”) radeit sapynu giviejus, kai i nasteidzeigys reitiškys i reita kopeju pīduovuos itūgod Rēzeknē attaiseituo kopeja i gordumu vīta “Garšu harmonija”.

Dzejis reitišku ideja roduos pyrma diveju godu, dūmojūt, kai Latgolā Dzejis dīnu laikā pīduovuot jaunus literaturai veļteitus nūtikšonu formatus. Taipat “Gulguošona” ir zynoma “īsasiļdeišona” tuos pošys dīnys vokorā, 19 stuņdēs, Rēzeknis nūvoda Rogovkā, Nautrānu kulturys centrā, paradzātajam latgaliskajam dzejis slamam “Rogovkys dzejis voga”, kas itūgod svieteis jau pīktū jubileju. Pasuokums reizē ir gribiešona popularizēt īprīškejuo gods slama uzvarātuoju dailradi i vareiba izskanēt jaunim dorbim literaturai da ituo mozuok īrostā vītā, par kuru izalaseita Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Pleikšņu kolns, kas atrarūn tīpat pi Rēzeknis piļsātys. Par Pleikšņu kolnim rakstejuši vairuoki literati, bet pasuokuma nūsaukuma “Gulguošona” īdviesme atrasta dzejnīka, režisora, muokslinīka Ontona Kūkuoja dzejūļa “Pleikšņu kolni” ailēs: “Gulguošona, gulguošona... / Pleikšņu kolnim apakš / Dzyrkstūšs olūts guldž! / Saīt guldžam apleik vysi, kas tveikst sluopēs, / Smeļ pa laseitei!”. Pyrmuos muzykaluos dzejis reitiškys “Gulguošona”, kas nūtyka 2024. gods septembrī, palyka par Rēzeknis nūvoda “Goda bolva kulturā 2024” uzvarātuoju nominacejā “Goda nūtikšona”.

Pleikšņu kolns, nu kuru viersyunis var redzēt vysu Rēzekni, atsarūn pi pošys piļsātys – Ūzulainis pogosta Pleikšņu cīmā, kas reizē ir pīpiļsātys vasarneicu i mozduorzeņu rajonus. Sovpus kolns bejuse meila piļsātys dzeivuotuoju atpyutys vīta, kaidu šaļti plotuok bejs damiersts, bet niu ite otkon regulari teik reikuoti pasuokumi, kur sasateik Pleikšņu dzeivuotuoji i gosti. Ūzulainis pogosta tautys noma vadeituoja Santa Ostaša, kurei poša dzeivoj Pleikšņūs i ir “Gulguošonys” vadeituoja, soka, ka “Gulguošona” ir sasatikšona vēļ pyrma palākuo rudiņa. “Septembris, pasuokums pi bolti kluotu goldu prīcys pīpiļdeitā atmosferā ir skaista atsavadeišona nu vosorys, ļaunūtīs dzejai, muzykai i kūpā byušonai. Reizē “Gulguošona” ir atsaļaušona i sev pošam. Cīši prīcojamīs, ka, atsasaucūt īdviesmis šaļtei, ari taišni pasuokuma laikā jau ir radeits na vīns viņ dzejūļs,” nūtikšonys nūskaņu īzeimoj Santa.

“Gulguošona” ir vīna nu literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys aktivitašu, kū atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds. Pasuokumu reikoj latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde i Rēzeknis nūvoda Maltys apvīneibys puorvaļdis Ūzulainis pogosts. Īīšona pasuokumā ir bez moksys, apmaklātuoji teik aicynuoti apsaviļkt atbiļstūši laikapstuoklim.

Latgaliskuo dzejis saceņseiba Rogovkā svieteis pīktū jubileju

Mon, 24 Aug 2026 04:35:00 +0000

Sastdiņ, 12. septembrī, Rēzeknis nūvoda Rogovkā jau pīktū reizi nūtiks azartiskuo latgaliski rokstūšūs dzejnīku saceņseiba “Rogovkys dzejis voga”. Dzejis autoru uzastuošonu papyldynuos grupys “Kei-Rei” pyrmatskaņuojumi ar pārnejuo gods slama uzvarātuojis Valijis Platacis dzeju, kai i dzīsminīka Kārļa Kazāka i grupys “Baritoni” uzastuošonys.

Latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga” byus 12. septembrī 19 stuņdēs Nautrānu kulturys centrā Rēzeknis nūvoda Rogovkā. Ituo gods dzejis slamā pīsadaleis vysmoz ostoni latgaliski rokstūši autori, bet saceņseibu, kas byus treis kuortuos, uzvarātuoju nūsaceis pīcu žurejis lūcekļu i pasuokuma skateituoju bolsuojums. Latgaliski rokstūši dzejis autori, kuri grib pīsadaleit dzejis slamā, nūtikšonai var pīsasaceit da 30. augusta, aizpyldūt anketu ite: https://ej.uz/voga2026.

“Rogovkys dzejis vogys” vadeituošona – simboliska dzejis ražys vuokšona – itūgod izticāta pasuokumu vadeituojam i etnomuzikim Ērikam Zepam. Vīna nu “Rogovkys dzejis vogys” tradiceju, veicynojūt literarūs dorbu turpynuošonūs ari muzykā, ir jaundorbu tapšona ar pārnejuos reizis slama uzvarātuoju dorbim – itūgod ar Valijis Platacis vuordim skaņdorbus gatavej i pasuokumā pyrmatskaņuos grupa “Kei-Rei”, kurys solisti ir folklorys kūpys “Upīte” i grupys “Tautumeitas” dalineica, etnomuzike Kate Slišāne i “Upīte” dalinīks, tūpūšais Dailis teatra muzykalais akters Domeniks Slišāns. Taipat nūtikšonā gasteis dzīsminīks Kārlis Kazāks i grupa “Baritorni”.

Dzejis slams Rogovkā 2022. godā tyka aizsuokts ar gribiešonu itaidu dzejis skaiteišonys formu paraudzeit ari latgaliski, bet niu tys palics ari par vareibu dzierdēt jaunus latgaliski raksteitus dorbus, kai ari īpazeit vaira pošus autorus. Pasuokuma nūsaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski sasavej septembra pyrmuo daļa, kas laukūs īrosts ir ražys nūvuokšonys, eipaši buļbu laseišonys laiks, i dzejis saceņseiba. Leidzeigi kai buļbu vogā, kur zynomu apbreinu izapeļnej dreižuokais i ceņteiguokais laseituojs, ari slamā vys tik kai uzvarātuojs da gola teik tys, kurs ar sovu rodūšū dorbu spiej vysa spylgtuok puorlīcynuot žureju i skateituojus, ir izveiceiguokais vuordu meistars. Par slama uzvarātuojim da ituo palykuši – Mārīte Slišāne, Annele Slišāne, Vinsents Kūkojs, Silvestrs i Valija Platace, aplīcynojūt, ka “Rogovkys dzejis voga” ir ari platforma jaunūs autoru plotuoku literarūs gaitu aizsuokšonai.

Dzejis saceņseibys “Rogovkys dzejis voga” idejis autore, Nautrānu pogosta kulturys pasuokumu organizatore Inga Vigule prīcojās, ka ideja, kas rodusēs na cik seņ, niu palykuse par tradiceju, kas kotru godu nas puorsteigumus, jaunus vuordus latgalīšu literaturā i jaunus muzykalus dorbus. “Eipaša prīca ir par tū, ka nūtikšona savad kūpā dzejnīka vuordus i muzyku, i nu tuo rūnās koč kas jauns. Itūgod cīši gaideisim, kū byus radejuse grupa “Kei-Rei”. "Rogovkys dzejis voga" ir kai sasatikšonys vīta – cylvākim, muokslai, idejom, sadarbeibom, dareituojim, baudeituojim, deļtuo aicynoju septembra vydā iz Rogovku, lai kūpā nūsvieteitu jau pīktū itaidu sasatikšonu,” gaidūt jubileja dzejis saceņseibu soka Inga Vigule.

Dzejis slama uzvarātuojs sajims naudys bolvu, bet treis finalistu dzejūli tiks publicāti latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv, kurā 12. septembrī tiks nūdrūsynuota ari pasuokuma tīšraide. Turpynojūt tradiceju, “Rogovkys dzejis vogys 2026” uzvarātuoju gaida vareiba 2027. godā izmontuot desmit dīnu garu raksteišonys rezidenci Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā (ar apmoksuotu uzaturiešonu rezidencē i stipendeju rodūšajam dorbam), kai ari, sasadorbojūt ar Latvejis dzejis slama kusteibu, “Rogovkys dzejis vogys” uzvarātuojam byus vareiba pīsadaleit Latvejis Nacionalajā dzejis slama čempionatā 2027. gadā.

Rogovkā nūteikūšais dzejis slams ir vīna nu septembrī tradicionalūs Dzejis dīnu laika nūtikšonu. Dzejis slams ir dzejis kusteiba, kas Latvejā i pasaulī (storptautyski zynoma kai “Poetry slam”) atdzeivynuojuse interesi par myusu dīnu dzeju. Tuos pamatā ir nūsaceita dzejnīku saceņseiba, kurys laikā autori skaita sovus dorbus skateituoju prīškā, bet žurejis i skateituoju bolsuojumā teik nūskaidruots ituos saceņseibys uzvarātuojs. Dzejis slami Latvejā teik organizāti nu 2010. gods. Regularu tradiceju aizsuocs Kaspars Lielgalvis i “Totaldobže” muokslys centrys, bet jū turpynoj Valters Liberts i Amanda Kaufmane, reikojūt regularūs slamus daudzuos vītuos Latvejā, kai i Latvejis Nacionalū dzejis slamu, kura uzvarātuojs daboj vareibu puorstuovēt Latveju Eiropys čempionatā i pīsadaleit cytūs konkursūs vysā pasaulī, jūs vydā i pasauļa kausā “Du coup le Monde”, kas nūteik Parizē. Dzejis slamus raksturoj breiva i demokratiska vide, kurā var īsasaisteit kotrys.

Latgaliskū dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga” reikoj Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys puorvaļde i Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Nūtikšonu atbolsta Rēzeknis nūvoda pošavaļdeiba, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Vaļsts kulturkapitala fonds. Pasuokums ir bez īīšonys moksys.

Jau trešū godu “Rogovkys dzejis vogys” reikuotuoji, sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Maltys apvīneibys puorvaļdi, pasuokuma dīnā, 12. septembrī, 11 stuņdēs nu reita aicynoj iz muzykalajom dzejis reitiškom “Gulguošona” Rēzeknis nūvoda Pleikšņūs, kur ar skaitejumim pīsadaleis literati Raibīs, Valija Platace, Tuoms (Toms) Treibergs i Inga Pizāne, bet ar muzyku reitu pīpiļdeis dzīsminīks Kārlis Kazāks, muzike Zane Lasmane i vokaluos studejis “Skonai” jaunīši. Pasuokums pyrmū reizi nūtyka 2024. godā, suocūt jaunu tradiceju – slama dīnā vareibu dzierdēt ari īprīškejuo gods uzvarātuoja, kai i cytu literatu dorbus nasteidzeigā nūskaņā ar skaistu skotu iz Rēzekni.

“Rogovkys dzejis voga” i “Gulgošana” ir latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” eistynuotuos literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys pasuokumu programys daļa, kura par padareitū 2024. godā sajēme ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2024”. Jau īrosts, ka jaunu latgaliskūs dorbu tapšonai godā teik reikuoti treis konkursi – Pīteram Jurciņam veļteitais literatu konkurss ar nūslāgumu Pīterdīnā Rogovkā, latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga” Dzejis dīnu laikā septembrī, kai i literarais konkurss “Latgolys prozys skaitejumi”, kura finals nūteik decembra suokuos. Sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižu, jau divejus godus literatim jaunu dorbu radeišonai teik pīduovuota vareiba izmontuot ari desmit dīnu literaruos rezidencis. Latgaliskuos literaturys aktivitatis atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds.

Vuiceitīs latgalīšu volūdu i izzynuot latgaliskū – jaunīši sasatiks seminarā “Atzolys” Ludzys nūvoda Kuorsovā

Thu, 30 Jul 2026 14:36:00 +0000

Jaunnedeļ, nu 3. da 7. augusta, Ludzys nūvoda Kuorsovā nūtiks latgaliskais seminars jaunīšim “Atzolys”, kurā 20 jaunīši nu Latgolys i cytom Latvejis vītom lekcejuos, rodūšajuos nūdarbeibuos i ekskursejuos izzynuos latgalīšu volūdu i kulturu, jaunīšu īspiejis, sasatiks ar vysaidom latgaliskuos kulturvidis personeibom, kai i poši praktiski dorbuosīs, kab radeitu jaunys latgaliskys kaitys jaunīšim i saimem.

Jaunīšu seminars “Atzolys” (standarta latvīšu volūdā – atvases, jaunie dzinumi) pyrmū reizi nūtyka 2004. godā taišni Kuorsovā, i itūgod itei byus kai simboliska atsagrīzšona pyrmajā nūtikšonys vītā. Ituo gods seminarā pīsadaleis jaunīši nu Ludzys, Kruoslovys, Preiļu, Rēzeknis, Leivuona nūvodu, Reigys i cytu vītu ar gribiešonu vuiceitīs latgalīšu rokstu volūdu, runuot latgaliski, īpazeit latgaliskū kulturu i vierteibys, lai styprynuotu sovu identitati, byutu zynūši par procesim, nūtikšonom i personeibom Latgolā i latgaliskajā kulturā, izzynuotu plotuok mozuok lītuotuos volūdys pasaulī, iz prīšku poši vaira īsasaisteitu piļsūniskuos sabīdreibys veiduošonā, kai i socializātūs, dabuotu jaunus kontaktus, satureigi pavadeitu laiku, īsadvesmuotunu Latgolā aktivūs cylvāku i vaira izzynuotu Kuorsovu, juos apleicīni i dareituojus.

Seminara mierkis ir veicynuot saprasšonu par kulturys byušonu vysaidai kai globalu vierteibu i styprynuot jaunīšu leidza atbiļdeibu ilgtspiejeigys regionaluos atteisteibys veiduošonā i kulturys montuojuma saglobuošonā caur latgalīšu volūdys i identitatis prizmu. Latgaliskais seminars “Atzolys” nūteik reizi divejūs godūs, i jis ir bejs kai atspierīņa punkts ari daudzim itūšaļt latgaliskajā kulturtelpā zynomim aktivistim vaira izzynuot i īsasaisteit kulturys i sabīdryskajūs procesūs. Īprīškejā reizē seminars nūtyka Kruoslovys nūvoda Dagdā, bet vēļ pyrma tuo jaunīši gasteja Bolvu nūvoda Rekovā. Ari ituo gods seminara veidtuoja, tūpūšuo dizainere Agnese Skangale ir īprīškejūs seminaru dalineica, kura turpynoj aktivi īsasaisteit kai “Volūdys”, tai cytuos Latgolys kulturys nūtikšonuos.

Ar jaunīšim seminarā “Atzolys 2026” Kuorsovā struoduos: mūdis dizainere, kuorsavīte Laima Jurča, improvizators Kozmens (Mārtiņš Kozlovskis), pasuokumu vadeituojs i muzikis, pyrmūs “Atzolu” dalinīks Kristaps Rasims, Leivuona nūvoda pošvaļdeibys vadeituojs Dāvids Rubens, bīdreibys “Nezināmā Rēzekne” aktiviste Regita Zeiļa, tulkuotuojs, “Volūdu sātys” vadeituojs Snorre Karkonens-Svensons, Latgolā dzeivojūšuo portugalīte, muokslys pasnīdzieja Mafalda Garsija, taipat seminarā gasteis cyti lektori, aktivisti i latgalīšu kulturys personeibys. Kūpā ar pyrmuo plānuotuoja latgaliski “Giut breidi” i kaitys “A kas ite?” idejis autori Līgu Springu, golda kaitys “Čipierkstneits” idejis autori i dizaineri Jolantu Keišu i cytu latgaliskūs kaidu idejis autorem i dizainerem, jaunīši dorbuosīs meistarklasēs i poši radeis sovys jaunys kaitys latgaliski, kū piečuok ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” raudzeis puorvērst eistynūs i plotuok lītojamūs produktūs. Itaids seminara fokuss izalaseits, kam “Volūda” regulari sajam jaunīšu centru, školu, biblioteku i cytu interesentu vaicuojumus par golda i cyta veida kaitom, ar kū papyldynuot nūdarbeibys i pasuokumus, kas veļteiti latgalīšu volūdai.

“Atzolu” nūtikšonu finansiali pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu, LAPAS (Latvejis Platforma atteisteibys sadarbeibai) projekts “GearUp!”, kū eistynoj ar Eiropys Savīneibys finansialu atbolstu, i Latgolys kulturys programa, kurū organizej Latgolys regiona atteisteibys agentura ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbolstu. Seminara reikuotuojs – latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Seminarā Dagdā 2024. godā jaunīši kūpā ar raidejuma “Pīci breinumi” komandu taiseja raidīrokstu, jū var nūsaklauseit ite https://ej.uz/raidīroksts, bet 2022. godā kūpā ar reperi Ūgu i īrokstu studeju “Bigmaar’s Records” topa apvīneibys “Atzolīši” skaņdorbs “Zalts sudobra vītā” https://www.youtube.com/watch?v=KmHCtHra9uc.

Tūp jauna Laurys Melnis gruomota – stuosts “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)”

Wed, 22 Jul 2026 18:26:00 +0000

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i rodūšuo komanda itūšaļt struodoj pi Laurys Melnis jaunuos gruomotys bārnim i jūs vacuokim – stuosta “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)” maketa, kura izdūšona gruomotys veidā teik carāta ituo gods golā.

Laura Melne kai literate sevi spūdri dasaceja sadarbeibā ar muokslineicu Viviannu Mariu Stanislavsku topušajā komiksā latgaliski “Sunāns breiveibā” (2023), kas veicynuoja kai bārnu, tai juos vacuoku interesi par myusu dīnu dorbim bārnim latgaliski. Jaunais stuosts – “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)” viestej par bārnuduorza vacuma meitini Aiju, kurai vīnu breivu vosorys mienesi daīt pavadeit laukūs pi babys. Suokuos jau ir gryuts pījimt pasauli, kurā ir moz monta i dzeivis ritmys atsaškir nu piļsātā īrostuo, bet baba spiej jai parauodeit, ka ar īsadūmuošonys paleidzeibu var izburt pošai sovu pasauli i tikt sevkurā vītā, kur viņ gribīs. Kai soka stuosta autore, vīns nu gruomotys mierku ir paruodeit cīšū saiti, kas spiej izaveiduot bārnu i senioru vydā, akcentēt lelū beznūsacejumu mīleibu, kū tei var dūt. Jaunuos gruomotys mierkauditoreja ir bārni nu četru da ostoņu godu vacuma, kai i saimis ar jaunuokim bārnim, kurim prīškā varātu skaiteit jūs vacuoki.

Komikss “Sunāns breiveibā” dabuoja latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2023”, bet stuosta autore Laura Melne 2024. godā Storptautyskajā J. Baltvilka bolvā sajēme Latvejis Vaļsts mežu bolvu “Jaunaudze” par debeju bārnu literaturā. Laura papyldynuojuse zynuošonys par kulturys satura taiseišonu bārnim Valmīrys vosorys teatra festivala organizātajā Bārnu i jaunīšu teatra instituta apvuiceibu programā, taipat daudzi gastejuse pi bārnu vysā Latvejā, stuostūt par latgalīšu volūdu. Taišni regularuos sasatikšonys davušys sajiutu, ka itūreiz, paleidzūt vīgluok saprast latgaliskū, stuostam paraleli vajadzātu ari verseju standarta latvīšu volūdā.

Gruomotys ilustratore ir Latvejis Muokslys akademejis scenografejis nūdalis absolvente i grafikys magistrantura programys studente Dana Deineko, kurai itei ir debeja bārnu gruomotu ilustriešonā, bet Dana taipat kai Laura zynuošonys papyldynuojuse Bārnu i jaunīšu teatra instituta apvuiceibu programā. Kai soka Dana, tod juos ideja, zeimejūt ilustracejis Laurys gruomotai, ir dabuot sajiutu, kod nu vīnkuoršu lītu, gondreiž na nu kuo, var radeit i atkluot jaunus pasauļus – nazkas, kam suokuos nav tykuse dagrīzta viereiba, bet piečuok jis palīk par vīneigū elementu, ar kurū pasaspēlēt. “Itymā gadīnī tei ir napuortraukta lineja, kurei izavej cauri vysom puslopom nu vuoka da vuoka. Jei pastreipoj, nūrūbežoj, aplīk par golvonū varūni i pīpuļdej vysu atvārumu, palīk par škiersli, īsasprauc tekstā, rozapleš, taisa situletus i tai tuoļuok. Skaitu, ka muns aizdavums ir radeit ilustracejis, kas narunoj ni latvyski, ni latgaliski, bet pošys sovā vizualajā volūdā,” stuosta gruomotys “Babys duorzā (kā es negāju bērnudārzā)” ilustratore Dana Deineko. Latgalīšu kulturys kusteibai "Volūda", atteistūt latgalīšu literaturys nūzari, vysod ir bejs svareigi dūt vuordi debitantim kai literaturā, tai gruomotu muokslā, deļtuo prīca par vēļ vīnu sadarbeibu, kas boguotynoj pīredzi itamā sferā.

Karteņā: tūpūšuo izdavuma ilustraceju fragmenti, autore Dana Deineko

Pi gruomuotys dizaina i maketa versejis struodoj ari profesionala dizainere Liāna Merņaka, kura ir “Volūdys” jau izdūtūs izdavumu – Anitys Mileikys dzejis kruojums “ziņas par gadalaikiem”, Evijis Piebalgys “Brīnumdārzs” – maketātuoja.

Jaunuo izdavuma redaktore ir literate Ilze Sperga, bet korektore – Muora Mortuzāne-Muravska, projekta vadeituoja – Edeite Laime. Itūšaļt teik eistynuots stuosta izdūšonys projekta pyrmais pūsmys pi gruomotys maketa sagataveišonys – Laurys teksta redigātuos i korekturys versejis sagataveišona, ilustraceju radeišona i maketa izstruode. Manuskripta i maketa sagataveišonys dorbus atbaļstejs Vaļsts kulturkapitala fonds, bet pošys gruomotys izdūšonai finansiejumu vēļ vajadzēs meklēt. Gruomotys komanda tur nūceju, ka pi skaiteituoju izdavums varātu tikt da ituo gods gola.

Ka kaids grib atbaļsteit “Volūdys” dorbu, izdūdūt Laurys Melnis jaunū stuostu, tū var izdareit tepat “Volūdys” sātyslopys pyrmajā sadaļā “Atbaļsteit”, izalosūt konkretu mierki atbaļsteišonai (pi kategoreju “Izdevnīceiba” voi “Augšona”).

Golvonajā biļdē – gruomotys maketa plānuošona, foto Liāna Merņaka

Daīmams sarunu festivalā “LAMPA” izskaniejušuos diskusejis īroksts

Fri, 17 Jul 2026 14:05:00 +0000

Pīktdiņ, 10. julī, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, LSM Latgolys redakceja i portals lakuga.lv pīsadaleja sarunu festivalā “LAMPA” Ciesīs, pīduovojūt diskuseju “Runājiet ar mani latviski! Latgaliešu valodas vieta medijos priekšvēlēšanu laikā” par latgalīšu volūdys vītu prīškvieliešonu debašu laikā Sabīdryskajā medejā.

2025. godā pyrma pošvaļdeibu vieliešonu LTV raidejuma “Izvēlies nākotni!” debašu laikā Rēzeknis kandidatu saroksta puorstuovs iz vaicuojumu par latgalīšu volūdu suoce atbiļdēt latgaliski, raidejuma vadeituojs Guntis Bojārs palyudze: “Runājiet ar mani latviski!”. Izskanējušuo fraze sabīdreibā aizviņ ir aktuala eipaši laikā, kod otkon tyvojās vieliešonys.

Diskusejā 10. julī Ciesīs, sarunu festivalā “LAMPA”, iz Regionu skotivis pīsadaleja žurnalists Guntis Bojārs, Sabīdriskūs elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūmis (SEPLP) prīšksādātuoja Sanita Upleja-Jegermane, Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka i volūdneica i RTU Rēzeknis akademejis profesore Sanita Martena, analizejūt naviņ konkretū situaceju, bet ari plotuokus vaicuojumus par volūdys lītuojumu pyrma vieliešonu debatēs. Diskuseju organizēja LSM Latgolys redakceja, latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” i latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv.

“Volūda” i LSM Latgolys redakceja (īprīšk Latvejis Radejis Latgolys studeja) sarunu festivalā “LAMPA” ar kūpeigu diskuseju pīsadaleja jau trešū reizi, aktualizejūt vaicuojumus, kas svareigi latgaliskajā kulturtelpā i grybūt, lai festivalā izskaņ ari latgalīšu volūda. Kai vysod diskusejis reikuotuojim svareigi, lai runuotais napalīk tik festivalā, deļtuo diskusejis īroksts ari itūgod daīmams plotuok – ari LR1 raidejuma “Latgolys stuņde” formatā (nūsaklauseit var ITE).

LSM.lv žurnalistis Martys Puzākys sagataveits roksts par diskusejā runuotū ITE.

Diskuseja video formatā nūsaverama ite:

Karteņa: foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

____________________________

Pīsapylda tys, par kū nikod nabyutu variejuse pat īsadūmuot sapynuot | Īpasazeistam ar “Volūdys” kustynuotuojim

Wed, 15 Jul 2026 15:56:00 +0000

Pārņ nūsvietejūt “Volūdys” juridiskūs 20 godu jubileju i atguodojūt itūs godu laikā pīdzeivuotū, turpynojam īpazeistynuot ar bīdreibys kustynuotuojim. Itys stuosts byus par Lauru Melni, kas “Volūdā” (voi tūlaik “Latgolys Studentu centrā”) īsasaisteja, aizsuocūt studejis Reigā. Bez Laurys dareituo i ryupeiguo kasdīnys dorba nav īsadūmojams latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv stuosts, taipat Laura, rokstūt literarūs dorbus jaunuokim skaiteituojim i braucūt iz školom i bibliotekom, paleidz mozim i lelim izzynuot, ka gruomotys var skaiteit ari latgaliski.

Atsokūt iz vaicuojumu, kai jai ruodīs, kū “Volūdys” darbeiba ir mainejuse Latgolys kulturtelpā, Laura soka, ka jai pat vaira grybātūs saceit, ka “Volūda” ir mainejuse skotu i izpratni par latgalīšu kulturu kūpejā Latvejis kulturtelpā. “Daudzys lītys, kas par mani jaunuokim cylvākim Latgolā voi sabīdreibai Latvejā kūpumā niu ruodīs pošsaprūtamys, patīseibā ir lels “LgSC”, vāluok “Volūdys” nūpalns. Portals lakuga.lv, latgalīšu jaunuokuos literaturys izdavumi, literarī konkursi ir tik daļa nu, pa munam, svareiguokūs nūtikšonu, bez kurūs Latvejis kulturu niu gryuts īsadūmuot,” tai Laura, kura poša bīdreibā īsasaisteja par reizi piec vydsškolys, aizsuocūt studejis Reigā i dreiži palīkūt par portala lakuga.lv redaktori, kai jei poša tū sauc par pyrmū darbeibys laiku portalā.

Karteņā: portala lakuga.lv tuo laika komanda, svietejūt portala 16 godu dzimšonys dīnu. Nu lobuos: Edeite Laime, Laura Spundere, Laura Melne, Marta Puzāke i Amanda Anusāne.

Kai dorbuošonuos organizacejā ir ītekmiejuse tovu dzeivi?

Es jau ite naseņ Storptautyskajā NVO dīnā raksteju (rokstu var puorskaiteit ITE), ka “Volūda” mani ir izgluobuse nu skumeigys dzeivis Reigā i dorba bez prīcys kaidā tuos birojā. Ilze Sperga nazkod saceja, ka “LgSC” asūt “savuokuši mani jau mozeņu”, kas tai eistyn ir. Suocūt studēt Reigā, kaidā rudiņa pīvakarē aizguoju iz tūreizejū “LgSC” Tonis biroju, kab nūpierktu jaunuokū žurnala “A12” numeri, bet tī nūtyka sprīsšona par portala lakuga.lv byušonu iz prīšku. Pieški maņ pīduovuoja byut par tuo redaktori. Suokumā pasabeidu, bet tod saprotu, ka taidu vareibu laist garum navar. I tei eistyn beja vīna nu munu nūzeimeiguokūs profesionalūs “školu”. Suocūt ar tū, ka itymā pūsmā ari tai pa eistam nūstyprynuoju sovys latgalīšu volūdys raksteibys prasmis (tuos, zynoms, turpynoju sleipēt ari niu, piec padsmit godu, deļtuo ka tys ir nabeidzams process), kas laika gaitā ir izaruodejuse vīna nu munu “superspieju”, kas dzeivē pīduovoj vysaiduokys vareibys.

Karteņā – Laura Melne (nu lobuos), Muora Mortuzāne-Muravska i Vineta Vilcāne (sovulaik portala lakuga.lv komanda)

Piec muna pyrmuo darbeibys laika Lakugā sekuoja puora godu, kod beju mozuok īsaisteita "LgSC" aktivajūs procesūs. Pandemejis laikā pamozam atsagrīžu, bet beiguos gribiešona nazkū profesionalajā dzeivē pamaneit nūvede da tuo, ka nu jau pīktū godu latgaliskuos lītys ir muns pamatdorbs. Ka dūmoju par ituo pūsma leluokajom ītekmem iz munu dzeivi, sacynoju, ka tuos varātu byut divejis. Pyrmais ir “Sunāna breiveibā” fenomens, kas maņ lyka nūticēt, ka varbyut eistyn es varu raudzeit raksteit i literaturu. Ūtrais ir stuosts par runuošonu. Maņ vydsškolys laikā beja blogs ar nūsaukumu “Daudzi rokstu, moz runoju”. Sātā, ar draugim i zynomim cylvākim es runuoju gona daudzi, bet ļaudīs puorsvorā klusieju i atsaceju tik, ka maņ taišni kaids kū pavaicuoja. Pošreizejī dorba pīnuokumi i ari pošys inicitativa atsasaukt vysim aicynuojumim braukt iz školom i bibliotekom i stuosteit bārnim par latgaliskū ir lykuši maņ suokt daudzi runuot. I, koč i maņ pošai ruodīs, ka publiska runuošona maņ vēļ daudzi juosavuica, cyti soka, ka īmūt teiri labi. :)

Karteņā: Laura Melne (nu lobuos) i Inese Ruka, tiergojūt "Volūdys" gruomotys 2026. gods latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" ceremonejā.

Kas nu “Volūdys” dareituo tev ruodīs vysusvareiguokais?

Maņ ruodīs, ka vyss, kū dora “Volūda”, ir svareigs. Ka i varbyut kaidu reizi ruodīs, ka koč kam nav jāgys, vāluok izaruoda, ka vystik ir. Tu nikod navari zynuot, kas kaidam cylvākam var pasaruodeit svareigai i maineit juo dzeivi. Kluotyn vēļ – niu latgalīšu volūda ir taidā situacejā, ka kotram pasaceitajam i pīraksteitajam vuordam latgaliski ir nūzeime. Vysusvareiguokais ir tys, ka “Volūda” ci “LgSC” laika gaitā ir vysaiži puorsamejuse, tok vys vēļ ir i turpynoj augt i dareit.

Karteņā: asūšī i bejušī portala lakuga.lv redaktori 2016. godā, Jurs Viļums (nu lobuos), Edeite Laime, Vineta Vilcāne-Toca i Laura Melne

Kaids ir tovs meiluokais voi svareiguokais pīdzeivuojums, nūtikšona, dareitais bīdreibā?

Laikam jau tys ir stuosts par “Sunānu breiveibā”. Pandemejis laikā beju škūrstejuse kaidu cytu maņ jau pazeistamuos muokslineicys Viviannys Mariis Stanislavskys ilustrātu gruomotu i īsadūmuojuse, ka nazkū taidu – myusdīneigu izdavumu bārnim – vajadzātu ari latgaliski. Kod tyku “LgSC” vaļdē, vajadzēja dūmuot idejis, i pastuosteju itū. Edeite i Kristīne, ar kū kūpā bejom vaļdē, pīduovuoja, ka es tod poša varbyut varātu raudzeit byut gruomotys teksta autore. Dorbs pi gruomotys beja breineigs, bet maņ nabeja nikaidu lelu dūmu i cereibu, ka gruomota tiks cīši īvāruota. Pyrmais publicitatis viļņs beja nagaideits, piečuok sekuoja Baltvilka bolva, tod “Boņuks”. Niu piec gruomotys motivu ir radeita Leļu teatra izruode. Voi es par koč kū taidu īsadūmuoju tūreiz, kod Zoom formata sēdē pyrmūreiz treisūšom rūkom stuosteju itū ideju Edeitei i Kristīnei? Nūteikti nā. I niu ir sajiuta, ka gruomota i maņ tik personeigi meilais Sunāna vuords dzeivoj sovu dzeivi. Itys eistyn ir gadīņs, kod pīsapylda na sapyni, tok tys, par kū nikod nabyutu variejuse pat īsadūmuot sapynuot.

Karteņā: Vivianna Maria Stanislavska (nu lobuos), Laura Melne i Edeite Laime Baltvilka bolvys ceremonejā 2024. godā.

Tovs vielejumus “Volūdai” kustynuošonai iz prīšku!

Vydsškolys laikā maņ ruodejuos, ka “Latgolys Studentu centrs” ir breineiga organizaceja, kurā sovūs studeju godūs nūteikti gribiešu dorbuotīs. Jau tūlaik pamozam īpazynu tuo bīdrus, kas izaruodeja cīši jauki i atsauceigi cylvāki. Iz reizis sasajutu pījimta i sovejūs vydā, lai ari, kai jau pīminieju, tūreiz beju cīši kautreiga. Grybātūs vielēt, lai “Volūda” vysod cylvākim ruodeitūs kai organizaceja, kurā gribīs byut, i, teikūt tamā, iz reizis byutu sajiuta, ka esi sovejūs vydā. Deļtuo ka taišni tys maņ ruodīs vīns nu golvonūs “Volūdys” spāka punktu – atvierteiba jaunim ļaudim, jaunom idejom, vysaiduokim redzīnim i vierzīnim.

Biļdis nu Laurys Melnis personeiguo arhiva.

____________________________

Zynomi P. Jurciņam veļteituo literatu konkursa 2026 uzvarātuoji

Fri, 03 Jul 2026 05:06:00 +0000

Pīterdīnā, 29. junī, Rēzeknis nūvoda Nautrānu kulturys centrā, Rogovkā, tradicionali nūtyka sasatikšona Pīterdīnā, gūdynojūt Nautrānu pusis Pīterus – itamā reizē eipaši pūdnīku, muokslinīku Pīteri Gailumu i literatu Pīteri Jurciņu – i sveicynojūt Jurciņam veļteituo literatu konkursa uzvarātuojus. Itūgod Pīterdīna aizvadeita ar Sovvaļnīka, tautys muzykanta Pītera Belinska, folklorys kūpys “Rūžupis veiri” skaņdorbim, konkursa humoresku skaitejumim i Tukuma Literatu apvīneibys gasteišonu.

2026. gods Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā, kū reikoj Nautrānu apvīneibys puorvaļde, Rēzeknis nūvods i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda“, ar moto “Cylvāks vaicoj cylvāka, gors vaicoj gora“ treis kategorejuos – humoreska, dzeja i bārnu i jaunīšu literatura – 13 autori beja īsnāguši 22 dorbus: septeņus dzejis, septeņus humoreskys i ostoņus bārnu i jaunīšu literaturys kategorejuos. Jūs vydā kai latgaliskajā literaturā jau zynomi vuordi, tai i jauni raksteituoji. Kai laureatu paziņuošonā nūruodeja konkursa reikuotuoji, pyrmū reizi pīdzeivuots ari zynoms kuriozs – tyka sajimts literarais dorbs i nu kaida Argentinys raksteituoja, tok žurejai jis natyka nūdūts, kam nabeja atbylstūšs konkursa nūlykumam – kai dorba apjūma ziņā, tai i īsyuteitais dorbs nabeja jaundorbs, bet īprīškejis publikacejis sagataveišonai latgaliski izmontuota digitalūs tulkuošonys reiku vareiba.

Konkursa dorbus itūgod vērtēja žurejis komiseja četru lūcekļu sastuovā – literati Raibīs i Ilze Sperga, aktrise i scenariste Kristīne Veinšteina, kai i Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure. Par uzvarātuoju kategorejā “Dzeja“ palyka Elizabete ar dzejūļu kūpu “Rokstom vīns ūtram“, lobuokuos humoreskys autore – Aija Mikele ar dorbu “Randeņš“, bet bārnu i jaunīšu literaturys kategorejā uzvarēja Meldrys Gailānis īcere jaunai gruomotai par luocāna Meikuleņa pīdzeivuojumim – “Kroma kolnā“. Vysus uzvarātuoju dorbus tyvuokajā laikā varēs puorskaiteit ari latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

Sovu simpateju bolvu jau tradicionali pasnēdze ari Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja, apbolvojūt konkursa debitantu Valteru Tāraudu par humoresku “Posoka par dzedu“, bet Tukuma Literatu apvīneibys simpateju bolvys sajēme Aija Mikele humoreskys kategorejā i Elizabete dzejis i bārnu i jaunīšu literaturys kategorejuos. Aijai Mikelei apvīneiba pīduovoj ari eipašu vareibu gasteit i rodūši struoduot literatu rezidencē Jaunpilī.

Pīterdīnys pasuokuma laikā interesentim beja vareiba apsavērt ari juņa vydā nūtykušuos meistarklasis ”Muola gleznys” – gleznuošonys ar muolu muokslineicys Maijis Gailumys vadeibā – dorbus i pūdnīka i muokslinīka Pītera Gailuma akvareļus. Muzykali nūtikšonu papyldynuoja tautys muzykanti Pītera Belinska muziciešona, Sovvaļnīka uzastuošona kai ar skaņdorbu nu jaunuo albuma ”Cārtumi”, tai par Rogovkys nūtikšonuos naiztryukstūšū dzīsmi ar Jurciņa vuordim ”Ar Reigys morali”. Sovvaļnīka skaitejumā ari izskanēja divejis nu konkursā īsnāgtūs humoresku – Aijis Mikelis ”Randeņš” i Valtera Tārauda ”Posoka par dzedu”. Piec literatu apbolvuošonys ar pusstuņdi garu programu kluotyn asūšūs prīcynuoja folklorys kūpa nu Leivuona nūvoda ”Rūžupis veiri”.

Nūtikšonu "Pīterdīna Rogovkā" atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma "Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa" i "Latgolys regiona atteisteibys agentura", kai i literatu konkursu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Nautrānu apvīneibys puorvaļde.

Vaira par Pīterdīnu Rogovkā var puorskaiteit latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv rokstā ITE, nūsavērt LSM stuostā ITE, kai i nūsaklauseit sižetu LR1 raidejumā "Kultūras rondo" ITE.

Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv sajiems finansiejumu rokstu i raidīroksta “Mīti” 3. sezonys taiseišonai

Tue, 09 Jun 2026 05:39:00 +0000

Sabīdreibys integracejis fonds (SIF) apstyprynuojs Medeju atbolsta fonda (MAF) Regionalūs, vītejūs i diasporys medeju atbolsta programys konkursa rezultatus. Programā apstyprynuoti 62 projekti, kam daškierti leidzeikli nu Kulturys ministrejis budžeta. Portalam lakuga.lv daškierts finansiejums kai jaunu rokstu, tai raidīroksta “Mīti” 3. sezonys taiseišonai.

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv ituo gods MAF Regionalūs, vītejūs i diasporys medeju atbolsta programys projektu konkursā dabuojs atbolstu divejim portala īsnāgtajim projektim. Projekts “Latgaliskās kultūrtelpas izzinošs un analītisks atspoguļojums portālā lakuga.lv” (finansiejums 33 375,83 eiro) ir svareigs atbolsts portala pastuoveigajai darbeibai, nūdrūsynojūt portala funkcejis, atbolstūt portala komandu, kab latgaliski viesteitu par latgaliskuos kulturys aktualitatem, procesim, cylvākim, nūtikšonom i kulturvītom. Projektā plānuoti 55 roksti, kas papyldynuoti ar originalu foto i video saturu pīcuos rubrikuos – “Reportaža”, “Lakuga.lv vaicoj”, “Personeiba. Pa latgalīšu pādim”, “Ticeibys i volūdys krystapunktā” i “Latgolys kulturvītys tyvplānā” –, skaiteituoju aptaujis, kai ari vysmoz 275 socialūs teiklu īroksti. Itymā projektā portalam tolkā īt jauna žurnaliste – Latvejis Universitatis latvistikys studente Indra Koroļonoka, kura ituo gods suokuos izguoja praksi portalā lakuga.lv.

Taipat atbolstu dabuojs projekts “Latgaliskais raidieraksts “Mīti” portālā lakuga.lv | 3. sezona”, kurā daškiertais finansiejums (9 961,24 eiro) sadz izmoksys četru video formata sereju sataiseišonai. Plānuotajuos serejuos tiks atspīgeļuoti redzīni i pieteiti vaicuojumi par ministreju byušonu kluotyn regionūs, par kulturys nomim pogostūs, hip-hopu kai myusu dīnu kulturys kanona vierteibu i projektu konkursu nūzeimi latgaliskajā kulturā. Taipat tiks veikta klauseituoju redzīņa nūskaidruošona i atgrīzeniskuo saite socialajūs medejūs. Pyrmū i ūtrū raidīroksta sezonu vari nūsaklauseit ITE.

“Daškiertais finansiejums ļaus portalam turpynuot aizsuoktū dorba vierzīni analitiskuoka satura taiseišonā. Itūgod škatynuosim vysaidus problemvaicuojumus, intervēsim personeibys, veiduosim reportažys nu nūtykumu vītu, tyvuok izzynuosim Latgolys kulturvītu stuostus i raudzeisim nūskaidruot katuoļu bazneicys lūmu myusu dīnu Latgolā. Taipat turpynuosim veiduot audio i video saturu latgaliski, taisūt raidīroksta “Mīti” 3. sezonu,” soka portala lakuga.lv i projektu vadeituoja Amanda Anusāne.

Ituo gods MAF projektu konkursā atbaļsteitūs projektu vydā ir 24 projekti, kas viesteis ap temom, kas saisteitys ar Latgolu. Ar vysim apstyprynuotajim projektim var īpasazeit ITE.

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv vys vēļ ir vīneigais medejs Latvejā i pasaulī, kura saturs kasdīnā teik veiduots tikai latgalīšu rokstu volūdā. Portalu uztur latgalīšu kulturys kusteiba "Volūda".

Edeite Laime sajāmuse Kulturys ministrejis Atzineibys rokstu

Wed, 03 Jun 2026 11:59:00 +0000

27. majā svineigā ceremonejā, kas nūtyka Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja telpuos Reigys pilī, kulturys ministre Agnese Lāce pasnēdze Ministru kabineta (MK) Atzineibys rokstus, Kulturys ministrejis (KM) Eipašūs atzineibys rokstus i KM Atzineibys rokstus kulturys nūzaru izcileibom. Kulturys ministrejis Atzineibys rokstu sajēme ari Edeite Laime – latgaliskuos kulturtelpys veiduotuoja, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektu vadeituoja, bīdreibys “Latgolys Producentu Grupa” vaļdis lūcekle i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv žurnaliste.

Edeitei Laimei KM Atzineibys roksts pīškierts par aktivu sabīdryskū darbeibu Latgolys kulturtelpys i volūdnīceibys styprynuošonā. Edeite stuosta, ka itei atzineiba jai bejuse cīši nagaideita. “Novembrī, svietejūt jubileju, atzineibys rokstu sajēme “Volūda”, deļtuo, kod niu zvaneja ministrejis puorstuove, puorvaicuoju, voi eistyn tys ir maņ kai maņ? Tys ir cīši lels gūds, kam, kai saceju ceremonejā, laikā, kod pīdzymu – tys ir ostoņdesmitūs godu vydā –, nazkas itaids nabyutu īsadūmojams. Beju nu tūs bārnu, kurim vacuoki saceja, ka nadreikst runuot latgaliski, tai byus lobuok volūdai i ari dzeivē, bet, pai, kai niu saguojs! Laiki pasamejuši i “napaklauseiba” nas augļus. Nu vysys sirds gribīs pasaceit treis lelus paļdis. Vysa pyrma profesorei Lidejai Leikumai par byušonu kluotyn pyrmajūs sūļūs myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdā i īdviesmi ar sovu izcylū, pamateigū pīmāru latgalīšu volūdys pietnīceibā i zynuotnē. Ūtrys paļdis ir “Volūdai” – pyrma 20 godu kai studente īsasaisteju “Latgolys Studentu centra” aktivitatēs, tys tik daudzi devs i taida prīca redzēt, ka vēļ arviņ mes asam organizaceja, kurai sirds i acs dag par sev svareigom lītom – dzymtū pusi i latgalīšu volūdu, ka itei ir platforma, kurā pīpiļdeit sovus latgaliskūs sapynus. I trešais paļdis munam veiram, kurs ir kasdīnys bolsts i styprynuojums dorbu skriejīnī, i, koč pats nav latgalīts, reizē pīruodejums, ka mīlesteibys volūda mums var byut latgalīšu. Nūslādzūt pateiceibys runu ceremonejā Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā, saguoja eisa latgalīšu volūdys stuņde, kurys gola vieliejums, lai ir styprynuojums kotram – lai mums drūsi dabasi, styprys gors i skaidra, boguota latvīšu volūda!”

Reizē ar Edeiti KM Atzineibys rokstus sajēme ari pianists Andrejs Osokins, bīdreiba ISSP, pietneica Baiba Tjarve, dirigente Evita Taranda, arhitekte Gunta Grikmane, pietneica i Latvejis Kino muzeja vadeituoja Inga Pērkone-Redoviča, Latvejis Nacionaluo rakstnīceibys i muzykys muzeja direktore Iveta Ruskule, bīdreibys “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” izpylddirektore Liena Edvardsa, portala literatura.lv komanda, tulkuotuoja Līna Meļnika, namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Gita Lancere, studeja “VFS Films” i dzejneica Madara Gruntmane-Dujana.

Kulturys ministrejis augstuokuo apbolvuojumu – Eipašū atzineibys rokstu – sajēme kinorežisore Rūta Celma, arhitekts Jānis Piešiņš, teatra zynuotneica Edīte Tišheizere, arhitekts Edgars Bērziņš, Jāņa Akuratera muzeja vadeituoja Ruta Cimdiņa i komponists Imants Zemzaris.

Sovutīs Ministru kabineta Atzineibys rokstu pasnēdze rakstneicai Mārai Svīrei, Storptautyskajai Rakstnīku i tulkuotuoju sātai, muokslinīkam i pedagogam Imantam Klīdzējam, Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys institutam, komponistam Paulam Miervaldim Dambim, galerejis “Alma” dybynuotuojai Astrīdai Riņķei, muzikologei Ingrīdai Zemzarei, kai ari Līpuojis Muzykys, muokslys i dizaina vydsškolai.

MK Atzineibys rokstu pasnādz, kab izsaceitu vaļdeibys atzineibu privatpersonom, t.sk., uorvaļstnīkim, par izcylim sasnāgumim tautsaimisteibys, zynuotnis, izgleiteibys, veseleibys, vidis aizsardzeibys, vaļsts puorvaļdis, kulturys, sporta i vaļsts aizsardzeibys jūmā. KM Eipašū atzineibys rokstu, Atzineibys rokstu i Pateiceibys rokstu pīškir, kab izsaceitu atzineibu i pateiceibu privatpersonom (fiziskom personom, privatūs tīseibu juridiskom personom i itaidu personu apvīneibom) i vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem par sasnāgumim, īguļdejumu i darbeibu kulturys jūmā, sabīdreibys integracejis jūmā voi medeju politikys jūmā.

Foto: Oskars Artūrs Upenieks/Kulturys ministreja